Reaģējot uz Okupācijas muzeja vadības rīcību, Lato Lapsa nosūtījis tai ierosinājumu izvietot izstādi par kolaboracionismu un kolaboracionistiem
PIETIEK20.10.2024.
Komentāri (89)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz Latvijas Okupācijas muzeja vadības rīcību, izpostot daļu no „Stūra mājas” ekspozīcijas, kas veltīta okupācijas varas noziedzīgajai rīcībai, un šīs ekspozīcijas vietā uzstādot „mākslas akciju” „Disidents” ar „s...du lāci” un silikona dibenu (skat. attēlu), Lato Lapsa nosūtījis muzeja vadībai ierosinājumu izvietot izstādi „Kolaboracionisms un kolaboracionisti”, kurā tiktu eksponēti topošās grāmatas par kolaboracionismu un kolaboracionistiem materiāli. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu Okupācijas muzeja vadībai:
„No masu saziņas līdzekļiem esmu uzzinājis, ka Jūsu muzejs ar prieku un entuziasmu piedāvā telpas dažādām izstādēm par sabiedrībai nozīmīgām tēmām.
Ar šo daru zināmu, ka vēlos Jūsu muzeja pārvaldītajās telpās – „Stūra mājā” izvietot manis veidotu izstādi „Kolaboracionisms un kolaboracionisti”. Uzskatu, ka tā pilnībā atbilst Jūsu muzeja līdz šim demonstrētajai izstāžu izvietošanas, to satura un formas praksei.
Par šīs izstādes moto es esmu izvēlējies pazīstamās publicistes Liānas Langas teikto: „Kādā pseido realitātē mēs, latvieši, dzīvojam? Bija okupācija, bet nav okupantu, bija čeka, bet nav čekas ziņotāju, bija kolaborācija, bet nav kolaborantu, bija koloniālisms, bet nav kolonistu... Kā iespējami tādas pakāpes publiskie meli?”
Izstādē „Kolaboracionisms un kolaboracionisms” es plānoju izstādīt arhīvu dokumentus, mediju publikācijas, fotoattēlus, rokrakstus, liecības un citus materiālus, kas detaļās atklās vairāku desmitu padomju okupācijas varas kolaboracionistu personības, šo personu motīvus sadarboties ar okupācijas varu, šīs sadarbības sekas, kā arī – kas īpaši būtiski – atjaunotās Latvijas Republikas politiskās elites nevēlēšanos veikt lustrāciju un izvērtēt kolaboracionistu nodarīto, tā saindējot un korumpējot arī tagadējo sabiedriski politisko, tiesisko un sociālo vidi un apdraudot Latvijas valsts ilgtspējīgu nākotni.
Atbilstoši manis minētajam izstādes „Kolaboracionisms un kolaboracionisti” moto, plānoju izstādē eksponēt konkrēto kolaboracionistu fotoattēlus, nosaucot šīs personas vārdā un uzvārdā.
Gaidīšu no Jums ziņas par to, kad un uz kādu termiņu Jūsu muzejā būs iespējams izvietot šo izstādi.”
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
