Iesaki rakstu: 
ASV prezidenta pirmās amata nedēļas aktivitāte varētu būt salīdzināma ar karstu virtuvi svētku priekšvakarā: pīrāgi un pēperkoki nāk gatavi dučiem vien, spēj tik mainīt pannas. Šoreiz ne par šīs produkcijas kvalitāti, nedz arī par par taimingu. Gan jau pēc laiciņa būs ērtāk izvērtēt, vai daži no tiem tīšām nerada troksni un komunikatīvās telpas pārslodzi. To visu citreiz.
Šoreiz izkliegšu repliku par mūsu spējām un iespējām piedalīties šai procesā, izmantojot jauno situāciju komunikatīvajā vidē.
Un šeit pirmais darbs ir nošķirt savas personiskās simpātijas un ideoloģiskos uzstādījumus no pašas informācijas plūsmas izvērtēšanas. Redzu, ka daudzus ir pārņēmis tik apmāts naids pret Trampa personu, ka tas nobremzē ikkatru loģiku un analīzi. Varu to ļoti labi saprast, jo mans zvērojošais ienaids pret Jaunā laika divkosīgo un nekaunīgo ūberpopulistisko uznācienu kvēlo joprojām, un man nav lielāka prieka kā vērot JL atraugu – Vienotības lēno un kaunpilno agoniju. Bet tas nekādi neuzlabo analīzes kvalitāti, šķiet, ka nav sevišķi jāargumentē.
Pēc Baltā nama preses konferenču tiešraidēm apstulboti “demokrātijas” un “mediju brīvības” pašpasludinātie aizgādņi ķērušies pie viegli senīlas idejas bīdīšanas: īsteniem, brīviem medijiem nav jārāda tiešraides. Jā, jā, nevis jādod informācija izvērtēšanai, bet gan tā jāsagraiza, jāsašķiro un jāapgādā ar pareizu komentāru, un tikai tad jālaiž tautās. Viņiem tur aiz dīķa nav zināms, ka mēs tieši tādu produktu jau esam baudījuši gadu desmitiem, to sauca programma Vremja, un to pašu var šodien dabūt vai no ikkatra krievu TV kanāla.
Tehnoloģiju attīstība mediju monopolu uz informācijas pārraidi ir atcēlusi. Pārejot uz pašapkalpošanos, ēdnīcās pazuda vajadzība pēc oficiantiem un zāles pārziņiem. Protams, ja tev ir resursi, tad vari atļauties iet restorānā, gaidīt ilgāk, toties smalkāk. Ar drukātu ēdienkarti, lūdzu un paldies priekšā pakaļā, un attiecīgi ar rēķinu un dzeramnaudu. Ziņu gadījumā restorānu analogs ir nozīmīgi portāli ar analītiskiem rakstiem, lielie TV kanāli ar komentētāju pūļiem un pat pa kādai vēl neaizklapētai avīzei. Bet ir arī pašapkalpošanās kafūži un ieskrietuves, – tviteri, feisbuki, miljons tādu. Atlasi pats savu ziņu lentu kā šķīvjus pie ēdnīcas letes, un pats ar paplāti prom pie galdiņa, ātri un lēti.
Iedoma, ka visi aptrakušie liberāļi vienā dienā pārtrauks preses konferenču tiešraidi, ir neiedomājami stulba. Pietiek, ja telpā atrodas kaut viens viedtelefons, un, ja tas būs vienīgais, tad tā īpašnieks kļūs stāvus bagāts jau pirmajā pusstundā, jo viņam būs apmeklētākā vietne pasaulē. Un cik no tiem, kas redzējuši tiešraidi, gribēs pēc tam skatīties majonēzē iepačkātu atgremojumu? Vai daudz būs hokeja fanu, kas tiešraides vietā izvēlēsies atreferējumu, pie kam ar kādu pāris stundu iekavēšanu?
Un vēl viena jaunās situācijas svarīga īpatnība. Preses sekretārs var sniegt paziņojumus neierobežotai auditorijai, apejot mēdiju starpniecību, tas acīmredzams. Bet tai pat laikā informācijas saņēmējs var pārbaudīt skaitļus un faktus tai pat sekundē. Nav jāiet uz bibliotēku un jārokas enciklopēdijās, nav jāraksta uz TV Globusu āķīgs jautājums, vienkārši paņem rokā telefonu un sāc gūglot, pirms vēl runātājs pabeidzis teikumu. Kā pašapkalpošanās veikalā: ir lieli krāsaini uzraksti par atlaidēm, bet tu paņem preci rokā un izlasi mazos burtiņus par sastāvu, derīguma termiņu un īsto cenu. Pats. Bez oficiantiem. Pašapkalpošanās, sēr, teiktu Berimors. Ak, nē, Berimors šeit ir lieks. Pašapkalpošanās iztiek bez sulaiņiem.
Gardā auzu putra, ser.
* Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
