Reizēm tas ir un reizēm - nav KNAB viedoklis
Jaroslavs Streļčenoks, KNAB priekšnieks04.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek pārstāvis vērsās tiesā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes izteikumiem Latvijas Televīzijā, viņa tiesai oficiāli paziņoja, ka tās priekšā vajadzētu atbildēt nevis viņai, bet gan birojam, jo TV viņa par grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā jumta un tās autoru esot paudusi nevis savu, bet KNAB viedokli. Pietiek šī tēze ieinteresēja, un mēs pieprasījām KNAB oficiālu skaidrojumu – kad tad KNAB amatpersonas pauž biroja un kad – personisko viedokli. Nu šādu skaidrojumu ir sniedzis KNAB priekšnieks:
„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) 2012.gada 13.aprīlī ir saņēmis Jūsu iesniegumu ar lūgumu sniegt atbildes uz Jūsu interesējošajiem jautājumiem.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10.panta pirmo daļu iestāde informāciju sniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc privātpersonas pieprasījuma. Ievērojot minētā panta trešajā daļā noteikto, vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.
Ievērojot Jūsu vēstulē norādīto, Birojs informē, ka ar Ministru prezidenta 2011.gada 16.jūnija rīkojumu Nr.217 tika noteikts, ka uz laiku no 2011.gada 16.jūnija līdz turpmākam rīkojumam vai Saeimas lēmuma pieņemšanai par Biroja priekšnieka iecelšanu amatā, Biroja priekšnieka pienākumus pilda Biroja priekšnieka vietniece J.Strīķe. Saskaņā ar Saeimas 2011.gada 17.novembra paziņojumu par Biroja priekšnieku 2011.gada 17.novembra Saeimas sēdē tika iecelts J.Streļčenoks.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta trešās daļas 1. un 13.punktā noteikto Biroja priekšnieks vada Biroja darbu un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Biroju, J.Strīķe 2011.gada 13.novembrī Latvijas Televīzijas 1.kanālā raidījumā De Facto pauda viedokli kā Biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja, atbildot uz žurnālistes uzdotajiem jautājumiem par Biroja darbību.
Ievērojot minētajos normatīvajos aktos, kā arī Biroja 2010.gada 21 .jūlija noteikumu Nr. 1-4/5 „Korupcijas novēršanas un pakarošanas [tā tekstā – red.] biroja darba kārtības noteikumi" 110.punktā noteikto, ka Biroja oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļiem sniedz Biroja priekšnieks, Biroja priekšnieka paustais viedoklis netiek saskaņots ar citām Biroja amatpersonām. Turklāt informējam, ka par Biroja oficiālo viedokli uzskatāms Biroja priekšnieka vai viņa pilnvarotās personas paustais uzskats vai nostāja par Biroja darbību.
Biroja oficiālā viedokļa paušanas procedūra ir noteikta Biroja 2010.gada 21.jūlija noteikumu Nr. 1-4/5 „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darba kārtības noteikumi" 17.nodaļā, proti:
„109. Biroja sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem plāno, koordinē un īsteno galvenais speciālists (sabiedrisko attiecību jautājumos).
110. Biroja oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļiem sniedz Biroja priekšnieks.
111. Cits Biroja darbinieks Biroja oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļiem sniedz tikai ar Biroja priekšnieka rakstisku atļauju.
112. Galvenais speciālists (sabiedrisko attiecību jautājumos) sagatavo paziņojumu presei un citu informāciju plašsaziņas līdzekļiem, pēc nepieciešamības sadarbojoties ar citiem Biroja darbiniekiem.
113. Plašsaziņas līdzekļiem sagatavoto informāciju atbilstoši saturam saskaņo ar attiecīgās nodaļas vadītāju, Biroja priekšnieka vietnieku un Biroja priekšnieku.
114. Biroja sagatavotā informācija plašsaziņas līdzekļiem tiek sniegta, nodrošinot žurnālistu vienlīdzīgas tiesības ziņu saņemšanā, kā arī ņemot vērā šīs informācijas publiskošanas derīgumu un nolūku, ievērojot Biroja intereses.
115. Biroja darbinieks sagatavotos normatīvo aktu skaidrojumus, atbildes uz jautājumiem, kas saņemti Biroja e-pastā, informāciju par Biroja iepirkumiem un preses relīzes pirms to ievietošanas Biroja mājas lapā internetā saskaņo ar tiešo vadītāju un Biroja priekšnieku."”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
