Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.

Sabiedrības integrācijas fonds

Gada laikā Sabiedrības integrācijas fondā dažādu programmu projektu konkursos vidēji  iesniedz ap 750 projektiem, no kuriem tiek apstiprināti ap 400. Kopš 2018. gada SIF izveidots jauns projektu pieteikumu dizains,  lai atvieglotu  projektu iesniegšanu, padarītu  skaidrāku un caurspīdīgāku visu konkursa posmu no iesniegšanas, vērtēšanas, līdz rezultātu paziņošanai. Līdz ar to visiem projekta iesniedzējiem ir vienādas prasības un pārbaužu process, ja projekts tiek apstiprināts, to jārealizē atbilstoši pašu iesniegtajam projekta pieteikumam un programmas mērķim.

Mediju atbalsta fonda konkursu SIF administrē no 2017.gada. Pēdējos 4 gadus mediju atbalsta konkursi norit pēc vienotas pieejas. Kultūras ministrija kopā ar Mediju konsultatīvo padomi un Sabiedrības integrācijas fondu izstrādā Mediju fonda nolikumu, kuru izskata un apstiprina SIF Padome (tā sastāv no 10 cilvēkiem, tai skaitā 4 NVO pārstāvjiem, viens no tiem mediju jomas pārstāvis), uzreiz pēc tam tiek izsludināts konkurss un sagaidīti projekta pieteikumi. Projektu pieteikumu atbilstību administratīviem atbilstības kritērijiem sākotnēji izvērtē SIF darbinieki, tālāk novirza projektus vērtēšanas komisijas locekļiem - 10 mediju akadēmiskās jomas pārstāvjiem, pieredzējušiem un cienītiem mediju jomas speciālistiem, kas paši ar medijiem tiešā veidā nav saistīti. Kad šie eksperti jeb vērtēšanas komisijas locekļi projektus izvērtējuši, tiek sagatavots vērtēšanas komisijas ziņojums, kas ietver gan komentārus, gan attiecīgo projektu punktu skaitu un sarakstu, kā projekti pēc punktiem secīgi sarindojas. Šo vērtēšanas komisijas ziņojumu tālāk skata un apstiprina Sabiedrības integrācijas fonda Padome.

Mēs – Sabiedrības integrācijas fonds - esam atbildīgi, lai valsts budžeta līdzekļi tiktu izlietoti tam paredzētajam mērķim, tādēļ projektu uzraudzības standarta procedūras ietvaros tiek veikta projektu īstenošanas vērtēšana, pēc projekta noslēguma atskaites iesniegšanas SIF veic katra projekta saturiskās un finanšu atskaites izvērtēšanu, tiek izvērtēta projekta realizācijas atbilstība konkursa nolikuma prasībām un atbilstība apstiprinātajam projekta pieteikumam. Ja tiek konstatētas neatbilstības, tad mums ir pienākums neatbilstoši izlietotos valsts budžeta līdzekļus atprasīt. Lēmums par valsts finansējuma piešķiršanu vai tā atmaksas prasība ir administratīvais akts, kas ir apstrīdams administratīvajā tiesā, tāpēc jebkuram argumentam ir jāiztur arī potenciālā tiesas procesa kritika.

Kopš 2018.gada kopā ir bijušas 10 reizes, kad izvērtējot projekta atskaites MAF projektos konstatētas neatbilstības tā īstenošanā, līdz ar to bijušas neattiecināmās izmaksas. Kā, piemēram, 2018. gadā mediju projektu īstenotāji valsts budžetā atmaksāja 13,4 tūkstošus, bet 2022. gadā 18,8 tūkstošus.

Šobrīd notiek Re:Baltica projekta gala atskaites izvērtēšana. Gala atskaites datums ir zināms gadu iepriekš, kad projekta īstenotājs slēdz līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu. Re:Baltica projekta gala atskaiti iesniedza šā gada 11.martā. Atšķirībā no medijiem, kas var brīvi izvēlēties, kad tiek publicēta kāda informācija, mums kā valsts iestādei ir krietni vien mazākas elastības iespējas, īpaši tad, ja atskaites datums ir ietverts līgumā. Šobrīd projektu gala atskaišu izvērtēšanas process iet savu ierasto gaitu. Tomēr, ņemot vērā partijas Latvija pirmajā vietā 2024.gada 7. februārī rakstīto iesniegumu, mūsu institucionālajai pārzinei Ministru prezidentei un Saeimas pieprasījuma komisijai, kurā ir lūgums skaidrot Re:Baltica projektā "Šķelšanās" 4.sērijas satura atbilstību konkursa nolikumam un projekta pieteikumam, esam piesaistījuši mediju jomas ekspertus viedokļa sniegšanai, jo šāds izvērtējums prasa dziļāku mediju jomas kompetenci, kā tikai administratīvu projekta uzraudzību, kāda ir Sabiedrības integrācijas fonda speciālistiem.

Ir atlikušas dažas dienas līdz gala lēmuma pieņemšanai par publiskā finansējuma izlietojumu, tomēr šobrīd līdz galam nesaprotamu iemeslu dēļ tiek apšaubīta iestādes un ekspertu objektivitāte lēmumu pieņemšanā, kā arī izdarīts spiediens uz iestādes darbiniekiem un vērtēšanas ekspertiem.  Mēs vēlamies izteikt publisku nosodījumu šādai nepamatotai rīcībai, jo publiskajā telpā īsi pirms lēmuma pieņemšanas nekorekti tiek jaukta projekta konkursa nolikuma prasību ievērošana ar mediju brīvības ietekmēšanu, par kuru mēs kā Sabiedrības integrācijas fonds vienmēr esam iestājušies un turpināsim to darīt.

Novērtē šo rakstu:

42
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...