Reaģējot uz Okupācijas muzeja vadības rīcību, Lato Lapsa nosūtījis tai ierosinājumu izvietot izstādi par kolaboracionismu un kolaboracionistiem
PIETIEK20.10.2024.
Komentāri (89)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz Latvijas Okupācijas muzeja vadības rīcību, izpostot daļu no „Stūra mājas” ekspozīcijas, kas veltīta okupācijas varas noziedzīgajai rīcībai, un šīs ekspozīcijas vietā uzstādot „mākslas akciju” „Disidents” ar „s...du lāci” un silikona dibenu (skat. attēlu), Lato Lapsa nosūtījis muzeja vadībai ierosinājumu izvietot izstādi „Kolaboracionisms un kolaboracionisti”, kurā tiktu eksponēti topošās grāmatas par kolaboracionismu un kolaboracionistiem materiāli. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu Okupācijas muzeja vadībai:
„No masu saziņas līdzekļiem esmu uzzinājis, ka Jūsu muzejs ar prieku un entuziasmu piedāvā telpas dažādām izstādēm par sabiedrībai nozīmīgām tēmām.
Ar šo daru zināmu, ka vēlos Jūsu muzeja pārvaldītajās telpās – „Stūra mājā” izvietot manis veidotu izstādi „Kolaboracionisms un kolaboracionisti”. Uzskatu, ka tā pilnībā atbilst Jūsu muzeja līdz šim demonstrētajai izstāžu izvietošanas, to satura un formas praksei.
Par šīs izstādes moto es esmu izvēlējies pazīstamās publicistes Liānas Langas teikto: „Kādā pseido realitātē mēs, latvieši, dzīvojam? Bija okupācija, bet nav okupantu, bija čeka, bet nav čekas ziņotāju, bija kolaborācija, bet nav kolaborantu, bija koloniālisms, bet nav kolonistu... Kā iespējami tādas pakāpes publiskie meli?”
Izstādē „Kolaboracionisms un kolaboracionisms” es plānoju izstādīt arhīvu dokumentus, mediju publikācijas, fotoattēlus, rokrakstus, liecības un citus materiālus, kas detaļās atklās vairāku desmitu padomju okupācijas varas kolaboracionistu personības, šo personu motīvus sadarboties ar okupācijas varu, šīs sadarbības sekas, kā arī – kas īpaši būtiski – atjaunotās Latvijas Republikas politiskās elites nevēlēšanos veikt lustrāciju un izvērtēt kolaboracionistu nodarīto, tā saindējot un korumpējot arī tagadējo sabiedriski politisko, tiesisko un sociālo vidi un apdraudot Latvijas valsts ilgtspējīgu nākotni.
Atbilstoši manis minētajam izstādes „Kolaboracionisms un kolaboracionisti” moto, plānoju izstādē eksponēt konkrēto kolaboracionistu fotoattēlus, nosaucot šīs personas vārdā un uzvārdā.
Gaidīšu no Jums ziņas par to, kad un uz kādu termiņu Jūsu muzejā būs iespējams izvietot šo izstādi.”
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
