Iesaki rakstu: 
Vērojot visu to tirgu, kas pašreiz virpuļo ap reģionālo reformu, neviļus rodas virkne neskaidrību, rodas dažādi jautājumi un minējumi, kā arī izriet secinājumi. Un ir arī daži piedāvājumi.
Vispirms neskaidrības.
Ministrs Pūce (attēlā) saka, ka izdosies ietaupīt apmēram 120 miljonus eiro, samazinot pašvaldību administratīvo aparātu. Iepazīstoties ar reformas prezentācijas materiāliem, skaidrība par to, kā radīsies šie 120 miljoni, nerodas. Samazinot deputātu skaitu, nekāds lielais ietaupījums nesanāks. Turklāt lauku pašvaldībās deputātiem ir pamata darbavieta. Arī citu darbavietu ietaupījums nekāds lielais nebūs - saimnieciskie darbi jāveic tāpat - tātad pagastos būs vajadzīgi gan izpilddirektori, gan tehniskais un administratīvais personāls.
Uz dzimtsarakstu utml. funkcijās nodarbināto personālu arī izdosies ietaupīt vien kādu nieku. Vidusskolu samazinājums novedīs pie vēl lielāka iedzīvotāju skaita aizbraukšanas - sevišķi tas attiecas uz mazapdzīvotajiem novadiem.
Tātad - MINISTRS MELO! Melo acīs skatīdamies.
Līdz ar to rodas jautājumi.
Kāpēc ne ar vienu vārdu ministrs nepiemin (tātad neparedz) vienas pieturas aģentūras, kas dotu iespēju iedzīvotājiem vairumu ar ikdienu saistīto jautājumu nokārtot tieši savā pagastā?
Kāpēc ne ar vienu vārdu prezentācijā netiek minēts par to, ka liela daļa pašvaldību administratīvo resursu tiek izmantota dažādu atskaišu un datu sniegšanai ministrijām - šis apjoms nemitīgi pieaug?
Kāpēc nekādā veidā netiek pieminēta valsts ministriju darba optimizēšana tādējādi atslogojot pašvaldību darbu? Liela daļa valdošās koalīcijas partiju taču to solīja!
Kāpēc netiek minēts fakts, ka teritoriāli lielas pašvaldības izveidošanas gadījumā deputāti nespēs iedziļināties no centra attālu pagastu iedzīvotāju vajadzībās? Ja pagasts ir neliels, ļoti iespējams, ka tas vispār netiks pārstāvēts domē!
Kāpēc nekur nav redzami aprēķini, kas parāda esošo pašvaldību prognozējamo ekonomisko stāvokli, pārdalot iedzīvotāju ienākuma nodokli procentuāli pēc piederības no deklarētās dzīves vietas un darba vietas?
Kāpēc nekur nevar redzēt, kā pēc reformas izskatīsies naudas plūsma pašvaldību izlīdzināšanas fondā?
Galu galā - kuram iešāvās galvā izveidot tieši šādu karti? Cik viņam skolā bija ģeogrāfijā, un vai viņš maz sajēdz, ko nozīmē trīs zvaigznes Brīvības pieminekļa Mildas rokās?
Secinājumi.
Ar skumjām jāsecina, ka Ministru prezidenta partija šo reformu veic vienīgi savās, daudziem neizprotamās interesēs. Ministru prezidenta, kurš ir zaudētājs. Smieklīgā prāvā Lembergam, par ko maksāja valsts, nevis viņš no savas kabatas.
Jāsecina, ka no Vienotības kā partijas un visām tās metamorfozēm cilvēki bēg gandrīz visās pašvaldībās. Tiek zaudēta vara! Tā jāatgūst, pārmaisot kārtis. Skumji, ka arī no citām varas partijām bēg pat lāga neatskatoties.
Jāsecina, ka nevienam no VARAM neinteresē pašvaldību iedzīvotāju viedoklis.
Jāsecina arī, ka neviena no bagātajām pašvaldībām vienkārši tāpat nepadosies - tas ir elementārs izdzīvošanas instinkts. Un ar to jārēķinās. Un ar cilvēkiem jārunā. Jādiskutē un jāvienojas. Tieši tā jāsaprot jēdziens POLITIKA. Gribētos redzēt, ko teiks VARAM darbinieki, ja Saeima gatavos likumprojektu par VARAM likvidāciju?
Jāsecina, ka pašreizējais iedzīvotāju skaits uz pašvaldību Latvijā kopumā daudz neatšķiras no Lietuvas un Igaunijas, tas ir salīdzināms arī ar Dāniju, kurā ir daudz lielāks apdzīvotības blīvums un daudz labāka infrastruktūra.
Jāsecina, ka šīs reformas uzsākšana pagaidām neko vairāk kā ministrijas un pašvaldību sarīdīšanu un naida kurināšanu sociālajos tīklos nav devusi.
Jāsecina, ka valsts prezidents, kuram būtu jābūt lielai pieredzei šīs ministrijas vadīšanā un kuram būtu jāpārzina pašvaldību lietas labāk kā nevienam citam, ir iebāzis galvu smiltīs un nesaka neko. Nesaprotu, kāpēc ZZS vēlreiz izvirzīja viņa kandidatūru.
Piedāvājumi.
Vispirms, balstoties uz ekonomikas, sociālo, izglītības un citu zinātņu ekspertu atzinumiem, izveidot vairākus reģionālās reformas modeļus. Tos ekonomiski izanalizēt, dot apspriest pašvaldībām, uzņēmējiem, ārstiem, skolotājiem un valsts pilsoņiem. Paralēli jāizstrādā arī IIN pārdales modeļi. Radīsies daudzi varianti. Un tikai tad jāizvēlas labākais.
Reformēt visu ministriju darbību pēc to funkciju analīzes saistībā ar pašvaldību darbības pārraudzīšanu un vadīšanu tādējādi atslogojot pašvaldību administratīvā aparāta darbu apjomu. Tas ir visu varas partiju priekšvēlēšanu programmās.
Lai attīstītu ekonomiski vājas pašvaldības, jāveido tajās infrastruktūra, nodokļu atvieglojumi. Jāstrādā ar investoriem, kuri būtu gatavi atvērt savas ražotnes šajos novados, vispirms jau sakārtojot un pilnveidojot valsts likumdošanu. Šīm pašvaldībām jāpalīdz ar visiem spēkiem.
Lai attīstītu ekonomiski vāji attīstītās pašvaldības, jāgroza likumi, kas regulē pašvaldību iepirkumus dodot iespēju pašvaldībām iegādāties preces un pakalpojumus no vietējiem uzņēmējiem veicinot ekonomikas attīstību un caur kuru samaksātajiem nodokļiem papildinātos pašvaldību kase.
Ar starpvalstu līgumu palīdzību jāpanāk pierobežas ar Baltkrieviju un Krieviju pašvaldību ekonomisko sakaru attīstība.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
