Iesaki rakstu: 
Vienotības pārstāvis, labklājības ministrs Jānis Reirs virzās uz to, lai kļūtu par „jauno Rasnaču” – vairs nepaiet ne nedēļa, lai kādreizējais finansists nenāktu klajā ar jaunu savas nekompetences apliecinājumu.
„Spānija nekad nepanāks Luksemburgu. Nekad! Un Luksemburga nepanāks Šveici. Tas ir populisms, kad sakām, ka mums ir jāpanāk tādu valstu līmenis kā Vācija, Luksemburga vai Šveice. Tas nav iespējams!” – ar šādu paziņojumu ministrs nule nācis klajā Latvijas Vēstneša portālā.
Taču izrādās, ka pirms skaļā paziņojuma izteikšanas ministrs piemirsis noskaidrot, kā īsti viņa piesauktās valstis izskatās tautsaimniecības statistikas jomā. Kā izrādās, Luksemburga patiešām nez vai tuvākajā laikā panāks Šveici, jo Luksemburgā jau pašlaik iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir būtiski augstāks nekā Šveicē.
„Bagātākās valstis pasaulē (IKP, PPP, SVF dati 2017.g.). 1. Katara - $130,000. 2. Luksemburga - $102,000. .. 7. Īrija - $69,000. .. 11. Šveice - $59,000,” – tik lakoniski par labklājības ministra nekompetenci sociālajā tīklā Twitter pasmējies ekonomists Daunis Auers.
Attiecībā uz šo muļķību labklājības ministrs, kurš nule ievērību guvis, neatbalstot paša vadītās ministrijas izstrādātos priekšlikumus slimības pabalstu jomā, vēl nav publiski reaģējis.
Toties, saņēmis ieinteresētus jautājumus saistībā ar saviem jūlija sākuma izteikumiem Latvijas radio par Āfriku, kurā „nodokļu vispār nav”, ministrs Reirs jau ir „ieslēdzis atpakaļgaitu”, - Labklājības ministrija ir pasteigusies skaidrot, ka patiesībā jau ministrs nevienu konkrētu Āfrikas valsti neesot nosaucis.
„Piemēram, Ziemeļvalstīs ir augsti nodokļi, bet tur cilvēki nedzīvo nabadzībā, un Āfrikā nodokļu vispār nav, un tur pārsvarā visi ir nabagi,” – ar šādu savdabīgu izteikumu labklājības ministrs nāca klajā Latvijas radio 5. jūlijā.
Pēc šiem diezgan revolucionārajiem izteikumiem Pietiek pārstāvis vērsās Labklājības ministrijā, lūdzot sniegt plašāku informāciju par to pamatā esošajām zināšanām un aplēsēm:
1) par kurām tieši valstīm labklājības ministrs runāja, sniedzot ziņas par to, ka Āfrikas valstīs vispār neesot nekādu nodokļu?
2) vai, sniedzot ziņas par to, ka Āfrikas valstīs vispār neesot nekādu nodokļu, labklājības ministrs balstījās uz Labklājības ministrijas rīcībā esošiem vai sagatavotiem datiem?
3) ja jā, nosūtiet man šos datus vai nodrošiniet iespēju iepazīties ar tiem klātienē. Ja nē, tad uz kādiem tad datiem balstījās ministrijas vadītājs?
Viss, ko Labklājības ministrija varēja paskaidrot sakarā ar Āfriku, kur, pēc Reira domām, neesot nekādu nodokļu, bija:
„1) Latvijas radio raidījumā „Krustpunkti” 5. jūlijā ministrs konkrēti nenosauca nevienu Āfrikas valsti;
2) dati par nodokļiem Āfrikas valstīs ministram netika gatavoti;
3) ministrs, pieminot Āfrikas valstis raidījuma tēmas kontekstā, balstījās uz laikrakstā "Latvijas Avīze" no laikraksta "Dienas Bizness" intervijas publicēto uzņēmēja Andreja Ždana viedokli. (2017. gada 5. jūlija izdevums Nr.127 (5815), 3. lappuse, sadaļa "Atklāsme")...”
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
