Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likuma norma, ka pabalstu par slimojoša bērna kopšanu izmaksā tikai par pirmajām 14 dienām, bet, ja bērns bijis arī stacionārā, tad par 21 dienu, stājās spēkā 1997.gadā un kopš tā laika nav mainīta. Tā kā slimojošo bērnu vecāki nekādu trauksmi par to nav cēluši, politiķi nav iedziļinājušies, kā var visas kaites izārstēt 14 dienās un no kā pārtikt slimajam bērnam ar viņu aprūpējošo māti pēc šī pabalsta izmaksas laika.

Satraukuma pilnu vēstuli ar norādi uz Satversmē garantēto tiesību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma normu neievērošanu, kā arī Sabiedrības veselības pamatnostādņu liekulību un melīgumu Pietiek nesen atsūtīja kāds lasītājs, kurš sevi bija izvēlējies nodēvēt par nodokļu maksātāju.

Vēršoties pie labklājības un veselības ministriem, vēstules autors raksta: „Ministru kungi, par kādu veselības aizsardzību jūs varat runāt, ja jūs no tā neko nesaprotat. Ar likumu ir noteikts, ka mātei dabai bērna ķermenis ir jāizveseļo no jebkuras kaites 14 kalendāro dienu laikā, jo valsts par bērna slimības kopšanas pabalstu apmaksā tikai 14 kalendārās dienas. Ministru kungi, kaula lūzums, pēc speciālistu atzinuma, saaug ne ātrāk kā 21 dienas laikā – tas jums zināšanai... Lūdzu, paskaidrojiet man kā nodokļu maksātājam, ko man darīt pēc 14 dienām, kur ņemt iztikas līdzekļus, kur ņemt līdzekļus medikamentiem?”

Gunta Belēviča (attēlā) vadītā Veselības ministrija atbildē aprobežojās ar pašreiz spēkā esošo normatīvu skaidrojumu un norādi, ka par pabalstiem atbild Labklājības ministrija, ne ar vārdu neminot, kā Veselības ministrija paredzējusi bērna izveseļošanos 14 dienu laikā.

„Ministru kabineta noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" ir noteikts, ka darbnespējas lapu līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai izsniedz personai, kura audzina bērnu, ja minētā persona sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē darbā gūstamos ienākumus. Izsniegtā darbnespējas lapa apliecina to, ka persona nav ieradusies darbā attaisnojoša iemesla dēļ. Tāpat ir noteikts, ka, ja ārstniecības iestādē ārstējas bērni vecumā līdz trim gadiem, kā arī smagi slimi bērni līdz 14 gadu vecumam, kuriem pēc ārsta atzinuma nepieciešama kopšana, un personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ir iespēja atrasties minētajā iestādē kopā ar bērnu, tad darbnespējas lapu izsniedz par laika posmu, kurā minētās personas atrašanās ārstniecības iestādē ir nepieciešama,” likumā noteikto atstāsta ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders.

Lai arī slimības lapu var saņemt par ilgāku posmu nekā minētās 14 dienas, tomēr pabalstu ne. „Slimības pabalstu līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas līdz darba nespējas 21. dienai. Par laiku līdz darba nespējas 14.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz darba nespējas 21.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts arī stacionārā.Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka vadošā valsts pārvaldes iestāde darba un sociālās aizsardzības jomā, tai skaitā, valsts sociālo pabalstu jomā, ir Labklājības ministrija,” prasmi citēt likumus demonstrē Veselības ministrija.

Arī Ulda Auguļa vadītā Labklājības ministrija savā atbildē vēlreiz atkārto, ko nosaka vēstules autoru apšaubītās likuma normas, tomēr piebilst, ka šāds regulējums ir spēkā no 1997.gada un nav mainīts. „Argumenti   šādiem   laika periodiem  meklējami  galvenokārt  tajā  laikā izdarītajos  pieņēmumos  par  aptuvenu  vidējo  slimošanas ilgumu vispārējā saslimšanas  gadījumā,  kā arī vidējo uzturēšanās laiku stacionārā, pēc kura vēl nepieciešama ārstēšanās mājās,” skaidro Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Buraka.

Tomēr Labklājības ministrija izrāda gatavību vismaz diskutēt par to, cik taisnīgs un valsts pamatlikumam atbilstošs ir šis likums. „Apzinoties, ka saslimšanas gadījumi un ārstēšanas ilgums dažādās situācijās ir  atšķirīgs,  kā  arī  to, ka pēdējos gados ir mainījusies arī stacionārā pavadītā  laika  tendences, esam uzsākuši darbu pie grozījumiem likumā „Par maternitātes  un  slimības  apdrošināšanu”  saistībā  ar  slimības pabalsta nodrošināšanas nosacījumiem slima bērna kopšanas gadījumā, tostarp paredzot pagarināt  slimības  pabalsta  izmaksas  periodu,  un  diskutēt par iespēju paaugstinot bērna vecumu,” norāda Buraka. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...