Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Divi, viens no otra neatkarīgi informācijas avoti no struktūras iekšienes uz pilnas anonimitātes pamatiem, gandrīz apzvērot, man apliecināja sekojošo: VID ar pilnu sparu turpinās PVN karuseļshēmu virpulis, kuru tehniski īsteno Latvijas organizētās noziedzības augša, bet piesedz politiķi no koalīcijas partijām Ministru kabinetā un Saeimā.

Paralēli notiek milzu apmēra operācijas ar akcizēto preču kustību, it īpaši - Rīgas Brīvostā. Kas jauns - pēdējo mēnešu laikā kontrabandas konteineros ar cigaretēm paralēli pārvietojas Spānijas apmēriem cienīgas kokaīna kravas. Peļņa no šādām darbībām ir ne vairs miljoni, bet miljardi. Visi Vaškeviča laiku rekordi sisti.

VID mazāka līmeņa klerku līmenī turpinās pandēmijas krīzes piesegā jau ierastā prakse oficiāli atlikt (pagarināt) firmu nodokļu parādu nomaksu, uzkrāt tos līdz 400 000 – 500 000 EUR un tad žiperīgi ātri neveiksmīgo SIA slēgt un likvidēt.

No otras puses - katrai VID tematiskai pārbaudei attiecībā pret reāli darbojošiem uzņēmumiem (it īpaši - ja tiem ir nauda kontā) neformāli, bet ļoti strikti tiek dots uzdevums kontrolsummas veidā, cik jāuzliek sods. Valsts budžets ir tukšs.

Ir piemēri, ka pie firmas, kurai pirmā tematiskā pārbaude neko neatrod, pēc divām dienām atbrauc nākamā. Otrie atklāti pasaka - no jūsu SIA 10 000, uzņēmējs vienojas par 3500 valstij un 1500 VID pārstāvjiem skaidrā un uz vietas. Visi ir apmierināti un var strādāt tālāk.

Uzņēmēja viedoklis - man vienkāršāk šādi, nekā nomaksāt pilnas summas (pie kam pilnīgi izzīstas no pirksta) un tiesāties gadiem. Kā sacīt jāsaka - tāda dzīve. Kontekstā - ir kāds pētījis, cik, piemēram, pēdējo 5 gadu griezumā biznesu no Latvijas ir pārcēlušies uz Igauniju?

Par visu, kas notiek VID, Latvijas specdienestiem ir uzkrāts materiāls par konkrētām personām, darījumiem, shēmām un summām. Cik zinu no sarunām ar bijušajiem SAB un VDD darbiniekiem - augstāk par griestiem. Jautājums - kāpēc nenotiek šī operatīvā materiāla kriminālprocesuālā realizācija?

Un tieši šajā brīdī ir jāatgriežas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Tomēr sāksim ar vakardienu, ar informāciju, kas neta dzīlēs atrodama ap š. g. 19. martu:

"Spiegošanas tīkla priekšgalā ir bijušais Militārās izlūkošanas dienesta vecākais virsnieks, "rezidents", Maskavas Augstākās izlūkošanas skolas absolvents. Viņš pierunājis cilvēkus piekļūt Bulgārijas, NATO un ES klasificētajai informācijai.

Cilvēks, kas izveidoja saikni ar Krievijas vēstniecību Sofijā, bija spiegu tīkla vadītāja sieva, kurai ir Bulgārijas un Krievijas dubultpilsonība.

Atlikušie tīkla locekļi ir augsta ranga valsts amatpersonas, no kuriem viens ir Aizsardzības ministrijas plānošanas departamenta direktors, divi "Militārās izlūkošanas dienesta" darbinieki un ceturtais ir bijušais militārās izlūkošanas virsnieks, kas dienējis kā sekretārs, militārais un aizsardzības atašejs.

Operāciju kopīgi īstenojusi prokuratūra, Bulgārijas Nacionālās drošības pārvalde un Iekšlietu ministrija. ''

Atgriežamies 20. gadsimtā. Visnotaļ solīdā un pat daļēji zinātniskā žurnāla "Kadets" nr. 45 var sameklēt, manuprāt, skaistu pasaku: "Auseklis dzimis 1925. gada 1. janvārī Daugavpilī agronomu ģimenē. Līdz 1941. gada jūnijam skolnieks. No 1941. gada līdz 1944. gada jūlijam strādājis vecāku mājās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagasta Ausekļos. (Vai vecāki nosauca mājas dēla vārdā, vēloties, lai dēls kļūst lauksaimnieks?).

1944. gada jūlijā iesaukts un norīkots par grenadieri 15. latviešu divīzijā. Līdz augusta vidum dienējis Liepājā, Kara ostas kazarmās. Dezertējis un slēpies Kuldīgas apkārtnē, cerot sagaidīt kara beigas. Bet viņam neizdodas palikt civilistam. Sākas Ausekļa Pļaviņa militārā karjera.

Pēc kara beigām, 1945. gada jūlijā saņēmis piedāvājumu iestāties Podoļskas kājnieku karaskolā; 1947. gadā baltiešu rotas izformētas, mācības turpinātas Viļņas karaskolā, Lietuvā, kura pabeigta 1949. gadā. Dienests turpināts Rīgā, 43. latviešu strēlnieku divīzijā vada un rotas komandiera amatos. 1956. gadā 51. motostrēlnieku divīzija Paplakā un Priekulē.

1962. gadā pabeigta Frunzes vārdā nosauktā Kara akadēmija Maskavā. Bijis bataljona un speciālo uzdevumu brigādes štāba operatīvās nodaļas komandieris. 1965. gadā pārcelts darbā Baltijas Kara apgabala štāba militārās izlūkošanas pārvaldē (vecākais virsnieks, daļas priekšnieks). 1967. gadā piešķirta pulkveža dienesta pakāpe. Bijis dienesta komandējumos arī ārzemēs.

1981. gadā pulkvedis atgriezies Rīgā un atvaļinājies. Darba gaitas turpinātas dažādos amatos sporta biedrībā Daugava, Fiziskās kultūras un sporta komitejas autobāzē. 1988. gadā pulkvedis iestājas Tautas frontē. 1989. gadā pārtrauc savu atrašanos kompartijā. Pēc 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pasludināšanas kopā ar vairākiem Latviešu strēlnieku apvienības biedriem iesaistījies Augstākās Padomes (AP) Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbībā, ticies ar Igaunijas un Lietuvas AP pārstāvjiem, pārrunājot Baltijas valstu pašaizsardzības spēku un robežsardzes veidošanas iespējas.

Strādājis kopā ar LNNK un LTF pārstāvjiem. "1990. gada 7. decembrī arī radās doma par barikādēm," raksta A. Pļaviņš. "Barikāžu laikā 12 dienas un 12 naktis nepārtraukti darbojos Augstākās Padomes operatīvajā aizsardzības štābā. " 1991. gada 1. martā iecelts par jaunizveidotā Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta direktora vietnieku; tā paša gada decembrī — par Latvijas Republikas atjaunotās Aizsardzības ministrijas Informācijas un ārējo sakaru pārvaldes priekšnieku. Vēlāk — par Militārās pretizlūkošanas dienesta priekšnieku.

Par aktīvo darbību latviešu tautas atmodā un 1991. gada barikādēs PSRS Aizsardzības ministrija degradēja Ausekli Pļaviņu no pulkveža līdz ierindniekam un atņēma arī izdienas pensiju. Jau barikāžu laikā pulkvedim un viņa ģimenei tika draudēts. Provokatīvi apmelojumi, sagrozītu faktu publikācijas turpinājās, periodiski atkārtojās arī pēc pilnīgas Latvijas neatkarības atgūšanas.

Darba kolēģi novērtēja pulkveža zināšanas un pieredzi, viņa latviešu virsnieka patriotisko stāju, patieso tēvzemes mīlestību. 1991. gada decembrī tika izveidota AM Informācijas un ārējo sakaru pārvalde, lai apzinātu un sekotu KFR karaspēka kontingenta iespējamiem Latvijas neatkarības apdraudējumiem. 1994. gada maijā ar pulkveža iniciatīvu un viņa vadībā tika izveidots AM Militārās pretizlūkošanas dienests, lai atklātu Krievijas slepeno dienestu aktivizēšanos sakarā ar Krievijas karaspēka kontingenta izvešanu no Latvijas."

Runa, kā jau nopratāt, iet par Ausekli Pļaviņu, PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes pulkvedi, profesionālu okupācijas armijas spiegu. No sevis piebildīšu, ka Krievijas armijas izvešanu kontrolēja vēl viens okupācijas armijas virsnieks - Ilgonis Upmalis, kurš pie LR Ministru padomes vadīja Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošo bruņotu spēku izvešanas kontroles biroju. Tagad pensijā un vienu pēc otras raksta grāmatas par okupantu nodarītiem zaudējumiem Latvijai.

Savukārt ar jaunās Latvijas Republikas politisko izlūkošanu ārvalstīs nodarbojās pilnīgi ekskluzīvi tipāži no VDK. Rokam netu. Lūk, uzziņa:

„Andris Trautmanis grāmatā par sevi sniedz šādas ziņas: "Atvaļināts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Drošības policijas 2. Galvenās pārvaldes (ārējā izlūkošana) priekšnieks, pulkvedis, diplomāts, jurists, žurnālists. Dzimis 1934. gadā Jūrmalā mērnieka inženiera un pasta darbinieces ģimenē. 1952. gadā absolvējis Jūrmalas pilsētas Pumpuru vidusskolu, 1958. gadā Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 1968. gadā PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātisko akadēmiju. Strādājis Latvijas PSR Ārlietu ministrijā, PSRS vēstniecībā Londonā, PSRS vēstniecībā Berlīnē, PSRS konsulātā Rostokā.

No 1986. gada Ārzemju informācijas galvenās redakcijas galvenais redaktors Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejā. 1991. gadā Latvijas Republikas valdības uzdevumā atjaunoja, organizēja un vadīja Latvijas ārējo izlūkdienestu. 2002. gadā pēc ārzemju kolēģu rekomendācijas uzņemts par biedru "Starptautiskajā izlūkdienestu vēstures asociācijā"." Redakcijas piebilde: autors biogrāfijā nepiemin savu saistību ar PSRS Valsts drošības komiteju.''

Pilnīgi oficiāli var apgalvot, ka jaunās Latvijas militārās pretizlūkošanas dienestu izveidoja un vadīja GRU pulkvedis, bet ārējās izlūkošanas Galveno pārvaldi Drošības policijā - VDK pulkvedis. Abi profesionāli okupācijas laika spiegi, katrs pa savu līniju.

Varētu smieties un teikt, ka šādu amatu ieņemšana okupācijas spiegu pulkvežiem būtu līdzvērtīga, ja Vasiliju Kononovu ieceltu par Okupācijas muzeja direktoru. Diemžēl nekā smieklīga te nav, jo tieši minētajās struktūrās krustojās šī raksta pirmajā daļā pieminēto Viņķeļu ģimenes draugu (kuri ietekmes aģenti no SVR) un mūsu bāleliņa Maigura Strīķa, un Annas Potapovas likteņstāsti.

Jautāsiet - kā tas vispār iespējams? Elementāri, Vatson.

Ilustrācijai pievienoju divas A4 formāta lapas ar mašīnraksta tekstu. 11,, aizkrāsotais uzvārds, ja skatās ultravioletā izgaismojumā, lasāms kā Vladlens Dozorcevs. Personīgi man šīs papīra lapiņas rokās aptuveni (bet nav svarīgi cik) gadus atpakaļ iedeva viens bijušais iekšlietu ministrs (nav svarīgi - LPSR vai LR), - iedeva un viss. Vai teksts ir patiess? Personīgi es domāju, ka jā.

Nobeigums sekos.

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

75
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....