Rets gadījums: par izēšanos, krēmiem un skropstu tušām uz valsts rēķina tiesās Jelgavas poliklīnikas vadītāju
PIETIEK30.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Decembra sākumā tiesas priekšā stāsies bijusī Jelgavas poliklīnikas valdes locekle Anna Zīverte, kura pagājušā gada sākumā bija guvusi skandalozu slavu saistībā ar ārzemēs veiktajiem greznajiem pirkumiem, izklaidēm un izēšanos uz pašvaldības rēķina, ko atklājusi Valsts kontrole.
Valsts kontrole bija konstatējusi, ka Zīverte ārzemēs apjomīgi tērējusi poliklīnikas līdzekļus - Puertoriko restorānā Mortons the Steakhouse viņa notērējusi vairāk nekā 700 dolāru, vēl simtiem eiro tērējusi citos restorānos, sev iegādājusies dizaineru apģērbu un ādas somu par vairāk nekā 650 eiro, tāpat iegādājusies Sisley Anti Age krēma kārbiņas vairāk nekā tūkstoš eiro un Lancome skropstu tušas. Jelgavas poliklīnika divu gadu laikā reprezentācijas izdevumos bija iztērējusi 49 807,63 eiro, - pilns pārskats par Zīvertes tēriņiem uz pašvaldības poliklīnikas rēķina, ko apkopojusi Valsts kontrole, lasāms šeit.
Šis izrādījās tas retais gadījums, kad pēc Valsts kontroles atklājumiem patiešām tiek sākts kriminālprocess: jau iepriekš prokuratūra bija paziņojusi, ka SIA Jelgavas poliklīnika valsts amatpersona pie kriminālatbildības saukta par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, tai piemērojot drošības līdzekli - noteiktas nodarbošanās aizliegumu.
Prokuratūras ieskatā Zīverte, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, tīši, pretēji dienesta interesēm, mantkārīgā nolūkā, prettiesiski izlietojusi uzņēmuma līdzekļus - izdevusi rīkojumus un veikusi pirkumus, kas radījuši būtisku kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas, nodarot mantisko kaitējumu gandrīz 22 tūkstošu eiro apmērā.
Pati Zīverte Jelgavas poliklīnikas vadītājas amatu ir pametusi, kā oficiālo iemeslu norādot savu veselības stāvokli.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
