Iesaki rakstu: 
Šā gada 21. jūnijā Ministru kabinets, “reņģēdāju” aprindās dēvēts par “lidojošo sili”, pieņēmis grozījumus noteikumos par piespiedu izolēšanu infekcijas slimību gadījumos, kas paredz: “Ja ir konstatēta inficēšanās vai ir radušās pamatotas aizdomas par personas inficēšanos ar (..) bīstamu infekcijas slimību un epidemioloģisku indikāciju dēļ ir nepieciešams nekavējoties veikt personas piespiedu medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, izolēšanu un ārstēšanu, ārstniecības persona nekavējoties nodrošina attiecīgo pasākumu izpildi, ja nepieciešams, pieaicinot policijas teritoriālās struktūrvienības pārstāvi.”
Sabiedrībā kopumā attieksme pret neapzinīgu sērgas iznēsātāju izolēšanu ir klusējoši atbalstoša. Diez vai kāds grib aplipt ar nāvējošu kaiti, braucot transportā, iepērkoties vai apmeklējot sabiedrisku pasākumu, kā arī pakļaut šādam riskam tuviniekus. Spēlējot uz šīm bailēm, pasaules varenie uzpūstās pandēmijas aizsegā virknē pasaules valstu ir atjaunojuši koncentrācijas nometnes. Arī t.s. civilizētajā pasaulē. Austrālieši neļaus samelot, un briti, kas sēdēja iežogoti pie lidostām, arīdzan. Šie lēģeri, protams, saucas citādāk, taču būtība no tā nemainās. Turklāt ieslodzījums vaņģiniekiem jāapmaksā no savas kabatas, kamēr tiesību mazāk nekā cietumniekiem.
Padomju laikā Rīgā, Maskavas ielā atradās stacionārs ar ieslodzījuma vietām līdzīgu režīmu, tautā saukts par “triperbāru”. Tajā piespiedu kārtā dakterēja sirdzējus ar veneriskām slimībām. Darbojās pat operatīvā grupa slimnieku ķerstīšanai. Šo iestādi izmantoja arī kriminālo elementu pagaidu aizturēšanai, it kā pārbaudei uz nelāgo kaiti, kamēr izmeklētāji šiem “šuva lietas”. Tādējādi varēja uz nenoteiktu laiku izolēt aizdomās turamos dažādos likumpārkāpumos.
Šodienas visatļautība – sākumā apcietināt un pēc tam izdomāt, par ko, vismaz vēlīnajā Padomijā netika veicināta. Šobrīd pašmāju režīms tā ir aizrāvies ar citādi domājošo vajāšanu un bāšanu tuptūzī, ka pat Krievija var norādīt uz Latviju kā totalitāru valsti. Tieslietu ministrs, kas vienā publiskā pasākumā tiek izsvilpts, bet otrā ar spēku izrauj no oponenta rokām mikrofonu, vien ir ko vērts. Briseles kungi un kundzes pikti rauc uzacis, jo Eiropas panīkušas nomales vietējie vagari nu jau par daudz atļaujas.
Tāpēc pašreizējā LPSR 2.0 vadība provē iedarbināt represīvo medicīnu, izmantojot pret opozicionāriem ne tikai psihiatriju, bet arī epidemioloģiskos “pantus”, kas mūsdienās nākuši modē. Ne velti veselības ministru Pavļutu kariķē bendes veidolā. Kas traucēs uz aizdomu pamata par inficēšanos ar bīstamu slimību (lasi – mutes palaišanu) aizturēt un izolēt režīma kritiķus?! Visticamāk, ka ieslodzījuma vietā “nelaimes putns” ar kaut ko tiešām aplips vai tiks aplipināts.
Ja kliķes partijām Saeimas vēlēšanās viss noies kā pa sviestu, sabiedrībā tiks radīta masu histērija par kārtējo pandēmijas vilni, lai KAIMIŅŠ ziņotu par kaimiņu, bet šķaudītājus publiskās vietās uzreiz savāktu policija. Ja pa starpai kāds bramanīgāks antivakseris “nejauši” aizies aizsaulē, i gailis pakaļ nedziedās. Saņemot mandātu uz četru gadu termiņu, Švāba kantora dienderi iesākumā izveidos stingrā režīma stacionāru – “kovidbāru”, bet vēlāk arī lēģerus nepotētajiem un neapmierinātajiem. Tiesiskā bāze jau ir.
Saite uz grozījumiem:
Seko mums 
Paskaidrošu konceptu, kas kurina vētras soctīklos par mūsu piedāvājumu. Ne jau tikai par šo piedāvājumu, tā tāda universāla metode, kā manipulē ar sabiedrības viedokli. 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
