Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārmaiņu priekšā nonākusi “Ludzas Zeme”, kas aptver lasītājus Latvijas vistālākajā teritorijā Zilupes, Ludzas un Kārsavas pusē: turienes auditorija var palikt bez latviskā satura, kas vienlaikus tiek tulkots arī krieviski.

Redaktore Laima Linuža, kas pēdējos gados vairākos gadījumos bijusi arī tāda kā “Latgales balss pārējā Latvijā”, apstiprina: jūlijā redakcija reorganizēsies, tāpēc avīze abās versijās neiznāks. Ja abonenti gribēs, tie, protams, varēs saņemt naudu par jūliju atpakaļ. Mēneša laikā kļūs skaidrs, kā mainīsies “Ludzas Zeme”, bet līdz tam “lasītājiem būs atvaļinājums no lasīšanas, bet redakcijai — no darba”. Viņa uzsver, ka SIA “Ludzas Zeme” nav maksātnespējīga un netaisās tāda kļūt, tāpēc plāno reorganizāciju tagad — vasaras vidū, nevis gaida neatvairāmu problēmu iestāšanos. Iespējams jauns darba modelis, nav izslēgta arī līdzīpašnieku maiņa.

“Viena lieta, kas mūs nepatīkami pārsteidza, ir valsts atbalsta dalītāju attieksme pret Latgales medijiem. No vienas puses — visi runā par “informatīvās telpas stiprināšanu”, bet praksē, kad vajag kaut ko darīt, tad nekā. Mūsu avīze visu latvisko saturu vienmēr tulkojusi arī krieviski, jo Ludzas rajonam ir garāka robeža ar Krievijas Federāciju nekā pārējo Latviju, un krievi te tiešām vēsturiski dzīvojuši, lielākā daļa no viņiem nav nekādi ienācēji. Vienmēr esam uzskatījuši par pašsaprotamu, ka apgādājam savu auditoriju ar kvalitatīvām ziņām par Latvijā notiekošo, jo Krievijas informatīvā sfēra šeit pierobežā joprojām ir stipri jūtama.”

Par situāciju ar presi pierobežā L. Linuža informējusi arī valsts augstākās amatpersonas, tajā skaitā prezidentu Edgaru Rinkēviču, kad tas jūnija vidū apmeklēja robežas izbūves vietas. Vairākas no dažādu līmeņu amatpersonām apsolījušas reaģēt uz informatīvās telpas pasliktināšanos Latgalē, taču pagaidām konkrēti soļi nav novēroti.

Kā rāda statistikas dati, tādiem pierobežas laikrakstiem kā “Ludzas Zeme” vai Balvu “Vaduguns” ir mazāka potenciālā “barības bāze” nekā daudzu citu reģionu medijiem: tā Ludzas novadā (ieskaitot tā trīs pilsētas) pavisam ir 20,7 tūkstoši iedzīvotāju, bet Balvu novadā — nedaudz zem 20 tūkstošiem, toties Rēzeknes pilsētā ar apkārtējo novadu kopā ir aptuveni 55 tūkstoši iedzīvotāju. Turklāt jāņem vērā, ka daudzi no šiem cilvēkiem tikai deklarēti Latgalē, kamēr faktiski dzīvo Rīgā vai ārzemēs un nekādi nepieder reģionālo mediju auditorijai.

Prakse ar reģionālā satura veidošanu rāda, ka ikvienā teritorijā nepieciešams kāds satura veidošanas “smagsvars”, kas ilgtermiņā veicina publisko diskusiju dienaskārtību. Ja tāds pazūd, tad “valsts informatīvajai stiprināšanai” paredzētā nauda kļūst neefektīva un dažādas sporādiskas aktivitātes, kas parasti organizētas no Rīgas, nespēj dot tik lielu efektu kā tad, ja darbu veic vietējo apstākļu pārzinātāji.

Novērtē šo rakstu:

64
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi