Iesaki rakstu: 
Jaunu partiju pieteikušais ekspremjers Einars Repše, kurš publiski par savu nodarbi pēdējos divos gados minējis nodibinājumu Mākslīgā intelekta fonds, faktiski bijis baņķiera Valērija Belokoņa maizē un pārticis no viņa atvēlētās naudas, - to apliecina Lursoft datu bāzē atrodamie nodibinājuma pārskati par pēdējiem diviem gadiem.
Kad šā gada sākumā Repše publiski paziņoja, ka esot atgriezies aktīvajā politikā, viņa amatpersonas deklarācija rādīja, ka gada laikā Repšes jau tā astronomiskie parādi nav mazinājušies un ir 931 tūkstotis latu, bet viņa kopējā finansiālā situācija vēl vairāk pasliktinājusies.
Deklarācija, kas bija iesniegta par laiku pēc valsts amatpersonas statusa zaudēšanas un aizpildīta par pēdējo gadu pirms pagājušā gada 3. novembra, rādīja: neraugoties uz deklarēto darījumu - 12 120 latu lielas aizdevuma daļas atmaksu - un arī to, ka Repše pārdevis lielāko daļu sava motorizētā parka (motociklu, Honda CR-V auto un minilidmašīnu, kas pārdoti par attiecīgi 4585 latiem, 6800 eiro un 7000 latu), viņa parādu apjoms nav mazinājies.
Repšes parādsaistības latos nezināmiem aizdevējiem joprojām bija aptuveni 931 tūkstotis latu. Savukārt oficiāli aizdevis Repše joprojām bija nepilnus 176 tūkstošus eiro un 493 tūkstošus dolāru, bet aizdoto latu summu bija turpinājis „noēst”: pirms gada aizdotais latu apjoms gada laikā bija sarucis par aptuveni 16 tūkstošiem latu - līdz 144 tūkstošiem latu, bet nu bija samazinājies vēl tālāk – līdz nepilniem 132 tūkstošiem latu.
Līdz ar to kopumā Repšes personiskā bilance joprojām bija ar iespaidīgu mīnusa zīmi, un situācija gada laikā vēl bija tikai pasliktinājusies – viņa parādi aizdevumus pārsniedza nu jau par vairāk nekā 410 tūkstošiem latu. Taču Repšem vairs nebija jāpublisko savi ienākumi un to avoti, līdz ar to nekas nebija zināms par to, kādā veidā Repše nopelna savu iztiku.
Nu skaidrību par to vieš nodibinājuma Mākslīgā intelekta fonds pēdējo divu gadu pārskati, - kā izriet no tiem, vienīgais Repšes fonda un attiecīgi arī paša bijušā un nākamā politiķa "barotājs" ir bijis baņķieris Belokoņs un viņa Baltic International Bank.
Lursoft dati rāda, ka 2012. gadā Repšes fondam Baltic International Bank "neierobežotai lietošanai" ziedojusi 96 tūkstošus latu, kuri faktiski pilnībā izmaksāti algās, savukārt 2011. gadā Repšes un viņa fonda "barotāji" bijuši tā pati banka (140 tūkstoši latu) un arī pats Belokoņs, kurš ziedojis vēl 10 tūkstošus latu.
Kā zināms, Repšes biedrība Latvijas attīstībai pēc kļūšanas par partiju sola "nepieciešamās pārmaiņas Latvijas nodokļu politikā, augstākās izglītības jomā, enerģētikā, mežsaimniecības politikā, veselības aprūpē".
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
