Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādreizējais Ministru prezidents un finanšu ministrs Einars Repše, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un vairāki augsti ierēdņi vēl nevar atviegloti nopūsties, - Valsts kontrole ir pārsūdzējusi lēmumu, ar kuru pagājušā gada decembrī Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra paklusām bija izbeigusi pret piecām personām sākto kriminālprocesu, kas tai bija nodots kriminālvajāšanas sākšanai saistībā ar Liepājas metalurgā pazaudētajiem desmitiem miljonu nodokļu maksātāju naudas.

Pagājušā gada jūnijā Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde šo kriminālprocesu nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret piecām personām par iespējamu pieļautu nolaidību, kuras rezultātā iestājušās smagas sekas. Taču decembrī prokuratūra šo kriminālprocesu paklusām izbeidza „noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ”.

Prokuratūras ieskatā amatpersonas nemaz neesot rīkojušās nolaidīgi, jo uzņēmuma finansiālās spējas 2009.gada nogalē tam esot ļāvušas uzņemties kredītsaistības modernizācijas īstenošanai, tāpēc arī tālaika valsts amatpersonas neko kriminālu neesot pastrādājušas.

Tiesa, pilnīgi citās domās par notikušo bija Valsts kontrole, savā atzinumā skaidri norādot uz noziedzīgu nolaidību un šādi aprakstot notikumus liktenīgajā 2009. gada 30. decembrī:

"Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš nosūta atzinumu finanšu ministram Einaram Repšem par galvojuma sniegšanu Liepājas metalurgam.

Atzinumā ir sniegta informācija par finanšu rādītāju analīzi saskaņā ar procedūras aprakstā noteiktajiem kritērijiem, kā arī informācija par nozares krīzi un par uzņēmuma lomu Latvijas tautsaimniecībā saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 2009. gada 12. janvāra vēstuli Finanšu ministrijai, bet nav sniegts kopsavilkuma vērtējums, vai Liepājas metalurgam nepastāvēs paaugstināts aizdevuma atmaksas risks, uz kā pamata sniegt ieteikumu finanšu ministram pieņemt lēmumu sniegt vai tomēr atteikt galvojumu uzņēmumam.

Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa nosūtītajam atzinumam finanšu ministram Einaram Repšem par valsts galvojuma sniegšanu Liepājas metalurgam nav pievienots ziņojums par galvojuma nesniegšanu un motivēts atteikuma galvojumam vēstules projekts.

Finanšu ministrs Einars Repše pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas nolemj atbalstīt galvojuma sniegšanu un Latvijas Republikas vārdā noslēdz galvojuma līgumus ar Unicredit MedioCredito Centrale S.p.A par kopējo summu 85 597 300 jeb Ls 60 158 125 latiem pēc Latvijas Bankas kursa līguma parakstīšanas dienā.

Līgumu 9. punkts nosaka, ka galvojuma līgumi stājas spēkā no dienas, kad galvotājs rakstiski apstiprina atbalsta saņēmējam, ka tas (galvotājs) ir saņēmis Eiropas Komisijas apstiprinājumu par grozītās finansējuma struktūras valsts atbalsta sniegšanu, un tad arī stājas spēkā aizdevuma līgumi.

Tiek parakstīts komercķīlas līgums ar komercķīlas nodrošināto prasījumu par maksimālo summu 102 716 760 eiro, kas uz līguma parakstīšanas dienu saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu Ls 72 189 750 latu un sevī ietver gan galveno prasījumu, gan blakus prasījumus.

Komercķīlas līgumā netiek noteikta rīcība gadījumos, ja aizņēmējam nav ķīlas, ko piedāvāt. Tāpat netiek iekļauti noteikumi papildu nodrošinājumam gadījumos, ja tiek konstatēta aizņēmēja finanšu rādītāju pasliktināšanās. Līgumā nav iekļauti nosacījumi noteikto saistību neizpildes gadījumos, piemēram, ka akcionāri sniedz personiskās garantijas galvojuma sniedzējam."

Tas nozīmē, ka vienas dienas laikā toreizējais finanšu ministrs Einars Repše saņem no Valsts kases apjomīgu vēstuli par valsts galvojuma sniegšanu vai nesniegšanu Liepājas metalurgam, šo dokumentu un visus tajā minētos faktus paspēj rūpīgi izvērtēt, tad vēl it kā - ja ticēt viņa vēlākajiem publiskajiem apgalvojumiem - vēl sazinās ar Valsts kases pārvaldnieku un pēc visa tā liek savu parakstu zem abiem būtiskajiem dokumentiem.

Vēlāk E. Repše publiski skaidroja, ka noteikti un nekādā gadījumā nebūtu parakstījis nekādu galvojumu, taču, pirmkārt, Saeimas lēmums, otrkārt, likums par valsts budžetu, treškārt, pozitīvs Valsts kases atzinums, - viņš neesot varējis "vienpersoniski pārkāpt likumu".

Patiesībā gan neviens Saeimas lēmums E. Repšem neuzlika par pienākumu parakstīt galvojumu Liepājas metalurgam, to nelika arī valsts budžeta likums, un arī Valsts kases atzinums nebūt nebija tik pozitīvs.

2008. gada 14. novembrī Saeima, lemjot par nākamā gada valsts budžeta projektu, atbalstīja valsts galvojumu 112 miljonu latu apmērā AS Liepājas metalurgs modernizācijas plāniem, - taču šis atbalsts nozīmēja tikai iespēju uzņēmumam ļoti censties, lai galvojumu saņemtu, bet ne valstij, finanšu ministram vai vēl kādam uzliktu pienākumu galvojumu noteikti izsniegt. Tieši otrādi - ministram bija atbildīgi jāizvērtē, vai galvojumu tiešām izsniegt, un tad jāpieņem galīgais lēmums.

Savukārt saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. pantu finanšu ministram bija tiesības, bet ne pienākums sniegt valsts vārdā galvojumus saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, un tāpat likums noteic vienīgi to, ka šādus galvojumus, kuri iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā, finanšu ministrs sniedz bez atsevišķa Ministru kabineta lēmuma.

Savukārt tolaik sopēkā bijušie Ministru kabineta noteikumi Nr. 513 "Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība" noteica: "Pēc dokumentu izvērtēšanas finanšu ministrs pieņem lēmumu sniegt vai nesniegt galvojumu." Kas nozīmē - tā ir tikai un vienīgi finanšu ministra izšķiršanās un atbildība.

Einars Repše arī izšķīrās un pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas, kā to norāda arī Valsts kontrole, "2009. gada 30. decembrī lēma atbalstīt galvojuma sniegšanu par kopējo summu EUR 85 597 300 jeb Ls 60 158 125 pēc Latvijas Bankas kursa līguma parakstīšanas dienā un parakstīja Valsts kases sagatavotos līguma projektus, neņemot vērā, ka kredītiestāde netika izvēlēta konkursa kārtībā, kā to nosaka normatīvais akts".

Tiesa, ikvienam interesentam, kurš būtu kaut ieskatījies tobrīd jau vairākus mēnešus publiski pieejamajā Liepājas metalurga 2008. gada pārskatā, rastos pietiekami skaidrs priekšstats - te gan ir uzņēmums, kurš acīmredzami pamazām vien iet uz leju, un par savas naudas ielikšanu tādā būtu krietni jāpadomā.

Peļņa samazinās, izmaksas palielinās, kapitāla atdeve rūk divus gadus pēc kārtas, nepārdotu ražojumu ir vairāk, pircēju un pasūtītāju parādu - tāpat, palielinās aizņēmumi no kredītiestādēm un arī izmantotie kredītlīniju līdzekļi, piegādātājiem un darbiniekiem tiek maksāts vairāk, ražošanas izmaksās palielinās gan algas, gan materiālu izmaksas, parādās ievērojamas "ar akcionāriem saistītas izmaksas".

Tad vēl samazinās šaubīgo debitoru atgūtās summas, pieaug uzkrājumi šaubīgiem debitoriem, palielinās ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi, uzņēmuma koeficients samazinās, realizācijas rentabilitāte samazinās no 8 līdz 2,9 procentiem, vairāk nekā dubulti sarūk pašu kapitāla rentabilitāte.

Un tas viss ir tikai tas, ko uzņēmuma gada pārskatā var izlasīt jebkurš interesents. Savukārt potenciālam aizdevējam vai kredīta galvotājam ir nesalīdzināmi apjomīgākas iespējas - protams, ja ir vēlēšanās tādas izmantot.

To, ko Einars Repše, ja vien viņam būtu bijusi kaut mazākā vēlēšanās pārliecināties par to, kam tiek milzīgais valsts galvojums, būtu varējis pieprasīt noskaidrot saistībā ar Liepājas metalurgu, uzskatāmi demonstrē auditoru Ernst & Young Baltic ziņojums jau Andra Vilka vadītajai Finanšu ministrijai vairāk nekā trīs gadus vēlāk, 2013. gada 15. martā par Liepājas metalurga un tā meitas sabiedrību īpašam nolūkam sagatavotā 2008. gada konsolidētā finanšu pārskata revīzija. Lūk, daži īpaši kliedzoši fragmenti un to "atšifrējums" normāliem cilvēkiem saprotamā valodā.

"Kā izklāstīts pievienotajā nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkumā, pamatlīdzekļi tiek uzskaitīti pārvērtētajā vērtībā. Koncerna mātes uzņēmuma pamatlīdzekļu kategoriju „Zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi", „Iekārtas un mašīnas" un „Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" vērtība noteikta, pamatojoties uz 2007. gada vērtēšanas ziņojumu. Koncerna mātes uzņēmums ir veicis augstāk minēto pamatlīdzekļu kategorijas vērtības noteikšanu arī 2009. gada 6. janvārī un saskaņā ar saņemto vērtējumu šo pamatlīdzekļu vērtība būtu par 9,886 tūkstošiem latu mazāka nekā bilances vērtība. Koncerns nav atzinis šādu vērtības samazinājumu, kas mūsuprāt būtu jāveic."

Ko tas nozīmē latviski? Runājot pavisam vienkārši, - to, ka Liepājas metalurgam pirms galvojuma saņemšanas izdevies izrādīties par desmit miljoniem latu vērtīgākam, nekā tas patiesībā bijis, un neviens to nav vēlējies pamanīt.

"Koncerns nav aprēķinājis un atzinis atlikto uzņēmumu ienākuma nodokli, kas radies saistībā ar atzīto bilances posteni „Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve", saskaņā ar SGS Nr. 12 prasībām. Ja Koncerns būtu aprēķinājis un atzinis atlikto uzņēmumu ienākuma nodokli, tad bilances postenis „Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" būtu samazinājies un bilances postenis „Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem" palielinājies par 9 452 tūkst. latu un 9 511 tūkst. latu attiecīgi 2008. un 2007. gada 31. decembrī. Atliktā uzņēmuma ienākuma nodokļa korekcijas apmēru ietekmētu arī 2., 3., un 5. punktā minētie apstākļi."

Un ko nozīmē tas? Pavisam vienkārši - vēl gandrīz desmit miljonus latu, kas tāpat "paslēpti" pirms galvojuma saņemšanas.

"Koncerns 2008. gadā un iepriekšējos pārskata gados nav atzinis bilances posteņa „Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" nolietojumu saskaņā ar SGS Nr. 16 prasībām. Ja Koncerns būtu atzinis nolietojumu saskaņā ar SGS Nr. 16 prasībām, tad 2008. gada 31. decembra bilances postenis „Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" samazinātos par 11 184 tūkst. latu, bilances postenis „Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa" palielinātos par 6 709 tūkstošu latu un bilances postenis „Pārskata gada nesadalītā peļņa" palielinātos par 4 475 tūkstošiem latu."

Un tas? Vēl vienkāršāk - uzņēmumam ļoti nav gribējies aizrauties ar nodokļu maksāšanu. Un tā tālāk, un tā tālāk - bet finanšu ministru Einaru Repši nekas tāds pirms izšķirošā lēmuma neinteresē. (Un viņam kā ilggadējam Latvijas Bankas prezidentam nu nekādi nav iespējams attaisnoties, ka tādas "sarežģītības", kādas minētas auditoru analīzē, viņam nav bijušas saprotamas un aptveramas.)

Turklāt pat Valsts kases 2009. gada 30. decembra atzinumā par Liepājas metalurgu atrodams pietiekami daudz biedējošas informācijas.

Pirmkārt, pat tad, kad Saeima nobalsoja par valsts galvojuma piešķiršanu Liepājas metalurga modernizācijas projektam, neviena kredītiestāde ne Latvijā, ne pasaulē nav pieteikusies uz kredīta izsniegšanu. Tikai tad, kad Liepājas metalurgs ar sev vien zināmām metodēm veicis "individuālu banku finansējuma piesaistes procesu", ir pieteikusies viena banka no tālās Itālijas.

Otrkārt, pat šī banka nedēļu pirms gada beigām, līdz kurām Latvijas valstij bija jāparaksta galvojuma līgums vai arī viss process jāsāk no sākuma, ir pēkšņi paziņojusi, ka tās risks, izsniedzot kredītu Liepājas metalurgam, ir pārāk liels un tas jāsamazina, cita starpā mainot finansējuma struktūru un paaugstinot procentu likmju pievienotās likmes.

Treškārt, Valsts kase, kurai it kā pāri visam vajadzētu būt Latvijas valsts interešu ievērošanai, pēc šī negaidītā itāļu bankas jaunuma pavēsta, ka galvojums noteikti "izsniedzams līdz gada beigām", tāpēc "laika trūkuma dēļ" atkārtota iepirkuma procedūra finansētāja izvēlei nav veikta, jo "ir pamats uzskatīt, ka šāds konkurss jebkurā gadījumā beigtos bez rezultātiem".

Ceturtkārt, Valsts kase skaidri pasaka: uzņēmuma ražošanas izmaksas jau 2009. gadā ir bijušas tādas, ka izdevīgāk bijis tērauda sagataves iegādāties tirgū nekā sagatavot tas rūpnīcā, turklāt uzņēmums nav spējis sniegt apliecinājumu par piegādātāju spēju nodrošināt ar Baltijas valstu tirgus un importēto metāllūžņu apjoma pieaugumu iecerētās jaunās krāsns pilnas jaudas izmantošanai.

Piektkārt, vēstulē tiek norādīts, ka iespaidīgā modernizācija neko nedos produkcijas dažādošanai: tās dēļ nākamajā posmā vajadzētu modernizēt velmētavas, taču šī posma "investīciju izmaksas šobrīd nav aprēķinātas un uzņēmums pagaidām neprognozē to īstenošanas laiku".

Sestkārt, Valsts kase arī skaidri pasaka, ka konstatējusi biznesa plāna finanšu prognozēs tuvākajos gados prognozētās situācijas neatbilstību ar aktuālajām uzņēmuma un nozares darbības tendencēm. Piemēram, esot "maz ticams būtisks plānotās pamatdarbības pieaugums līdz 2011. gadam uz produkcijas realizācijas ieņēmumu pieauguma rēķina". (Jau 2009. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, uzņēmuma apgrozījums ir samazinājies par 48,2 miljoniem latu un bijis 84,9 miljoni latu.)

Septītkārt, Valsts kase bez īpašām problēmām ir aprēķinājusi, ka kopš 2008. gada līdz galvojuma izsniegšanas brīdim velmējumu realizācijas un metāllūžņu izmaksu peļņas starpība ir sarukusi dubulti - no 320 līdz 166 eiro par tonnu, un ar šādu starpību Liepājas metalurgs vairs nespēj segt visus saimnieciskās darbības izdevumus. Tātad - strādā ar zaudējumiem.

Astotkārt, Valsts kase paredz vēl drūmāku nākotni, jo "ir pietiekams pamats uzskatīt, ka metāllūžņu iepirkuma cenas nākamajā gadā varētu pieaugt straujāk par tērauda velmējumu (armatūras) realizācijas cenu pieaugumu, vēl vairāk samazinot Liepājas metalurga pelnītspēju, ņemot vērā prognozēto celtniecības apjomu turpmāku kritumu ES valstīs 2010.gadā".

Devītkārt, cita starpā pavīd arī uzņēmuma saimnieku neafišētie, maigi izsakoties, iespaidīgas darbinieku skaita samazināšanas plāni - "līdz 2012.gadam mainīgās materiālu izmaksas tiek plānots samazināt par 12%, darbaspēka izmaksas tiek plānots samazināt par 47%".

Visbeidzot, desmitkārt, vienkāršs un skaidrs, kaut vārdos iemudžināts gala brīdinājums: "Turpmākā Liepājas metalurga pastāvēšana varētu būt neiespējama." Bet pretējā svaru kausā faktiski tikai un vienīgi brīdinājums - "Liepājas metalurga slēgšanas gadījuma tiktu likvidētas vairāk kā 2 tūkstoši darbavietas Liepājā".

Vai ministrs to visu tāpat kā Valsts kontroles jau pēc Liepājas metalurga kraha uzskaitītos pārkāpumus gluži vienkārši "nepamana" - vai varbūt negrib pamanīt? Katrā gadījumā skaidrs ir viens: Einara Repšes stāstiņš par šo Valsts kases atzinumu, kas vienā brīdī apgriezis pretējā virzienā viņa noraidošo skatu uz galvojumu, ir vairāk nekā nenopietns.

Kas un kādā formā bija spējis efektīvi motivēt Einaru Repši uz šādu "viedokļa maiņu", nez vai kādreiz būs pilnīgi skaidrs. Taču viens gan ir skaidrs: Einars Repše galvojumu paraksta drudžainā steigā - vienas vienīgas dienas laikā viņš saņem apjomīgo Valsts kases atzinumu, to izlasa, izvērtē, rezultātā maina savu līdzšinējo negatīvo nostāju Liepājas metalurga galvojuma lietā un tai pašā 2009. gada 30. decembrī paraksta uzņēmuma tik kāroto dokumentu.

Tas notiek pašā pēdējā brīdī - vēl tikai viena diena, un astoņdesmit pieci miljoni Latvijas valsts un tās nodokļu maksātāju naudas Liepājas metalurgam un tā saimniekiem šādas totālās bezatbildības un droši vien jau arī visprastākās korupcijas ķēdes rezultātā, visticamākais, nekad netiktu. Bet - pateicoties personiski Einaram Repšem, tiek.

Kāpēc Einars Repše atzinumu saņem tikai 30. decembrī? Valsts kase to skaidro šādi: "Galvojuma dokumentācijas izvērtēšanas process tika uzsākts 2009. gada janvārī un norisinājās visa gada garumā. Valsts kases atzinums par AS Liepājas metalurgs saistībām sniedzamo valsts galvojumu finanšu ministram sniegts tikai 2009. gada 30. decembrī, jo AS Liepājas metalurgs finansējuma piesaistes process globālās finanšu krīzes ietekmē bija ievērojami apgrūtināts, savu galējo finansējuma piedāvājumu aizdevēja banka iesniedza novēloti un tādējādi līdz pēdējam brīdim notika līgumu projektu skaņošana ar aizdevēja banku."

Kad nu atzinums saņemts, to, ja ticēt pašam Einaram Repšem, dažās stundās esot spējis izlasīt ne tikai viņš viens pats. "Pēc tam to, ko bija sagatavojusi Valsts kase, es lūdzu pārbaudīt Finanšu ministrijai, kas izstrādātajā dokumentu paketē neatrada neko peļamu. Un tad es vēl papildus palūdzu ieskatīties dokumentos saviem padomniekiem. Viņi arī atzina, ka viss izskatās pietiekami labi un valsts intereses ir pietiekami nodrošinātas. Un, lai arī taisnība, ka Valsts kases galējā atzinumā bija ierakstītas dažas piesardzīgas frāzes, bet gala slēdziens taču bija šo garantiju izsniegt. Tātad Valsts kases slēdziens bija pozitīvs – garantiju," jau pēc uzņēmuma kraha taisnojas galvojuma izsniedzējs...

Ja kādam nepietiek ar šiem faktiem, te ir vēl viens - jau pilnīgi neapstrīdams. Tātad - Einars Repše apgalvo, ka "viņš līdz pat pēdējam brīdim nav bijis noskaņots pozitīvi par valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam, līdz nebija saņēmis pozitīvo Valsts kases atzinumu". Ir dokuments, kas jau atkal skaidri rāda - Einars Repše vienkārši un primitīvi melo.

Valsts kases atzinums, kā zināms, datēts ar 2009. gada 30. decembri. Tieši pēc tā saņemšanas Einars Repše arī esot mainījis savu līdz tam noraidošo nostāju un tai pašā 30. decembrī galvojumu parakstījis.

Taču... Finanšu ministrijas dokumentos atrodama arī Einara Repšes vēstule, kurā viņš, runājot par sevi trešajā personā, UniCredit apliecina: "Galvojuma līgumu Galvotāja vārdā parakstīs Einars Repše, Latvijas Republikas finanšu ministrs."

Kā izrādās, šī vēstule ir datēta jau ar 29. decembri, tā skaidri apliecinot - viss, ko Einars Repše jau pēc Liepājas metalurga kraha stāsta par savu negatīvo nostāju pret galvojuma izsniegšanu, ko mainījis tikai Valsts kases pozitīvais slēdziens, ir nekas cits kā meli.

Patiesībā jau dienu pirms Valsts kases slēdziena saņemšanas Einars Repše itāliešiem ir oficiāli, ar savu parakstu apsolījis - galvojums tiks parakstīts, to izdarīs viņš pats, un viss būs labākajā kārtībā.

Visbeidzot, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš oficiālā skaidrojumā diplomātiskā un pieklājīgā formā apliecina - Einars Repše melo, arī apgalvojot, ka pirms galvojuma parakstīšanas esot viņam zvanījis un lūdzu apstiprinājumu tam, ka projekts ir dzīvotspējīgs, ko Valsts kases pārvaldnieks ministram arī esot sniedzis:

"Valsts kase bija pārbaudījusi projekta dzīvotspēju pēc stresa scenārija un secināja, ka, AS Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības izmaksām pēc projekta realizācijas ilgstoši saglabājoties 2009. gada izmaksu līmenī, varētu tikt apdraudēta uzņēmuma dzīvotspēja. Telefonsarunu ar Valsts kases pārvaldnieku nevaram apstiprināt. 2009. gada 30. decembrī finanšu ministrs zvanīja Valsts kases Finanšu risku vadības departamenta direktoram, kurš savukārt apstiprināja vienīgi to, kas bija aprakstīts sagatavotajā Valsts kases atzinumā vai konstatēts projekta kredītriska izvērtēšanas gaitā..."

Jāņem vērā, ka tai pašā 30. decembrī Einars Repše paraksta arī komercķīlas līgumu, kura parakstītāji no Liepājas metalurga puses ir Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, - un šajā līgumā nav ne vārda par to, ka kredīta saņēmēji ieķīlātu savu personisko mantu vai kaut vai savas akcijas.

"Komerclikums nosaka, kāda ir uzņēmumu dalībnieku un akcionāru atbildība par uzņēmuma darbību un radītajiem zaudējumiem. Līgumos nav nosacījuma, kas paredz, ka uzņēmuma akcionāri neatbild ar saviem īpašumiem (t.i., atbrīvojuma no personīgās atbildības)," - tā tagad līgumā ierakstīto skaidro Valsts kase, atbildot uz jautājumu, ar kādu pamatojumu tajā tika iekļauts nosacījums, ka uzņēmuma akcionāri neuzņemas atbildību ar saviem īpašumiem.

Ir vai nav nosacījums, taču vismaz Einara Repšes un abu uzņēmuma saimnieku parakstītajā komercķīlas līgumā skaidri un gaiši paliek ierakstīts: "2.1. komercķīlas priekšmetā ietilpst komercķīlas devējam uz īpašuma tiesību pamata piederošie ķermeniskie pamatlīdzekļi kā lietu kopība uz ieķīlāšanas bridi, kuru uzskaitījums dots Līguma Pielikumā Nr. 1, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa."

Un - viss. 2011. gada 11. martā finanšu ministrs Andris Vilks un Iļja Segals paraksta vienošanos par grozījumiem komercķīlas līgumā, bet neko tādu, kas attiektos uz pārējo akcionāru mantu - un pat ne uz viņu akcijām. Faktiski tiek turpināts tas pats Einara Repšes, Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala parakstītais līgums.

Kurš par to atbildīgs? Valsts kases skaidrojums ir tiešs un skaidrs: "Minētie ķīlas un hipotēku līgumi tika sagatavoti, par pamatu izmantojot apstiprinātos standartlīguma paraugus. Minētie līgumi tika slēgti saskaņā ar normatīvo aktu regulējumu un pilnvarojumu, kas bija spēkā līgumu slēgšanas brīdī.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 12. jūlija noteikumu Nr. 513 „Galvojumu sniegšanas un apkalpošanas kārtība" 7.punktu finanšu ministrs pieņem lēmumu sniegt vai nesniegt galvojumu pēc dokumentu izvērtēšanas.

Saskaņā ar minēto noteikumu 8.punktu, ja pieņemts lēmums sniegt galvojumu, finanšu ministrs paraksta galvojuma līgumu, līgumu par saistību nodrošinājumu, kā arī galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu.

Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam dokumenta saskaņošana (vizēšana) neietekmē dokumenta juridisko spēku. Līdz ar to galīgās līgumu redakcijas akceptēja finanšu ministrs, šos līgumus parakstot."

Visbeidzot, tiešām interesanti, ka vēl 2010. gada janvāra beigās UniCredit, saņēmis visus līgumus un galvojumus, vienalga bažīgi apjautājas Finanšu ministrijai - vai tiešām viss ir kārtībā un vai gadījumā nav vajadzīga jauna Eiropas Komisijas atļauja. Un jau 15. februārī Einars Repše steigšus raksta vēl vienu vēstuli - esiet mierīgi, priecājieties par saņemto naudu un galvojumu, viss ir labākajā kārtībā...

Novērtē šo rakstu:

91
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Varbūt arī mēs tāpat kā Kariņa valdība varam sākt uzskatīt, ka likums ir nevis likums, bet ieteikums?

FotoLIKUMU IGNORANCE ir SASNIEGUSI APOGEJU! Ministru kabinetā skata likumprojektu, kur visciniskākajā veidā valsts varu nozagušies demonstrē, kā NELIKUMĪGU lietu PADARĪT PAR LIKUMĪGU!
Lasīt visu...

12

Priesteru padome: ja garīdznieks aicina izvairīties no vakcinācijas, tad viņš šķeļ Baznīcu no iekšienes

Foto2021. gada 22. jūlijā attālināti notika Rīgas arhidiecēzes Priesteru padomes un dekānu tikšanās par vakcinācijas jautājumu, kas šobrīd tik ļoti šķeļ sabiedrību un arī draudzes. Saskaņā ar novērojumiem, vairumam ticīgo vakcinācija ir morāli pieņemama, bet tajā pašā laikā ir daļa katoļu kas aktīvi ieņem negatīvu nostāju pret vakcināciju. Nepieņemamu antivakcinācijas nostājas izpausmju dēļ, kuru rezultātā ir atsevišķas draudzes ir sašķēlušās, Rīgas arhibīskaps metropolīts uzskatīja par nepieciešamu sasaukt Priesteru padomes sēdi.
Lasīt visu...

15

Uzklausiet tikai mūsu pareizo propagandu, nevis citu, nepareizo propagandu!

FotoLaikā, kad pasaulē straujos tempos izplatās Covid-19 vīrusa delta variants, Latvijas Zinātņu akadēmija vēršas pie visiem Latvijas iedzīvotājiem ar aicinājumu nepakļauties pseidozinātniskiem skaidrojumiem par vakcīnu drošību un efektivitāti, bet ieklausīties pierādījumos balstītās zinātnes atziņās.
Lasīt visu...

15

Neadekvāta dzejdaru nīgri ieskābena nepatika pret lielisko prezidentu Levitu

FotoRakstnieks Kārlis Skalbe Satversmes sapulces 4. sesijas 9. sēdē 1921. gada 7. oktobrī teicis: “No šī katedra ir daudz runāts par mūsu neatkarības cīņām, par mūsu valsti. Par ko gan mēs cīnījāmies? Vai par formu, vai par saturu? Es domāju, kungi, mēs cīnījāmies par saturu, un šis saturs, mūsu valsts saturs, nav nekas cits kā mūsu nacionālā kultūra. Mūsu nacionālā kultūra ir tās saturs un valsts – viņas ārējā forma.”
Lasīt visu...

21

Pētera Stučkas idejas dzīvo un uzvar Ekonomisko lietu tiesā?

FotoLasot pēdējā laikā publiskajā telpā pieejamo informāciju par jaunās Ekonomisko lietu tiesas (ELT) darbu, kur tiek uzskaitīti ELT panākumi, konfiscējot par noziedzīgi iegūtiem uzskatītos līdzekļus (skat., piemēram, 08.07.2021. publikāciju www.tiesas.lv), neviļus rodas déjà vu sajūta, t.i. sajūta, ka kaut kas līdzīgs jau kādreiz, senā pagātnē piedzīvots. Proti, arī pēdējos padomju varas gados itin bieži tika publicēta statistika par sasniegumiem cīņā ar bezstrādes ienākumu guvējiem, spekulantiem un sociālistiskā īpašuma izlaupītājiem.
Lasīt visu...

20

Satiksmes drošība vai asfaltbetona seguma iznīcināšana

FotoKā sēnes pēc lietus gan Rīgā, gan uz valsts ceļiem parādās gumijas stabiņi. Šķiet, šī projekta autori ir tik ļoti iemīlējuši šos falliskos simbolus, ka vairs nespēj iedomāties savu ikdienu vai pat dzīvi bez tiem. Dīvainā kārtā autovadītāji nespēj saprast šo mīlestību un tā vietā, lai toleranti pieņemtu kārtējo seksuālo minoritāti, apvelta gan stabiņus, gan to uzstādītājus ar nešpetniem lamuvārdiem. Tomēr uz brīdi aizmirsīsim emocijas, un padomāsim loģiski, cenšoties izvērtēt plusus un mīnusus.
Lasīt visu...

21

Vai tiešām vakcinācija Izraēlā ir cietusi fiasko vai pilnīgu izgāšanos?

FotoPraktiskais piemērs ātrai datu analīzei "uz salvetes", lai varētu analītiski novērtēt apgalvojumu, kas kļuvis par vienas no "nometnēm" jājamzirdziņu, ka vakcinācija Izraēlā ir cietusi fiasko vai pilnīgu izgāšanos (atkarībā no lapas vai rakstītāja).
Lasīt visu...

21

Apstrīdēsim “Reira reformas” atbilstību Satversmei

FotoPartija PROGRESĪVIE gatavojas vērsties Satversmes tiesā pret finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) ieviesto regresīvo minimālo sociālo iemaksu sistēmu. Partija sāk publisku kampaņu jaunā interneta vietnē, lai apzinātu izmaiņu ietekmētos, un aicina strādājošos iesūtīt savus stāstus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums nav valstsvīru, ir tikai politiķi

Par kovidu rakstīts daudz un dažādi. Par kovidu fano un pret kovidu cīnās. Vienaldzīgo nav. Runā gan par miljoniem mirušo,...

Foto

Kā būtu, ja šis parlamentārais negadījums izbeigtu apsaukāt un pazemot cilvēkus?

Kā būtu, ja šis parlamentārais negadījums izbeigtu apsaukāt un pazemot cilvēkus? Levita kungs, ja Jums...

Foto

Vēstule ārstiem

Cienījamie kolēģi, ar šo jūsu steidzamai uzmanībai ir nodotas četras nesenas zinātniskas atziņas. Tās maina visu Covid-19 pandēmijas ainavu, un tās liek mums pārvērtēt...

Foto

Robežas plūstošās smiltīs

Lemjot par Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, likumdevējs nav ievērojis administratīvi teritoriālās reformas (ATR) mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi -...

Foto

Asins upes

Kāpēc tu domā, ka sludina tikai Dievs? Velns arī sludina, un viņam ir bezgala daudz izpalīdzīgu apustuļu, kuri neatlaidīgi popularizē sātanismu. Velnam arī ir...

Foto

Otro reizi tik sāpīgi uz grābekļa kāpt nevajadzētu

Tas, ka mūsu valdības lēmumi nereti atgādina to pašu bardaku, par ko bieži smejam lielajā kaimiņvalstī, un reizēm...

Foto

Par Rīgas domes plāniem pārcelt bezpajumtnieku patversmes un atskurbšanas telpas no Rīgas centra uz Iļģuciemu

Saistībā ar izskanējušo ieceri pārcelt bezpajumtnieku patversmes un atskurbšanas telpas no...

Foto

Kāpēc tautai jāatbild par valdības “murgiem”?

Valsts kancelejas direktors, pandēmijas ierobežošanai izveidotās  Starpinstitūciju koordinācijas grupas vadītājs Jānis Citskovskis (attēlā) COVID-19 krīzes pārvaldību nosaucis par “murgu”....

Foto

Aktīvāko personību iznīcināšana un sabiedrības kontrole – “Zersetzung” Latvijā

Stāsts nav tikai par VDR, Zersetzung metodi izmantoja visā PSRS un arī tagad izmanto Latvijā. Zersetzung ir cēlonis, kāpēc Latvijas skolās...

Foto

Samaksā man rublīti, es tev parādīšu "īstās vērtības"!

"Ja jau Ogres Helmanim tik loti patīk Ungārija un nepatīk geji, kāpēc viņa pilsētā ir Zilie kalni?" Vairākas...

Foto

Pleca sajūta ir atpakaļ! Prātojums par žesta spēku, deputātu Lagzdiņu atceroties

Kad pagājušo nedēļu interneta duļķainajos viļņos ieraudzīju jaunumu par Veselības ministrijas (VM) jauno špricveicināšanas kampaņu,...

Foto

Iesniegts pieteikums tautas nobalsošanai par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē

16. jūlijā “Latvijas vīru biedrība” valdes priekšsēdētājs Andars Ignacs iesniedza Centrālajā vēlēšanu komisijā likumprojektu, lai ierosinātu tautas nobalsošanu...

Foto

Es uzticos oficiālajai informācijai par vakcīnām un to nepieciešamību

Arī nevakcinētie nonāks debesīs. Tikai krietni ātrāk. (Autors - Māris Antons.) Es esmu ļoti nogurusi no vakcīnu...

Foto

Ķīna un ķīnieši nez kāpēc neuzvedas tā, kā mums gribētos

Latvija pauž bažas par nepārtrauktām ļaunprātīgām kiberdarbībām, kas gan valsts, gan privātu uzņēmumu un organizāciju līmenī...

Foto

Singapūra prezentē jaunu politiku, kas pilnībā maina pieeju, kā cīnīties ar televīrusu

Singapūra izturēsies pret COVID-19 tāpat kā pret jebkuru citu pastāvīgu slimību. Piemēram, pret gripu...

Foto

Esam globālo korporāciju sistēmas pakalpiņu varā un varam to viņiem pateikt tieši acīs

Visu laiku gribas teikt – ko ņemamies? Covids ir globāla – nē, neteiksim...

Foto

Rīkojums par naida aizliegšanu

Kādi tik mums iekšlietu ministri nav bijuši! Kas visus atcerēsies, tikai spilgtākie paliek prātā. Savādnieks Māris Gulbis pats skrēja uz tirgu...

Foto

NBS priekšniecība šauj pār strīpu

Globālā konglomerāta NATO Latvijas meitasuzņēmums Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šauj pār strīpu. Jau prasības pamest dienestu militārpersonām, kas atsakās no vakcinācijas...

Foto

"Olainfarm" obligātais akciju atpirkums ir prettiesisks un tiks apstrīdēts

Čehijas investīciju uzņēmums Black Duck Invest, kas šī gada 27.aprīlī ir noslēdzis 42,56% AS Olainfarm akciju pirkuma darījumu ar SIA Olmafarm,...

Foto

Četras vakcīnas, trīs mutācijas, divi pianisti, tik viena nelaime

Ažiotāžu sacēlušie Vestarda Šimkus izteikumi no skatuves par savu klausītāju nedalīšanu vakcinētajos un nevakcinētajos parāda, līdz kam...

Foto

Covid-19 vakcinācijas jautājums: aicinām pārtraukt agresiju pret nozarē strādājošajiem

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) turpina iestāties par brīvprātības principu vakcinācijas jautājumā, lai gan valdība...

Foto

Vēl cīņa nav galā un nebeigsies – „Progresīvie” ir neapmierināti, un viena velojosla Aleksandra Čaka ielā ir sāpīgs pagaidu kompromiss

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu...

Foto

Mēs atnācām paskatīties, ko tas Šimkus prot, nevis klausīties viņa sprediķus

2019. gadā “Oskara” balvu par gada labāko filmu ieguva režisora Pītera Farelija “Zaļā grāmata”. Filma...

Foto

Kā var zināt, ka tik ātri izstrādātas vakcīnas ir efektīvas un drošas?

Runājoties ar radiem un draugiem par aktuālo tēmu, ik pa brīdim gadās dzirdēt jautājumu:...

Foto

Rīgas infrastruktūra ir jāveido tā, lai velobraukšana kļūst par patiešām nopietni apsvērtu izvēli

Satiksmes organizēšana Aleksandra Čaka ielā, kas ir viena no Rīgas maģistrālajām ielām, šobrīd...

Foto

Ko Latvijas iedzīvotājiem ar šo žestu cenšas pateikt Daniels Pavļuts?

Veselības ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pie mums vērsties ar jaunu reklāmas kampaņu, kā pats saka, „ar...

Foto

Mīļo Lotār, diskriminē, lūdzu, d...st!

“Neesmu ne par, ne pret vakcināciju, bet tūlīt pastāstīšu, kādēļ man ir kruta imunitāte un visi vakcinētie ir aitas!” nosprieda Lotārs,...

Foto

Rokas nost no mūsu stabiņiem – Tērbatas ielā negadījumos cieš vidēji veseli divi gājēji gadā

Šogad aprit jau trešais gads, kad Rīgā beidzot tiek domāts par...

Foto

Stabiņu invāzija Rīgas ielās

Pēdējās dienās daudzi rīdzinieki noteikti ir pievērsuši uzmanību apstāklim, ka vairākās Rīgas ielās veiktas dažādas satiksmes organizācijas izmaiņas, turklāt, šķiet, ir sākusies...

Foto

Loterija uz dzīvību un nāvi

Zināt krievu ruletes principu? Tev tiek iedota pistole ar tikai vienu lodi, un tev nav ne jausmas, kurā brīdī tā vienīgā...

Foto

„Progresīvo” virtuve kļūst aizvien smirdīgāka un smirdīgāka: jautājumi kārtējai aizmuguriskai “Atklātai sarunai par Roberta Putņa izslēgšanu”

1. Kāds tieši ir tiesiskais pamatojums, kāpēc netiek dota iespēja...

Foto

Ja runāšu – “mazgāšu netīro veļu", būs “nesmuki”: šo argumentu esmu dzirdējis neskaitāmas reizes savā pretkorupcijas darbā

Politiķe, kura par pašas sastrādātajām cūcībām lūdz neuzlikt viņai...

Foto

Attopieties!

Vakcinēšanās būšot obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs. Darba devējiem būšot tiesības atlaist darbinieku, kurš nevarēs uzrādīt Covid-19 sertifikātu. Tā vienojusies valdība. Tas...

Foto

Nav pieļaujama piespiedu vakcinācijas pret Covid-19 noteikšana

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde neatbalsta valdības ieceres īstenot pedagogu vai citu jomu darbinieku piespiedu vakcinēšanu pret Covid-19, tā vietā...

Foto

Lielā nauda – „koalicionāru” vai visas sabiedrības atbalstam?

Latvijai uz galvas tuvākajos piecos gados uzkritīs milzīga nauda. Gandrīz divi miljardi eiro no Eiropas Atveseļošanas un noturības...

Foto

Īstenojot savu „satiksmes mierināšanas” eksperimentu, Staķis un Ķirsis bojā Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides tēlu

Esam veikuši Tērbatas ielas apsekošanu un konstatējuši satiksmi norobežojošu elementu nesaskaņotu izvietošanu,...

Foto

Palīdziet! Pret mums veselam saprātam neiedomājamā veidā un apjomos tika izplatītas nomelnojošas, falsificētas, neslavu ceļošas, godu un cieņu aizskarošas nepatiesas ziņas

Pašvaldību vēlēšanu laiks ir noslēdzies...

Foto

Mūsu satiksmes mierināšanas pārvērtības ir lieliskas un būs vēl lieliskākas, jums tikai jāizturas cieņpilni

Rīgas centrs ir pārvērtību priekšā. Un šīs pārvērtības ir jau sākušās. Pakāpeniski...

Foto

Juraša un Bordāna sapņi par sev pakļāvīgu tiesu sāk aizvien biežāk piepildīties

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22. jūnijā attaisnoja par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu apsūdzēto...

Foto

Naudas kripatiņas

Pirms dažiem gadiem man kāds draugs jautāja par kriptovalūtu (naudas kripatiņām). Nopratu, ka viņš grib tajā, tā teikt, investēt. Pirms to darīt, viņš tomēr...

Foto

Andrejs Ēķis izkalpojas varnešiem

Latviskais un inteliģentais Andrejs Ēķis, lietojot vārdu “atpakaļ” laika nozīmē, kanāla RīgaTV 24 raidījumā “Ziņu TOP 5” sūrojas: “Bet man kaut kādas trīs, četras...

Foto

Paturot apcietinājumā Ādamsonu, tiesa uzņemas atbildību riskēt ar viņa dzīvību

Paturot apcietinājumā Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, tiesa, manuprāt, uzņemas atbildību riskēt ar viņa dzīvību. Vienā svaru...

Foto

Mēs tikām cauri Covidam, bet es nezinu, vai mēs tiksim cauri Reiram vai Kariņa cinismam

No rīta VID telefons vienkārši pīkstēja aizņemto pīkstienu. Beidzot pēc pusstundas...

Foto

Stājas spēkā mans lieliskais likums ar pietiekamiem horizontālās politikas instrumentiem

Atbilstoši Satversmes ievadam viens no Latvijas valsts uzdevumiem ir garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu...

Foto

Jūlija man pievienojās pēdējā naktī un tagad lielisko mani pamet par labu Aināram, ar kuru viņai ir saites

„Likuma un kārtības” valdes vārdā vēlos sniegt izvērstu...

Foto

Gobzems ar mani nepareizi un nelabi komunicēja, tāpēc es no viņa eju prom

Mīļie draugi! Ar smagu sirdi paziņoju, ka esmu spiesta izbeigt savu darbu partijā...

Foto

„Repharm” kontroli „Olainfarm” pārņēmusi pretlikumīgi

Čehijas investīciju uzņēmums Black Duck Invest, kas šī gada 27.aprīlī ir noslēdzis 42,56% AS Olainfarm akciju pirkuma darījumu ar SIA Olmafarm, uzsver, ka Repharm grupas paziņojums par...

Foto

Ir īstais brīdis, lai es jums atkal kaut ko pastāstītu – šoreiz par vīrusu

Vai kovids atgriezīsies? Īsā atbilde ir – jā. Turklāt tas jau nekur nav...

Foto

„Facebook” mani ir pilnībā banojis

Tātad - Facebook mani ir pilnībā banojis*. Kas interesanti, bans ir pēc raksta par to, ka valdībai būtu jāpiedāvā apdrošināšana tiem, kuri vakcinējas,...

Foto

Brīvības simbols diemžēl būs dzeltena zvaigzne, jo viss sākas ar šķietamu sīkumiņu

Vakar tvitera pseidointelektuāļi un varas apoloģēti uzsprāga, jo mans piemērs ar dzelteno zvaigzni [publicēts...

Foto

Čekas ziņotājs, kolaborants, LU katedras vadītājs: brīvības ierobežošana ir dabisks [normāls] process

“Es domāju, ka šajā situācijā brīvības ierobežošana ir dabisks process, ne lai kādam nodarītu...

Foto

Viss ir daudz vienkāršāk

Kāds ir cilvēka materiālās vajadzības? Īstenībā nemaz tik daudz mums dzīvē nevajag. Mums vajag ērtu mājokli, kur varam labi justies, kādu personīgo...

Foto

Ceļš uz nekurieni

Daudzi brīnās, arī es, par to, ka cilvēkus nav iespējams pārliecināt, viņiem ir grūti izskaidrot, un viņi bieži nespēj saprast pat vienkāršas un...

Foto

Nē, cilvēki Latvijā nav dīvaini un neizvairās no vakcinēšanās!

Par spīti masīvai antivakcinācijas kampaņai soctīklos, ko uzkurina Kremļa troļļi kopā ar visādiem vietējiem dīvainīšiem, un par...

Foto

Viena mācība gan, ja jebkad “ejat politikā” – rūpējieties par sevi!

PROGRESĪVO valde aizmuguriski un negaidīti ir izslēgusi mani no partijas par neseno interviju. Manuprāt, lēmums...

Foto

Omega vēlētāja vilšanās

Aizritējušajās Saeimas vēlēšanās balsoju par KPV LV, pieliekot plusiņu Aldim Gobzemam. Diemžēl, nokļūstot Saeimā, partija neattaisnoja lolotās cerības. Tās suņu būdas cerbers kļuva par Šveices...

Foto

Ja jums ir tikai gurķis, tad nevar uztaisīt gurķu un tomātu salātus

Dārgā Latvijas tiesu vara! Vai arī man jūs tagad jāsauc par likumdevēja varu? Rakstu,...

Foto

Joku diena Evri Dej, teicēnieši gardi smej

Teikas likumdošanai ir jāsoļo soli solī ar Dievzemītē notiekošajām nejēdzībām. Kad savulaik izdevu dekrētus, man prātā nevarēja ienākt, ka...

Foto

Kariņš un Pavļuts ir diskreditējuši vakcinācijas procesu un tagad grasās vakcināciju diskreditēt vēl vairāk

Vispirms valdība politiskas konjunktūras dēļ neiepirka vakcīnas un vakcinācija Latvijā tika novilcināta...

Foto

Izejiet ielās, Levita kungs, sajutīsiet, ko tauta par jums domā

Levits šodien runāja Saeimā. Runa bija tukša. Jautājums ir par redzējumu, Levita kungs. Par adekvātu redzējumu....