„Revertas” valdes loceklei papildus 7000 latu algai – vēl 460 latu mēnesī par pašas auto lietošanu
PIETIEK26.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Papildus 7000 latu mēnešalgai, kas trīsarpus reizes pārsniedz Ministru prezidenta atalgojumu, valstij piederošās AS Reverta valdes locekle Solvita Deglava tikusi arī pie iespaidīgiem papildlabumiem, - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka viņa par vidēji 460 latiem mēnesī Revertai iznomājusi savu personisko automašīnu, ko pati arī lieto.
Pati Deglava nevēlējās Pietiek atklāt ne to, par kādu summu mēnesī viņa Revertai iznomā savu personisko automašīnu, ne arī to, kura konkrētā Revertas amatpersona ar viņu noslēgusi šādu līgumu un uz kādiem nosacījumiem automašīna iznomāta.
Taču KNAB, kā Pietiek informēja biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča, konstatējis, ka šie papildu ienākumi Deglavas amatpersonas deklarācijā uzrādīti kā „ienākumi no saimnieciskās darbības”.
„Konstatēts, ka AS Reverta ir noslēgusi vienošanos ar S. Deglavu par personīgās automašīnas izmantošanu darba vajadzībām, nosakot nomas maksu,” teikts Jurčas atzinumā, kas ir Pietiek rīcībā.
KNAB nekādus formālus pārkāpumus šāda līguma slēgšanā jau tradicionāli nav saskatījis, taču pateicoties biroja skaidrojumam, nu var atšifrēt Deglavas amatpersonas deklarācijā minēto: tā rāda, ka 2011. gadā viņa par savas automašīnas iznomāšanu Revertai kopā saņēmusi 5515 latus.
Tas nozīmē, ka šī valstij piederošā uzņēmuma valdes locekle vidēji mēnesī par sava 2006. gada izlaiduma auto Alfa Romeo iznomāšanu uzņēmumam, viņai pašai šo automašīnu lietojot, saņēmusi aptuveni 460 latus.
Deglava otrdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu – ar ko tieši ir pamatota tik ievērojamas nomas maksas noteikšana.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
