“Re:Balticas” Jemberga tiek pieķerta melos par naudu, kas saņemta no “USAID”
PIETIEK07.02.2025.
Komentāri (81)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien nepagāja ne dažas stundas pēc bēdīgi slavenās „rečekistu” biedrības „Re:Baltica” faktiskās vadītājas Sanitas Jembergas paziņojuma, ka Lato Lapsa „vemjot” un „d...šot”, izsakot aizdomas par viņas biedrības barošanos no „USAID” līdzekļiem, kad izrādījās, ka Sanita Jemberga melo – „Re:Baltica” patiešām saņēmusi iespaidīgus līdzekļus no tieši šī finansējuma avota.
„Kāds brīnums, kāds pārsteigums - te arī visi sarkanās sērgas parazīti lien ārā viens pēc otra. Gan jau drīz arī spriņģes un jembergas atradīsies,” – šādi Lato Lapsa vakar sociālajā tīklā X komentēja profilā @maijaroze_ publicētos datus, kas rādīja, kā dažādas sarkanas, marksistiskas un „progresīvas” ievirzes struktūras Latvijā tikušas uzturētas no ASV nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Uz to „Re:Baltica” pārstāve reaģēja saasināti un rupji: „Vemj cilvēks neapstādamies stundām, lai gan „Re:Baltica” ASV palīdzības apturēšana neskar. Mums nav šāda finansējuma (datos redz, bet tas netraucē d*t). Bet kolēģus daudzviet skar. Šajās valstīs, sākot no Balkāniem un beidzot ar C-āziju, citu avotu kā ES un ASV vnk nav.”
Taču jau dažas stundas vēlāk izrādījās, ka Sanita Jemberga melo – „Re:Baltica” patiešām saņēmusi iespaidīgus līdzekļus tieši šī finansējuma avota. Tas pats X profils @maijaroze_ ar nepārprotami drošām atsaucēm uz ASV valdības datiem publicēja ziņas, no kurām izriet, ka Sanitas Jembergas, Ingas Spriņģes un pārējo „rečekistu” biedrība „Re:Baltica” no ASV nodokļu maksātāju naudas no „USAID” ar demokrātu administrācijas svētību saņēmusi vismaz 25 000 ASV dolāru.
Interesanti, ka pēc šo datu publiskošanas ne Sanita Jemberga, ne kāds cits „Re:Baltica” pārstāvis nekādi nav vēlējies tos komentēt. Arī par „vemšanu” un „d...šanu” nekas vairs nav dzirdēts.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
