Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Šis ir nebijis gadījums „Baiļu” triloģijas izdošanas vēsturē, kad kāda persona, kurai noteikti nav nekādas saistības ar romāna personāžu, tiek atstādināta no amata nevis pēc, bet vēl pirms grāmatas nākšanas klajā,” – ar šādu pavadtekstu Pietiek saņēmis failu, ko tā sūtītājs uzdod par fragmentu no romāna „Nauda”, kura izdošana tiek solīta pēc nepilnām divām nedēļām, 10. maijā. Nule ir paziņots par to, ka policijas sāktās izmeklēšanas dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija no amata ir atstādinājusi Atbilstības kontroles departamenta direktora pienākumu pildīšanas Maiju Treiju, savukārt fragmentā, ko šodien publicējam ir runa par kādu Maiju Reiju, kas ir Finanšu tirgus komisijas Atbilstības departamenta direktore un attiecībā uz kuru lieli plāni ir kādam Ilmāram Rimēvičam.

Ilmārs Rimēvičs pašlaik ar vislielāko rūpību un uzmanību ķērās pie jaunā viņam piegādātā faila.

Uzziņas materiāls – Maija Reija, Finanšu tirgus komisijas Atbilstības departamenta direktore

FTK ierindas darbinieku vidū lielu neizpratni radījusi tā saukto 34. noteikumu pieņemšana. Pēc būtības tā esot lieka laika un resursu tērēšana kā FTK, tā arī finanšu iestādēs. Īstas jēgas no šo noteikumu pieņemšanas neesot, un rezultātu naudas atmazgāšanas apkarošanā tie nenes. Faktiski noteikumu ievērošana novērš un sašķeļ uzmanību cīņā ar atmazgāšanu.

Visi saprotot, ka apiet noteikumus par klientu riska klasifikāciju var. Šobrīd rezultāts esot tāds, ka pēc noteikumu pieņemšanas faktiski palielinājies atmazgāšanas īpatsvars, jo aktivizējies slānis, kas neietilpst t. s. augsta riska klientu kategorijā. FTK to saprot, taču atzīt negrib un negribēs, jo paši iniciēja un lobēja noteikumu pieņemšanu.

Šis gadījums esot spilgts piemērs “aizjūras kaimiņu” nepamatotajām iniciatīvām un pēc būtības klaja iejaukšanās valsts finanšu sistēmā. Šo noteikumu pieņemšanu īpaši aktīvi lobējusi Maija Reija. Vēlreiz atgriežoties pie minētā, avots izteicās, ka FTK valdot uzskats par to, ka šie noteikumi ir reāls kaitējums valstij.

Par “grupējumiem” runājot, pēc avota domām, pašlaik tādi ir Atbilstības kontroles departamenta vadītājai Maijai Reijai ļoti simpatizējošie un mazliet mazāk simpatizējošie. T. i., ja darbinieks, kurš strādās pavisam citā ar M. Reiju nesaistītā struktūrvienībā un izrādīs viņai kaut kāda veida necieņu vai kā citādi nesimpatizēs, no M. Reijas puses tiks pieliktas visas pūles, lai no šī darbinieka atbrīvotos.

Ja darbinieks būs simpātisks M. Reijai, tad viss būs kārtībā. Iebilst viņai nedrīkst, pretējā gadījumā var krist nežēlastībā. M. Reija pašlaik ir sava veida neformālais līderis. Īpaši atriebīga sieviete. Mazam cilvēkam piemītošo kompleksu un sindromu saasināts sakopojums. Pēc rakstura ļoti nepatīkams cilvēks. Kolektīvā viņu neviens īpaši neciena. Gaida, kad viņa aizies pensijā.

Īpaši pietuvināta persona esot Gunta Rasāne. Reija vispār cenšoties vākt darbiniekus no bijušās darbavietas – “Maksibankas”. M. Reija jau ir pirmspensijas vecumā, taču iespaids tāds, ka kaut ko “atstrādājot”. Avota rīcībā esot informācija, ka vismaz pāris reizes viņai bijusi telefoniska saruna ar Latvijas Centrālo banku, kurā M. Reijai esot lasīta morāle par kaut ko neizdarītu. Cik saprotams, tas nav saistīts ar darba pienākumiem, jo LCB nevarot pavēlēt FTK, tāpēc, domājams, M. Reija kaut ko nav izpildījusi, kā pienākas.

Šobrīd FTK iekšienē ir divas mokošas problēmas. 1. Kā “izčakarēt” “CBLV banku”. 2. Kā tikt vaļā no Maijas Reijas. Pēc avota teiktā, šajās problēmas ierauta lielākā daļa kolektīva, un nosacīti ir izveidojušies divi grupējumi, kuru viedokļi par problēmām ir diametrāli pretēji.

Iniciatore šīm aktivitātēm viennozīmīgi ir Maija Reija. Tas saistīts ar pēdējiem notikumiem, kad banka vinnēja tiesu un “aizgāja” no soda. Problēma it kā bija pieklususi, taču š. g. janvārī šī ideja atkal ir aktualizējusies. Tas, kā sagādāt problēmas “CBLV”, pēc daļas FTK darbinieku domām, no M. Reijas puses jau ir ieguvis šizofrēniskus apveidus un robežojoties ar slimīgām iedomām par to, ka caur banku plūstot bērnu pornogrāfijas izplatīšanā, ieroču tirdzniecībā u. tml. iegūtie līdzekļi.

Jāteic, ka janvāra sākumā M. Reija sakarā ar kaut ko neizdarītu “CBLV” vecajā lietā esot nokļuvusi FTK vadītāja nežēlastībā. It kā pat esot iedots kaut kāds disciplinārs sods, taču nekur atklātībā tas neesot nonācis. Tas tad arī bijis par iemeslu gatavot aktivitātes pret “CBLV”. Konkrēti, kas un kad tiks darīts, tiekot turēts lielā slepenībā.

Apmēram pirms nedēļas M. Reijas pakļautībā strādājošā eksperte esot izmetusi, ka drīz sākšoties “aktivitātes” pret “CBLV”, taču neko nav konkretizējusi. Zināms, ka procesam tiekot piesaistīta uzraudzības eksperte Andra Krāsiņa. Pēc avota vārdiem, stulba, bet izpildīga un M. Reijai uzticīga darbiniece. Ja esot risināmi kādi kutelīgi jautājumi, tad parasti revīzijās tiekot sūtīta A. Krāsiņa.

Tā, piemēram, bijis ar “Telegrāfa banku”. Revīzija, kuru veica A. Krāsiņa, notika 2017. gada martā. Pārkāpumi naudas atmazgāšanas jomā (FTK kompetences ietvaros) tikuši atrasti, taču izziņa un noslēdzošais dokuments par revīziju dienas gaismu neesot ieraudzījis vēl 2018. gada janvārī. Pēc avota domām, bankas vadība esot notušējusi nepilnības, “sarunājot” ar M. Reiju.

Iespējamās akcijas pret “CBLV” ir sadalījušas atbildīgos darbiniekus divās nometnēs. Vieni, kuri ir pret un pamato savu nostāju ar tādu akciju bezjēdzību, un otrā daļa, t. s. M. Reijas piekritēji, kuri ir gatavi “doties kaujā”. P. Puntiņa nostāja šinī jautājumā esot neitrāla, drīzāk pragmatiska. Viņam esot vieglāk vadīt kolektīvu, kurš ir sašķēlies un kurā valda intrigas. Vēl attiecībā uz “CBLV” M. Reija esot izteikusies, ka bankā viņai esot daži cilvēki, kuri palīdzēs realizēt plānu.

Tie darbinieki, kuri būtu ieinteresēti M. Reijas aiziešanā, ir faktiski par pārmaiņām, stagnēšanas izbeigšanu, prestiža celšanu un sadarbības veicināšanu ar finanšu iestādēm. Tie, kuri ir pret, viennozīmīgi stāv un krīt par M. Reiju. Attiecības starp grupējumiem īpaši saasinājās pagājušā gada beigās un šā gada sākumā, kad kļuva aktuāls jautājums par M. Reijas vietnieka iecelšanu.

Bija iekšējais konkurss, kurā piedalījās Normatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs Kristaps Barkovskis un Nebanku uzraudzības daļas vadītāja Sandra Cielava. S. Cielavu atbalstīja un faktiski virzīja P. Puntiņš. Arī K. Barkovski netieši atbalstīja P. Puntiņš.

Viss beidzās ar to, ka M. Reija sāka “bosingot” abus kandidātus, tie atteicās no konkursa, un vietnieks aizvien nav iecelts. Kad notiks jauns vietnieka amata konkurss, neviens nezina. Kuluāros gan runā, ka M. Reija vienkārši ne ar vienu negrib dalīt varu, tāpēc, lai kas arī notiktu, viņa vietnieka amatu torpedēs.

Faktiski šīs intrigas, kas pastāv iestādē, kavē tās darbību. Veselais saprāts rāda arī to, ka M. Reijas izveidotā banku kontroles sistēma nevis ierobežo aizdomīgus finanšu darījumus, bet gan veicina tos.

Runājot par ikdienas darbu, 80% gadījumu M. Reijas darba dienu ievada konfidenciālas sarunas ar G. Rasāni. Ja runā par abu personu savstarpējām attiecībām, tad jāatzīmē, ka viņu starpā esot notikusi kolosāla tuvināšanās. To nevar pat salīdzināt ar attiecībām pirms gada.

Abas personas ir izteiktā un stabilā opozīcijā vadītājam. Būtībā par jebkuru jautājumu viņas ir opozīcijā. Brīžiem abu nostāja robežojoties ar stulbumu un esot pretrunā ar veselo saprātu. It īpaši, ja vadītājam ir savs viedoklis, tad abas noteikti būs opozīcijā. Protams, abas cenšas savai asij piesaistīt pārējos darbiniekus.

Pusdienās M. Reija parasti iet kopā ar G. Rasāni. Vairākums darbinieku pusdienojot Rīgas Domes kafejnīcā, bet viņas abas šeit neesot redzētas. Savu kabinetu vienmēr aizslēdz. Bieži vien, it īpaši pēdējā laikā, ieslēdzas kabinetā.”

Reija… Rasāne… Reija un Rasāne… Atstādinātais Centrālās bankas prezidents domīgi pakasīja zodu. Šķiet, te gan varēja kaut ko darīt arī ar, tā sacīt, Mortensona metodēm.

Novērtē šo rakstu:

286
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...