Iesaki rakstu: 
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Līdzīga reklāma ar tiešām norādēm uz politisko partiju, kā arī paši ar reklāmu aplīmētie autobusi ir redzami politiskās partijas „Latvija pirmā” premjerministra amata kandidāta Aināra Šlesera „Facebook” lapā, kurā ir atainota politiskās partijas kampaņa daudzās Latvijas apdzīvotajās vietās. Tāpat šī reklāmā izmantotā stilistika un saukļi ir izmantoti politiskās partijas “Latvija pirmā” bezmaksas avīzēs, kas bija izdalītas Liepājā. Ir acīmredzami, ka uz autobusiem izvietotā reklāma ir tieši sasaistāma ar politisko partiju “Latvija pirmā”, kā arī Aināru Šleseru.
Pēc Aināra Šlesera „Facebook” lapā un citur publiskajā telpā esošās informācijas, līdz šim dažādos politiskās reklāmas kampaņas pasākumos iespējams konstatēt, ka ir izmantoti vismaz 4 dažādi „Liepājas autobusa parka” autobusi un uz vismaz 5 autobusiem ir izvietota reklāma, kas ir saistāma ar A.Šlesera politiskajām aktivitātēm.
Atbilstoši LETA 2022. gada 23. aprīlī publicētajai informācijai “Liepājas autobusu parka” mazākuma akcionārs (34%) ir Liepājas pašvaldība, bet vairāk nekā puse uzņēmuma (59,82%) pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.
Ņemot vērā, ka Liepājas pilsētas pašvaldība ir viens no lielākajiem uzņēmuma “Liepājas autobusu parks” akciju turētājiem un faktiski autobusi, kurus izmanto politiskās kampaņas laikā un uz kuriem ir izvietota politiskā reklāma, daļēji pieder Liepājas pašvaldībai, lūdzam Liepājas pašvaldībai un konkrētajām Liepājas domes un pašvaldības amatpersonām – Atim Deksnim un Didzim Jēriņam, sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1. Vai ir likumiski, pieņemami un ētiski, ka uz pašvaldībai daļēji piederošās kustamās mantas tiek izvietota politiska reklāma? Jo īpaši ņemot vērā, ka uz pašvaldībai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, to tuvumā un tajos projicēties ir atļauts tikai ar šīm institūcijām saistītai reklāmai.
2. Vai ir pieņemami un ētiski, ka uz pašvaldībai daļēji piederošās kustamās mantas tiek izvietots aicinājums, kas faktiski vērsts uz Latvijas Republikas Satversmes grozīšanu?
3. Vai ir pieņemami un šķiet ētiski, ka uz pašvaldībai daļēji piederošās kustamās mantas tiek izvietots aicinājums faktiski ierobežot daļas Latvijas iedzīvotāju tiesības (pretēji Satversmes tiesas nolemtajam šajā jautājumā un pieņemtajai izpratnei)?
4. Ņemot vērā AS „Liepājas autobusu parks” ciešo sasaisti ar Šlesera kunga ģimeni, vai konkrēto reklāmu izvietošanai un autobusu nomai politiskās reklāmas kampaņas nodrošināšanai tika piemēroti tieši tādi paši vai augstāki tarifi nekā citiem autobusu nomniekiem un reklāmas izvietotājiem, šādi nodrošinot uzņēmuma pārvaldes caurspīdīgumu un vislabāko pašvaldības interešu pārstāvniecību? Ja nē, kura AS „Liepājas autobusu parks” amatpersona pieņēma lēmumu par citu tarifu piemērošanu un kāds ir šī lēmuma pamatojums?
Papildus, ņemot vērā, ka Kustības “Par!” Liepājas nodaļā ir saņemtas vairākas iedzīvotāju sūdzības par to, ka reklāma “Par dabisku ģimeni” un ar to saistītais aicinājums parakstīties par Satversmes grozījumiem nav pieņemami, tie rada neizpratni, negatīvas emocijas un izsauc personisku aizskārumu (jo tiek norādīts, ka viņi vai viņu tuvākie nav vēlami sabiedrības locekļi), aicinām nekavējoši šo – uz iedzīvotāju šķelšanos vērsto reklāmu noņemt no Liepājas pašvaldībai daļēji piederošajiem autobusiem.
Atklātā vēstule nosūtīta Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijai, Liepājas valstspilsētas deputātam, AS Liepājas autobusu parks padomes loceklim Atim Deksnim, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietniekam, AS Liepājas autobusu parks padomes priekšsēdētāja vietniekam Didzim Jēriņam.
* Kustības “Par!” Liepājas nodaļas vārdā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
