„Refonda” slēpj naudas plūsmu un būvlaukumā notiekošo
Daugavpils iedzīvotājs Andrejs27.09.2024.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Metāllūžņu savākšanas kompānija Refonda rupji pārkāpj normatīvos aktus, būvlaukumā Daugavpilī neuzstādot darbinieku un naudas plūsmas kontroles turniketu. Turklāt arī pašvaldības piekrišana metāllūžņu savākšanas laukuma izbūvei saņemta ar meliem.
Lai saņemtu Daugavpils domes piekrišanu metāllūžņu iepirkšanas laukuma izveidei pilsētā, Refonda domes sēdē deputātiem zvērēja, ka metāllūžņu savākšana notiks slēgtā angārā, nebūs nekādu putekļu un trokšņu. Deputāti negribīgi, bet tomēr piekrita, ka pilsētā top šāds objekts. Lai gan arī slēgtās telpās organizēta metāllūžņu iepirkšana nav videi draudzīga un var radīt gan gaisa piesārņojumu, gan troksni, tomēr tas ir labāk, nekā iekārtot atklātu metāllūžņu savākšanas laukumu.
To, kādu troksni un putekļus rada darbības ar metāllūžņiem, jau piedzīvojuši Vecmīlgrāvja iedzīvotāji, kuru sūdzības atbildīgajiem dienestiem atdūrās pret formālām atbildēm ar citātiem no normatīvajiem aktiem.
Tagad, kad Refondas būvdarbi rit pilnā sparā, var konstatēt, ka viņi slēpj darbinieku kustību būvlaukumā un naudas plūsmu, jo pie ieejas būvlaukumā nav uzstādīts turnikets darbinieku kustību un naudas plūsmas reģistrēšanai.
Ir tāds likums "Par nodokļiem un nodevām", kura 14. nodaļa nosaka elektroniskās informācijas uzskaiti būvlaukumā un tās izmantošanu. Tas uzliek par pienākumu pie būvlaukuma ieejas uzstādīt turniketu, lai reģistrētu visus būvlaukumā ieejošos/izejošos cilvēkus un arī maksājumus (tā, lai VID varētu sekot naudas plūsmai).
Šis likums nosaka to, ka visiem būvlaukumiem, kuru izmaksas ir virs 350 000 eiro, teorētiski vajadzētu būt turniketam, kur attiecīgi viss tiek uzskaitīts.
Aplūkojot būvlaukumu no visām pusēm, šādu turniketu neatrast, lai gan projekta izmaksas ir pat virs 400 000 eiro.
Līdz ar to var secināt, ka Refonda no kontrolējošajām institūcijām slēpj gan nodarbināto skaitu un darba stundas, gan naudas plūsmu, tādējādi paverot sev iespēju aplokšņu algām, nesertificēta darbaspēka izmantošanai, nodokļu nemaksāšanai.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
