Iesaki rakstu: 
Vienotības pārstāvis, labklājības ministrs Jānis Reirs virzās uz to, lai kļūtu par „jauno Rasnaču” – vairs nepaiet ne nedēļa, lai kādreizējais finansists nenāktu klajā ar jaunu savas nekompetences apliecinājumu.
„Spānija nekad nepanāks Luksemburgu. Nekad! Un Luksemburga nepanāks Šveici. Tas ir populisms, kad sakām, ka mums ir jāpanāk tādu valstu līmenis kā Vācija, Luksemburga vai Šveice. Tas nav iespējams!” – ar šādu paziņojumu ministrs nule nācis klajā Latvijas Vēstneša portālā.
Taču izrādās, ka pirms skaļā paziņojuma izteikšanas ministrs piemirsis noskaidrot, kā īsti viņa piesauktās valstis izskatās tautsaimniecības statistikas jomā. Kā izrādās, Luksemburga patiešām nez vai tuvākajā laikā panāks Šveici, jo Luksemburgā jau pašlaik iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir būtiski augstāks nekā Šveicē.
„Bagātākās valstis pasaulē (IKP, PPP, SVF dati 2017.g.). 1. Katara - $130,000. 2. Luksemburga - $102,000. .. 7. Īrija - $69,000. .. 11. Šveice - $59,000,” – tik lakoniski par labklājības ministra nekompetenci sociālajā tīklā Twitter pasmējies ekonomists Daunis Auers.
Attiecībā uz šo muļķību labklājības ministrs, kurš nule ievērību guvis, neatbalstot paša vadītās ministrijas izstrādātos priekšlikumus slimības pabalstu jomā, vēl nav publiski reaģējis.
Toties, saņēmis ieinteresētus jautājumus saistībā ar saviem jūlija sākuma izteikumiem Latvijas radio par Āfriku, kurā „nodokļu vispār nav”, ministrs Reirs jau ir „ieslēdzis atpakaļgaitu”, - Labklājības ministrija ir pasteigusies skaidrot, ka patiesībā jau ministrs nevienu konkrētu Āfrikas valsti neesot nosaucis.
„Piemēram, Ziemeļvalstīs ir augsti nodokļi, bet tur cilvēki nedzīvo nabadzībā, un Āfrikā nodokļu vispār nav, un tur pārsvarā visi ir nabagi,” – ar šādu savdabīgu izteikumu labklājības ministrs nāca klajā Latvijas radio 5. jūlijā.
Pēc šiem diezgan revolucionārajiem izteikumiem Pietiek pārstāvis vērsās Labklājības ministrijā, lūdzot sniegt plašāku informāciju par to pamatā esošajām zināšanām un aplēsēm:
1) par kurām tieši valstīm labklājības ministrs runāja, sniedzot ziņas par to, ka Āfrikas valstīs vispār neesot nekādu nodokļu?
2) vai, sniedzot ziņas par to, ka Āfrikas valstīs vispār neesot nekādu nodokļu, labklājības ministrs balstījās uz Labklājības ministrijas rīcībā esošiem vai sagatavotiem datiem?
3) ja jā, nosūtiet man šos datus vai nodrošiniet iespēju iepazīties ar tiem klātienē. Ja nē, tad uz kādiem tad datiem balstījās ministrijas vadītājs?
Viss, ko Labklājības ministrija varēja paskaidrot sakarā ar Āfriku, kur, pēc Reira domām, neesot nekādu nodokļu, bija:
„1) Latvijas radio raidījumā „Krustpunkti” 5. jūlijā ministrs konkrēti nenosauca nevienu Āfrikas valsti;
2) dati par nodokļiem Āfrikas valstīs ministram netika gatavoti;
3) ministrs, pieminot Āfrikas valstis raidījuma tēmas kontekstā, balstījās uz laikrakstā "Latvijas Avīze" no laikraksta "Dienas Bizness" intervijas publicēto uzņēmēja Andreja Ždana viedokli. (2017. gada 5. jūlija izdevums Nr.127 (5815), 3. lappuse, sadaļa "Atklāsme")...”
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
