Reorganizācija vai Latvijas Universitātes glābšana no bankrota?
Pietiek lasītājs08.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagaidām skaļi izskanējis tikai fakts par plānoto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanu Latvijas Universitātei (LU), tomēr neoficiāli ir zināms, ka plāni ir daudz grandiozāki un LU pievienot grasās visas reģionālās un nelielās augstskolas šādā veidā un šādā secībā.
1.solis: RPIVA pievienošana LU (RPIVA Kuldīgas, Tukuma, Ventspils filiāles pievienošana Liepājas Universitātei, RPIVA Cēsu filiāles pievienošana Vidzemes augstskolai). Reorganizācijas termiņš - 31.08.2017.
2.solis: Liepājas Jūrniecības koledžas pievienošana RTU, Daugavpili medicīnas koledžas pievienošana Daugavpils Universitātei. Reorganizācijas termiņš - 31.08.2017.
3.solis: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju pievienošana LU. Reorganizācijas termiņš - 31.08.2018.
4.solis: Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pārņemšana no Kultūras ministrijas IZM pārziņā un pievienošana LU (veidojot jaunu augstskolu – Latvijas Kultūras universitāti, veidojot to kā LU aģentūru). Reorganizācijas termiņš - 31.08.2018.
5.solis: Daugavpils Universitāti, Vidzemes augstskolu, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolu, Liepājas Universitāti pārveidot par Latvijas Reģionālo universitāti. Reorganizācijas termiņš - 31.08.2018.
Imesls ir gauži triviāls – LU maksātnespēja un mēģinājums glābt šo augstskolu no bankrota. Lūk, daži skaitļi.
2015.gadā studējošo skaits LU salīdzinājumā ar 2010.gadu ir ievērojami samazinājies. Ja 2010.gadā LU bija 17 994 studentu, tad 2015.gadā to skaits saruka līdz 13 055 jeb par 27,4%.
Turklāt studējošo skaits kopš 2010.gada samazinās katru gadu, bet īpaši strauji ir krities par maksu studējošo skaits – par 45,4%.
LU budžeta kopējie ieņēmumi kopš 2010.gada no 85,2 miljoniem eiro ir pieauguši līdz 102,6 miljoniem eiro. Tomēr jāatzīmē, ka lielu daļu no šī ieņēmumu pieauguma veido dažādu Eiropas struktūrfondu projektu finansējums un LU aģentūru (zinātniskie institūti un koledžas) budžeta finansējums. Ja aplūko LU ieņēmumus, atskaitot šos finansējumus, tad izrādās, ka LU ieņēmumi 2015.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu ir kritušies par 5,7 miljoniem eiro jeb 11,1%.
Lai finansētu visus plānotos izdevumus un investīcijas, LU sākot ar 2012.gadu ir bijusi spiesta ņemt ilgtermiņa aizņēmumus, un 2015.gada beigās tie ir sasnieguši jau 9,2 miljonus eiro.
Ļoti būtiski 2015.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu ir pieaugušas LU īstermiņa saistības – no 15,0 miljoniem eiro līdz 30,4 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā LU apgrozāmie līdzekļi ir nevis pieauguši, bet gan samazinājušies no 24,9 miljoniem eiro līdz 15,2 miljoniem eiro.
Tas norāda, ka LU finansiālais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies. Ja 2011.gadā LU īstermiņa likviditātes koeficients (apgrozāmie līdzekļi pret īstermiņa saistībām) bija 1,66, tad 2015.gadā tas samazinājās līdz 0,50. Šāds koeficients ir uzskatāms par nepietiekamu un liecina par to, ka LU atrodas sarežģītā finanšu stāvoklī un tās īstermiņa saistības divas reizes pārsniedz apgrozāmos līdzekļus.
Neoficiāli arī zināms, ka LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš apbraukājis reģionālo augstskolu rektorus un piedāvājis siltas vietiņas LU, ja viņi atbalstīs augstskolas pievienošanu LU. Diez vai pats Segliņš un uzrunātie rektori atzīsies, ka šādas vizītes ir bijušas, tomēr žurnālistiem būtu vērts painteresēties.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
