Iesaki rakstu: 
Vienotības pārstāvis, labklājības ministrs Jānis Reirs virzās uz to, lai kļūtu par „jauno Rasnaču” – vairs nepaiet ne nedēļa, lai kādreizējais finansists nenāktu klajā ar jaunu savas nekompetences apliecinājumu.
„Spānija nekad nepanāks Luksemburgu. Nekad! Un Luksemburga nepanāks Šveici. Tas ir populisms, kad sakām, ka mums ir jāpanāk tādu valstu līmenis kā Vācija, Luksemburga vai Šveice. Tas nav iespējams!” – ar šādu paziņojumu ministrs nule nācis klajā Latvijas Vēstneša portālā.
Taču izrādās, ka pirms skaļā paziņojuma izteikšanas ministrs piemirsis noskaidrot, kā īsti viņa piesauktās valstis izskatās tautsaimniecības statistikas jomā. Kā izrādās, Luksemburga patiešām nez vai tuvākajā laikā panāks Šveici, jo Luksemburgā jau pašlaik iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir būtiski augstāks nekā Šveicē.
„Bagātākās valstis pasaulē (IKP, PPP, SVF dati 2017.g.). 1. Katara - $130,000. 2. Luksemburga - $102,000. .. 7. Īrija - $69,000. .. 11. Šveice - $59,000,” – tik lakoniski par labklājības ministra nekompetenci sociālajā tīklā Twitter pasmējies ekonomists Daunis Auers.
Attiecībā uz šo muļķību labklājības ministrs, kurš nule ievērību guvis, neatbalstot paša vadītās ministrijas izstrādātos priekšlikumus slimības pabalstu jomā, vēl nav publiski reaģējis.
Toties, saņēmis ieinteresētus jautājumus saistībā ar saviem jūlija sākuma izteikumiem Latvijas radio par Āfriku, kurā „nodokļu vispār nav”, ministrs Reirs jau ir „ieslēdzis atpakaļgaitu”, - Labklājības ministrija ir pasteigusies skaidrot, ka patiesībā jau ministrs nevienu konkrētu Āfrikas valsti neesot nosaucis.
„Piemēram, Ziemeļvalstīs ir augsti nodokļi, bet tur cilvēki nedzīvo nabadzībā, un Āfrikā nodokļu vispār nav, un tur pārsvarā visi ir nabagi,” – ar šādu savdabīgu izteikumu labklājības ministrs nāca klajā Latvijas radio 5. jūlijā.
Pēc šiem diezgan revolucionārajiem izteikumiem Pietiek pārstāvis vērsās Labklājības ministrijā, lūdzot sniegt plašāku informāciju par to pamatā esošajām zināšanām un aplēsēm:
1) par kurām tieši valstīm labklājības ministrs runāja, sniedzot ziņas par to, ka Āfrikas valstīs vispār neesot nekādu nodokļu?
2) vai, sniedzot ziņas par to, ka Āfrikas valstīs vispār neesot nekādu nodokļu, labklājības ministrs balstījās uz Labklājības ministrijas rīcībā esošiem vai sagatavotiem datiem?
3) ja jā, nosūtiet man šos datus vai nodrošiniet iespēju iepazīties ar tiem klātienē. Ja nē, tad uz kādiem tad datiem balstījās ministrijas vadītājs?
Viss, ko Labklājības ministrija varēja paskaidrot sakarā ar Āfriku, kur, pēc Reira domām, neesot nekādu nodokļu, bija:
„1) Latvijas radio raidījumā „Krustpunkti” 5. jūlijā ministrs konkrēti nenosauca nevienu Āfrikas valsti;
2) dati par nodokļiem Āfrikas valstīs ministram netika gatavoti;
3) ministrs, pieminot Āfrikas valstis raidījuma tēmas kontekstā, balstījās uz laikrakstā "Latvijas Avīze" no laikraksta "Dienas Bizness" intervijas publicēto uzņēmēja Andreja Ždana viedokli. (2017. gada 5. jūlija izdevums Nr.127 (5815), 3. lappuse, sadaļa "Atklāsme")...”
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
