Iesaki rakstu: 
No Latvijas hipotēku un zemes bankas pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldnieks Hiponia pret saviem parādniekiem ar visu bardzību vēršas tieši ar šķīrējtiesas starpniecību, taču izrādījies, ka situācijā, kad šo šķīrējtiesu vēlas izmantot, lai vērstos pret pašu Hiponia, tā ir gatava pat Satversmes tiesā pierādīt, ka šo lietu izskatīt šķīrējtiesai nav tiesību, jo tas skar valsts intereses.
Kamēr bijušā premjera Valda Dombrovska ģimenes biznesam bija vislielākā Hipotēku bankas labvēlība, lielākā daļa aptuveni 2000 no Hiponia klientiem maksājumu grūtībās nonāca, kad banka ekonomiskās krīzes laikā palielināja procentu likmes. Tā kā lielākajai daļai Hipotēku un zemes bankas kredītu ņēmēju ar uzņēmumu konti atradās šajā kredītiestādē, tiem radās nodokļu, algu un citi parādi, jo banka ienākošos naudu nekavējoties „paņēma” kā maksājumu par kredītu, nedodot iespēju uzņēmumam veikt vēl kādus maksājumus.
Līdz ar to lielai daļai Hiponia klientu ir parāds ne tikai par kredītu, bet arī nodokļu parādi, darbinieku prasījumi utt. Lai gan daļa šo uzņēmumu mēģinājuši risināt sarunas ar banku par tiesiskās aizsardzības plāna realizāciju, lai nenonāktu līdz maksātnespējai, tomēr Hiponia pret šiem rosinājumiem bijusi visai nedzirdīga un aktīvi un bez žēlastības vērsusies šķīrējtiesā par parāda piedziņu un ieķīlātā īpašuma realizāciju.
Tā kā vairumā gadījumu piespiedu realizācijas cena bija krietni mazāka nekā parāda summa, uzņēmumam ne tikai neizdevās ar īpašuma izsoli atbrīvoties no parāda, bet tas vēl palika parādā ne tikai Hiponia, bet arī visiem citiem kreditoriem, tai skaitā valsts budžetam par nodokļiem.
Šo shēmu Hiponia realizējusi ar daudziem uzņēmumiem, un jebkuri parādnieku mēģinājumi apturēt šķīrējtiesas dzirnas ar norādi uz Civilprocesa likuma normu, ka šķīrējtiesa nedrīkst pieņemt izskatīšanai lietas, kurās tiek skartas valsts un pašvaldību intereses un šādi strīdi jāizskata vispārējās tiesvedības kārtībā, tikuši atspēkoti ar to, ka Hiponia nav valsts iestāde, bet gan komercuzņēmums, kas, lai gan valstij simtprocentīgi piederošs, bet tomēr darbojas pēc Komerclikuma normām.
Tomēr tajā brīdī, kad šķīrējtiesā tika mēģināts vērsties pret pašu Hiponia, tā ne tikai pamanījās izplatīt preses relīzi, apvainojot prasības iesniedzēju reiderismā, bet pat pamanījās iesniegt prasību Satversmes tiesā, kur kā argumentus savas taisnības pierādīšanai izmantoja tieši tos pašus argumentus, kurus iepriekš bija klaji noraidījusi, kad ar tiem mēģināja cīnīties parādnieki.
"Ar nožēlu jāsecina, ka Latvijā ar šķietami tiesiskām metodēm par reiderisma mērķi var kļūt valstij piederoši un no nodokļu maksātāju naudas finansēti, kā arī nacionāla mēroga uzņēmumi. Esošais tiesiskais regulējums ir acīmredzami nepietiekošs, lai nodrošinātu kvalitatīvu valsts kontroli pār šķīrējtiesu rīcību un to taisītajiem nolēmumiem," pērn vasarā skaļi pauda Hiponia izplatītajā paziņojumā presei.
Hiponia konstitucionālās sūdzības mērķis bija panākt, lai personai būtu tiesības apstrīdēt šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību vispārējās jurisdikcijas tiesā un Satversmes tiesa arī apmierināja šo Hiponia prasību. Tikmēr pati Hiponia, vēršoties pret parādniekiem, nevēlas ieraudzīt kredīta līgumos rakstīto, ka strīdu izšķiršanai var izvēlēties šķīrējtiesu vai parasto tiesu.
Šo situāciju "uz savas ādas" ir pārbaudījuši Rīgā, Lāčplēša ielā esošās Sapņu fabrikas īpašnieki. Sapņu fabrikas īpašumus mēģināts pārdot jau divās izsolēs. Pirmajā, lai gan piedalījās četri pretendenti, kā vienīgais solītājs uzvarēja Hiponia, bet tiesa šo izsoli atzina par nenotikušu gan neticami zemu noteiktās sākotnējās cenas dēļ, gan sakarā ar citiem procesuāliem pārkāpumiem. Notikusi arī nākamā izsole, kurā vairs piedalījās tiki Hiponia un kuru arī apstrīdējis parādnieks.
Sapņu fabrika lēš, ka Hiponia neieinteresētības parādnieku maksātspējas atjaunošanā valsts nodokļos zaudējusi vismaz 200 tūkstošus eiro. Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt pašas Hiponia skaidrojumu.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
