Repšes biedrībai pērn dāsni ziedojumi, arī no VID ēkas attīstītajiem
PIETIEK01.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Biedrība, uz kuras pamatiem pērnā gada decembrī tika nodibināta Einara Repšes partija Latvijas attīstībai, 2013. gadā saņēmusi ļoti dāsnus ziedojumus 363 000 latu (617 100 eiro) apmēraā, tostarp 10 000 latu no Valsts ieņēmumu dienesta jaunās ēkas projekta attīstītāja SIA New Europe, kas saistīts ar Krievijas miljardiera Viktora Vekselberga vārdu.
Masīvu reklamēšanos jau pērn uzsākusī biedrība iztērējusi vairāk nekā 400 000 latu. Uz biedrībām neattiecas tik stingri finansēšanas ierobežojumi, kā uz partijām, tām arī ļauts saņemt ziedojumus no juridiskām personām, ko aktīvi izmantojusi Repšes biedrība. Tās nosaukumu decembrī pārņēma jaunā partija, bet pati biedrība nomainīja nosaukumu uz Latvijas nākotnes forums.
Bijušā finanšu ministra Repšes biedrības 2013. gada pārskats, kas pieejams Lursoft, rāda, ka 10 000 latu tās kasē ieskaitījis ar Krievijas miljardieri Viktoru Vekselbergu saistītais nekustamo īpašumu attīstītājs SIA New Europe, kas Mežaparkā ceļ 50 miljonus eiro izmaksājušo jauno Valsts ieņēmumu dienesta ēku.
Partijas Latvijas attīstībai valdes locekle Baiba Fromane līdz pērnā gada jūnijam bija ēkas pasūtītāja SIA Biroju centrs Ezerparks valdes priekšsēdētāja. 68,5% šī uzņēmuma pastarpināti pieder ar Vekselberga vārdu saistītajam New Europe Real Estate, bet atlikušie 31,50% kapitāldaļu – Valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi.
Izskanējis, ka arī pret Vekselbergu varētu tikt vērstas Rietumu sankcijas, kas pēc Krimas aneksijas skārušas daudzus Krievijas prezidentam pietuvinātus oligarhus. SIA New Europe valdē ir divi Krievijas pilsoņi, bet tā īpašnieki slēpjas aiz diviem Britu Virdžīnās reģistrētām ofšorkompānijām.
Visvairāk – 100 000 latu – biedrībai pērn ziedojusi Valērijam Belokoņam piederoša AS Baltic International Bank. Tikpat lielu summu Belokoņs biedrībai bija ziedojis arī 2012. gadā. Tikpat daudz – kopumā 100 000 latu – biedrībai 2013. gadā caur divām firmām ziedojis būvnieks Māris Martinsons. Viena ir būvfirma Moduls-Rīga, kurā Martinsons ir valdes priekšsēdētajs un viņa dēls – pastarpināts līdzīpašnieks. Otri ar Martinsonu saistīti 50 000 latu biedrības kasē ienākuši no būvfirmas Velve, kuras līdzīpašnieki ir Martinsons un pastarpināti arī viņa dēls. Vēl 50 000 latu biedrībai ziedojis būvfirmas Arčers īpašnieks Armands Garkāns.
35 000 latu ziedojums saņemts no Uldim Mierkalnam piederošās SIA Pata AB. 25 000 latu biedrībai ziedojis viens no partijas Latvijas Attīstībai dibinātājiem, reklāmas aģentūras McCann Rīga īpašnieks Ainars Ščipčinskis. 21 084 latus biedrībai pērn noziedojis Ventspils miljonārs Olafs Berķis.
Vēl kopumā 20 000 latu biedrībai noziedojušas trīs ar ūdensvada un kanalizācijas būvprojektiem saistītas firmas. SIA Evicon un SIA Ūdensvada un kanalizācijas būve biedrībai noziedojušas katra pa 6 500 latiem, bet vēl 7000 latu – SIA AKVA būve.
Biedrība, kura 2013. gadā masīvi reklamējās televīzijā un presē, pērn iztērējusi vēl vairāk, nekā saņēmusi ziedojumos - 425 760 latus, un 198 413 latus biedrība gada beigās palikusi parādā īstermiņa kreditoriem. Algu un sociālo nodokļu nomaksai no šiem tēriņiem izdoti tikai kopumā 143 079 lati. Tas bijis iespējams, jo iepriekšējā pārskata gada beigās neiztērēti bija palikuši 63 155 lati. Vēl 75 000 latu biedrības kasē veidojuši ieņēmumi no saimnieciskās darbības.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
