Referente Saskaņas centram ziedojusi pusgada algu, atrodas aizvien jauni pustrūcīgie megaziedotāji
L. Lapsa09.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saskaņas centra pēctecei – sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa ziedotie 2500 latu to ziedotājai, 26 gadus vecajai Saskaņas centra Rīgas domes deputātu frakcijas referentei Tatjanai Sergejevai-Zusko ir bijuši nevis vienkārši liela naudas summa, bet gan vesela pusgada alga viņas pamatdarba vietā – to Pietiek apliecināja domes preses dienestā. Tikmēr atklājas aizvien jauni Saskaņas centra ietekmes sfērās esošās pašvaldības struktūrās strādājoši darbinieki, kuri augusta pirmajās dienās izjutuši nepārvaramu vēlmi partijai ziedot tūkstošus no, iespējams, apšaubāmiem avotiem nākušu latu.
Pietiek jau informēja, ka Sergejeva-Zusko šā gada 2. augustā Saskaņai ziedojusi 2000 latu, bet divas dienas vēlāk – vēlāk 500 latu. Šādu summu jaunā sieviete savā budžetā atradusi, neraugoties uz to, ka viņai nav ne vērā ņemamu uzņēmumu kapitāldaļu vai amatpersonas statusa kādā kompānijā, ne arī ieķīlājamu nekustamo īpašumu vai ar tiem veiktu darījumu.
Kad Sergejeva-Zusko 2010. gadā, tolaik strādājot par farmaceiti un referenti, no Saskaņas centra kandidēja uz vietu Saeimā, kā savu vienīgo mantu viņa bija deklarējusi 1000 latu lielus skaidrās naudas uzkrājumus. Nu kļuvis skaidrs, ka partijai referente, kura pašlaik nav sazvanāma, jo atrodas atvaļinājumā, ziedojusi summu, kas atbilst viņas vesela pusgada algai domē: kā apstiprināja domes preses pārstāve, vidēji referenta alga pirms nodokļu nomaksas ir 650 latu mēnesī, tātad pēc nodokļiem – aptuveni 440-450 latu.
Turklāt Sergejeva-Zusko nav vienīgā neturīgā ziedotāja, kas vēlmi šķirties no dažiem tūkstošiem viņas oficiālajā budžetā grūti atrodamu latu izjutusi tieši augusta pirmajās dienās. Seši tūkstoši latu divos piegājienos, - šāda ir kopējā summa, ko Saskaņai ziedojusi 1984. gadā dzimusī Jeļena Jakovļeva.
Trīs dienu laikā Jakovļeva sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa ziedojusi 6000 latu, no tiem pieci tūkstoši ziedoti 2. augustā, bet atlikušais tūkstotis – divas dienas vēlāk, tā ļaujot jaunajai nepazīstamajai sievietei kļūt par vienu no partijas lielākajiem sponsoriem.
Šādu iespaidīgu summu Jakovļeva spējusi akumulēt, neraugoties uz to, ka, kā rāda Lursoft datu bāze, viņai nepieder nevienas Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības kapitāldaļas, - šā gada maijā viņa šķīrusies gan no kapitāldaļām SIA SkyTour, gan arī šī uzņēmuma valdes locekļa posteņa. Viņai nav ne amatpersonas statusa kādā privātuzņēmumā, ne oficiāli uz viņas vārda reģistrētu nekustamo īpašumu vai ar tiem pēdējā laikā veiktu darījumu.
2008. gadā viņa, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, gan par 18 tūkstošiem latu iegādājusies 60,6 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Kurzemes prospektā, taču jau pēc nepilniem četriem mēnešiem to pārdevusi tālāk, darījumā oficiāli zaudējot 49 santīmus.
Ar Sergejevu-Zusko un citu Pietiek jau pieminētu megaziedotāju Ludmilu Lūsi Jakovļevu vieno tas, ka visas trīs ir Saskaņas centra ietekmes sfērā esošu pašvaldības struktūru darbinieces: Jakovļeva saskaņā ar publisko datu bāzu ziņām ir SIA Rīgas namu pārvaldnieks darbiniece.
Jakovļeva otrdien neatbildēja uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem par to, kas viņu pamudinājis veikt apjomīgos ziedojumus, vai viņa bieži ziedo politiskajām partijām un kā viņai izdevies sakrāt tik prāvu summu ziedojumam partijai.
Saskaņas centrs, par kura iespējamu saistību ar nelegālu finansējumu neoficiāli tiek runāts jau gadiem, aizvien pieaugošo tādu ziedotāju skaitu, kuriem pašiem iespaidīgo ziedoto summu varētu arī nebūt bijis, nekādus komentārus Pietiek nav sniedzis.
Savukārt Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA paziņojis, ka ziedoto līdzekļu izcelsmes likumība esot jāpārbauda KNAB, - pats Saskaņas centrs līdz pārbaudes beigām neko negatavojoties veikt.
Arī par šo gadījumu Pietiek pārstāvis ar iesniegumu jau vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Drošības policijā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
