Repšes biedrībai pērn dāsni ziedojumi, arī no VID ēkas attīstītajiem
PIETIEK01.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Biedrība, uz kuras pamatiem pērnā gada decembrī tika nodibināta Einara Repšes partija Latvijas attīstībai, 2013. gadā saņēmusi ļoti dāsnus ziedojumus 363 000 latu (617 100 eiro) apmēraā, tostarp 10 000 latu no Valsts ieņēmumu dienesta jaunās ēkas projekta attīstītāja SIA New Europe, kas saistīts ar Krievijas miljardiera Viktora Vekselberga vārdu.
Masīvu reklamēšanos jau pērn uzsākusī biedrība iztērējusi vairāk nekā 400 000 latu. Uz biedrībām neattiecas tik stingri finansēšanas ierobežojumi, kā uz partijām, tām arī ļauts saņemt ziedojumus no juridiskām personām, ko aktīvi izmantojusi Repšes biedrība. Tās nosaukumu decembrī pārņēma jaunā partija, bet pati biedrība nomainīja nosaukumu uz Latvijas nākotnes forums.
Bijušā finanšu ministra Repšes biedrības 2013. gada pārskats, kas pieejams Lursoft, rāda, ka 10 000 latu tās kasē ieskaitījis ar Krievijas miljardieri Viktoru Vekselbergu saistītais nekustamo īpašumu attīstītājs SIA New Europe, kas Mežaparkā ceļ 50 miljonus eiro izmaksājušo jauno Valsts ieņēmumu dienesta ēku.
Partijas Latvijas attīstībai valdes locekle Baiba Fromane līdz pērnā gada jūnijam bija ēkas pasūtītāja SIA Biroju centrs Ezerparks valdes priekšsēdētāja. 68,5% šī uzņēmuma pastarpināti pieder ar Vekselberga vārdu saistītajam New Europe Real Estate, bet atlikušie 31,50% kapitāldaļu – Valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi.
Izskanējis, ka arī pret Vekselbergu varētu tikt vērstas Rietumu sankcijas, kas pēc Krimas aneksijas skārušas daudzus Krievijas prezidentam pietuvinātus oligarhus. SIA New Europe valdē ir divi Krievijas pilsoņi, bet tā īpašnieki slēpjas aiz diviem Britu Virdžīnās reģistrētām ofšorkompānijām.
Visvairāk – 100 000 latu – biedrībai pērn ziedojusi Valērijam Belokoņam piederoša AS Baltic International Bank. Tikpat lielu summu Belokoņs biedrībai bija ziedojis arī 2012. gadā. Tikpat daudz – kopumā 100 000 latu – biedrībai 2013. gadā caur divām firmām ziedojis būvnieks Māris Martinsons. Viena ir būvfirma Moduls-Rīga, kurā Martinsons ir valdes priekšsēdētajs un viņa dēls – pastarpināts līdzīpašnieks. Otri ar Martinsonu saistīti 50 000 latu biedrības kasē ienākuši no būvfirmas Velve, kuras līdzīpašnieki ir Martinsons un pastarpināti arī viņa dēls. Vēl 50 000 latu biedrībai ziedojis būvfirmas Arčers īpašnieks Armands Garkāns.
35 000 latu ziedojums saņemts no Uldim Mierkalnam piederošās SIA Pata AB. 25 000 latu biedrībai ziedojis viens no partijas Latvijas Attīstībai dibinātājiem, reklāmas aģentūras McCann Rīga īpašnieks Ainars Ščipčinskis. 21 084 latus biedrībai pērn noziedojis Ventspils miljonārs Olafs Berķis.
Vēl kopumā 20 000 latu biedrībai noziedojušas trīs ar ūdensvada un kanalizācijas būvprojektiem saistītas firmas. SIA Evicon un SIA Ūdensvada un kanalizācijas būve biedrībai noziedojušas katra pa 6 500 latiem, bet vēl 7000 latu – SIA AKVA būve.
Biedrība, kura 2013. gadā masīvi reklamējās televīzijā un presē, pērn iztērējusi vēl vairāk, nekā saņēmusi ziedojumos - 425 760 latus, un 198 413 latus biedrība gada beigās palikusi parādā īstermiņa kreditoriem. Algu un sociālo nodokļu nomaksai no šiem tēriņiem izdoti tikai kopumā 143 079 lati. Tas bijis iespējams, jo iepriekšējā pārskata gada beigās neiztērēti bija palikuši 63 155 lati. Vēl 75 000 latu biedrības kasē veidojuši ieņēmumi no saimnieciskās darbības.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
