Reālākā "Citadeles" pircēja bijusi "Swedbank"; pārdošana atlikta pērn radītās ažiotāžas dēļ
PIETIEK06.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut arī Valda Dombrovska (Vienotība) valdības pērn 27.decembrī pieņemtais lēmums par valstij piederošās, no Parex izdalītās tā sauktās labās bankas Citadele pārdošanas atlikšanu līdz šā gada rudenim oficiāli tika skaidrots ar „eirozonā neatbilstošo tirgus situāciju”, Pietiek zināms, ka patiesie šī valdības lēmuma iemesli bijuši citi. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Dombrovska valdība lēmumu par Citadeles pārdošanas atlikšanu pieņēmusi, jo pērn decembrī bijis skaidrs, ka par vienīgo reālo šīs valstij piederošās bankas pircēju varētu kļūt zviedru Swedbank. Tomēr, ņemot vērā, ka ap Swedbank decembra vidū Latvijā tika radīta milzīga ažiotāža un bankas klienti no tās masveidā izņēma naudu, valdība izšķīrusies lēmumu par Citadeles pārdošanu atlikt.
Turklāt noprotams arī, ka provizoriskā cena, ko par Citadeles iegādi piedāvājusi Swedbank, nav atbildusi valdības neformāli nospraustajam mērķim par Citadeles pārdošanu saņemt vismaz 120 – 130 miljonus latu.
Šāda Citadeles cena tiek saistīta ar valdības un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ieguldījumiem Citadeles kapitālā, kas kopumā veido 103 miljonus latu. Ņemot vērā bankas kapitālā ieguldīto naudu, kā arī Valsts kases bankā izvietotos depozītus un cenu, kādu valsts maksājusi par Parex glābšanu, Dombrovska valdība esot nospraudusi mērķi Citadeli pārdot par cenu, kas ir vidēji par 20–30% lielāka nekā valsts un ERAB līdz šim veiktie ieguldījumi bankas kapitālā.
Parex restrukturizāciju un no tās izrietošo Citadeles pārdošanu organizēja valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) sadarbībā ar konsultantu, starptautisko investīciju banku Nomura International.
Kopumā Citadeles pārdošanas „īsajā” sarakstā pērn oktobrī, kad noslēdzās bankas pirkšanas piedāvājumu apliecinājumu iesniegšana, tika iekļauti pieci potenciālie investori, kuriem tika piedāvāts veikt bankas padziļinātu izpēti.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, bez Swedbank potenciālo Citadeles investoru vidū pērn rudenī bijusi vēlāk krahu cietusī, ar Krievijas miljardieri Vladimiru Antonovu saistītā Lietuvas banka Snoras. Pārējie trīs „īsā saraksta” pretendenti, starp kuriem bijuši arī investori no Krievijas, neesot raisījuši pārliecību par reālu spēju un interesi iegādāties Citadeli.
Novembrī pēc Snoras un ar to saistītās Latvijas Krājbankas kraha valdībai bijis skaidrs, ka faktiski vienīgais reālais Citadeles pircējs ir zviedru Swedbank. Novembra beigās valdība pat bijusi gatava izšķirties par labu Citadeles pārdošanas procesa turpināšanai, tomēr šo nodomu kardināli mainījusi decembra vidū radītā ažiotāža ap Swedbank, kad iedzīvotāji stājas garās rindās pie bankas automātiem, lai izņemtu naudu. Tas mainījis valdības nostāju par Citadeles pārdošanu, un konsultants Nomura operatīvi esot sagatavojis priekšlikumu par Citadeles pārdošanas atlikšanu līdz šā gada rudenim.
Jau rakstīts, ka līdz ar valdībā pērnā gada nogalē lemto Citadeles pārdošana jāatsāk vēlākais 2012.gada rudenī. Par to, ka „nav citu variantu, ir obligāti jāpārdod”, pāris dienas pēc valdības lēmuma par Citadeles pārdošanas atlikšanu pērnā gada beigās izteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Par to, ka, „kamēr Citadele atrodas valsts īpašumā, tās vērtība tikai samazinās neatkarīgi no ekonomiskās situācijas”, medijos izteicies arī ar valdību saistītais konsultants, investīciju bankas IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.
Banka Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process. Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus vienu akciju ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā.
Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmumu pamatotību. Valsts budžetam tieši un netieši Parex glābšana izmaksājusi vairāk nekā 1 miljardu latu.
Netiek izslēgts, ka saistībā ar valdības īstenoto Parex glābšanu abiem bijušajiem bankas īpašniekiem nāksies rēķināties ar apsūdzību uzrādīšanu kriminālprocesā, ko saistībā ar viņu ieguldījumiem Parex aizvien šķetina Ģenerālprokuratūra. Visticamākais, vēlākais, šovasar prokuratūra plāno pabeigt izmeklēšanu kriminālprocesā par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi, Kargina un Krasovicka darbībām.
Kriminālprocess par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi Ģenerālprokuratūrā tika sākts 2010.gada vasarā. Tā pamatā ir banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegums, kurā bija norādīts uz aizdomīgiem darījumiem, kurus saistībā ar Parex kapitālu īstenojuši abi bijušie bankas īpašnieki vai viņu radinieki.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
