Redz pamatu tiesā apstrīdēt Latvenergo tarifu noteikšanas procedūru
PIETIEK21.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvenergo jauno elektroenerģijas tarifu apstrīdētājiem pievienojies jurists Eduards Ikvilds, kurš 16. martā Administratīvajā apgabaltiesā apstrīdējis procedūru, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) akceptējusi Latvenergo noteiktos jaunos tarifus. Līdz šim Administratīvajā tiesā nonākušas vairākas sūdzības, kurās apstrīdēts Regulatora 2011. gada 16. februāra lēmums, ar kuru atcelti iepriekš spēkā bijušie Latvenergo tarifi. Savukārt Ikvilds neslēpj, ka viņa mērķis ir iziet cauri visām tiesas instancēm, lai Satversmes tiesā apstrīdētu Elektroenerģijas tirgus likumu un Regulatora apstiprināto metodiku tarifu aprēķināšanai, kas, iespējams, mērķtiecīgi veidoti tā, lai apgrūtinātu pilsoņu iespējas izvērtēt tarifu pamatotību un realizēt Administratīvā procesa likuma dotās tiesības apstrīdēt tiesā valsts iestāžu administratīvos aktus.
„Pati procedūra ir ļoti nepārskatāma. Elektroenerģijas tirgus likums un Regulatora apstiprinātā tarifu noteikšanas metodika neparedz Latvenergo iesniegumu publiskošanu, bet, ja tie nav publiskojami, nav iespējams izvērtēt, cik pamatoti ir Regulatora lēmumi,” skaidro jurists Eduards Ikvilds, kurš savulaik bija premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) padomnieks.
Jurists uzskata, ka Regulators pārkāpis procedūru, jo 9. februārī oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicētajā lēmumā par obligātā iepirkuma komponentēm un elektroenerģijas tirdzniecības vidējo tarifu saistītajiem lietotājiem no 2011. gada 1. aprīļa, kas bija pirmais lēmums jauno tarifu apstiprināšanas procedūrā, ietvertas atsauces uz virkni Latvenergo iesniegumu, kuri nav publiski pieejami. „Tas nozīmē, ka es kā ieinteresētā puse kā lietotājs nemaz nevaru izvērtēt, cik pamatots ir šis Regulatora lēmums. Un tas ir pretrunā Administratīvā procesa likumam, kas prasa visu šo apstākļu pamatošanu,” skaidro Ikvilds. „Ja Latvenergo uzskata, ka ir sadārdzinājums un jāceļ tarifi, tas bija publiski jāpamato.”
Tikmēr Elektroenerģijas tirgus likums neuzliek pienākumu publiskot obligātā iepirkuma komponentes, kuras savukārt ir viena no tarifu sastāvdaļām. Tādēļ Ikvilds redz pamatu Elektroenerģijas tirgus likuma apstrīdēšanai Satversmes tiesā. „Sanāk tā, ka obligātā iepirkuma komponentes patērētājiem nav zināmas. Kā tad var izvērtēt tarifu ekonomisko pamatotību?”
Kamēr tarifu lietā nav bijis Administratīvās tiesas visu instanču sprieduma, nav iespējama vēršanās Satversmes tiesā. Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede Pietiek iepriekš pieļāva, ka vēršanās konstitucionālajā tiesā šajā lietā ir iespējama un apstrīdēt, visticamāk, varot tiesību normu, kas regulē šādu tarifu noteikšanas kārtību. To regulē gan Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta 3. daļa, gan ar Regulatora lēmumu pieņemtā metodoloģija.
Pietiek jau rakstīja, ka elektroenerģijas tarifu apstiprināšanas kārtība izrādījusies būtisks apgrūtinājums tiem, kas tos vēlētos apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Elektroenerģijas tirgus likums no 2009. gada 1. janvāra ļauj Latvenergo pašiem noteikt tarifus, un Regulators var vienīgi pārbaudīt to atbilstību metodikai un, ja problēmu nav, tikai pret tiem neiebilst. Tādējādi izveidojusies situācija, ka nav īsti skaidrs, kuru no administratīvajiem aktiem, jo to tarifu noteikšanas procedūrā ir vesela ķēde, apstrīdēt tiesā. Šāda situācija ir iedzīvotājiem „nedraudzīga” un pretrunā ar administratīvā procesa būtību, kas veidots tā, lai valsts un pašvaldību iestāžu lēmumus varētu apstrīdēt katrs iedzīvotājs, nevis tikai augsti kvalificēti juristi, kas orientējas normatīvo aktu niansēs.
„Vidusmēra cilvēkam ar labu izglītību nav viegli uztverams, kā pārsūdzēt elektroenerģijas tarifus. Ir gadījumi, kad tos nosaka Regulators. Tad viss ir skaidrs, bet, ja tarifus nosaka Latvenergo un Regulators tiem tikai neiebilst, ir diezgan sarežģīti atrast pareizo dokumentu pārsūdzēšanai,” Pietiek norāda konstitucionālo un administratīvo tiesību eksperts Edgars Pastars. Tā kā gadījumā ar jaunajiem Latvenergo tarifiem Regulators sēdē vienkārši nav cēlis iebildumus un tiem piekritis, nav pieņemts dokumentāli apstiprināts lēmums, kuru ieinteresētie varētu pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.
Arī Pastars līdzīgi kā Ikvilds uzskata, ka tarifu noteikšanas sistēma, kurā ne tikai iedzīvotājiem, bet arī augsti kvalificētiem juristiem nav viegli izprast, kurš ir pārsūdzamais lēmums, nav normāla.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
