Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Jā, tieši jēdziens draudzīgas valsts kino uzņemšanai (film friendly) bija tas, kas vairākkārt izskanēja no ASV satiktajiem kino industrijas pārstāvjiem, kuri pēc mūsu tikšanās izrādīja interesi gan par mūsu valsts atbalstu ārvalstu filmu uzņemšanai, gan vizīti Latvijā.
Ko tad Latvija var piedāvāt? Pirmkārt, tie ir prasmīgi un starptautiski pieredzējuši filmu nozares profesionāļi, kuri var būt būtisks atbalsts augstas kvalitātes ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Ja aplūkojam statistiku, tad Latvijā ir reģistrēti 195 filmu producenti un studijas, kā arī ir pieejamas plašas kopražojumu un ražošanas pakalpojumu iespējas. Ne mazāk svarīgi – Latvijā varam piedāvāt arī augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām atbilstošu tehnisko nodrošinājumu.
Otrkārt, Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums un veiksmīga atrašanās vieta. Latvijas novietojums pasaules kartē ļauj no šejienes ērti nokļūt arī, piemēram, citos kino ražošanas centros reģionos. Tāpat varam lepoties ne vien ar skaistajām dabas ainavām, bet arī bagātīgu un daudzveidīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kas nereti kalpo kā veiksmīgs risinājums filmu uzņemšanai autentiskā vidē.
Treškārt, šī gada februārī valdībā apstiprinājām programmu valsts atbalsta sniegšanai ārvalstu filmu uzņemšanai. Tā ir tā dēvētā cash rebate sistēma, kurā valsts līdzfinansējums tiek izteikts kā noteikts procents no filmas uzņemšanas izmaksām. Šajā gadījumā tie ir 30% no projekta īstenošanas kopējām attiecināmajām izmaksām.
Ceturtkārt, lai kā mums reizēm pašiem šķistu, Latvijā attiecībā uz filmēšanu praktisko norisi iespējama salīdzinoši ātra lēmumu pieņemšanu jeb to, cik ātri iespējams saskaņot filmēšanas norisi kaut vai ikdienā blīvi apdzīvotās teritorijās.
Ieguvumi, ko varam piedāvāt ārvalstu kino uzņemšanai Latvijā, ir ne mazāki par tiem, kādu pienesumu Latvijas ekonomikai spēj sniegt šādu projektu realizācija. Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka līdz ar cash rebate sistēmu atbalstītie projekti tuvāko trīs gadu laikā kopējo eksporta apjomu Latvijā varētu palielināt par 72 miljoniem eiro. Līdz ar to ekonomiskā ietekme būtu trīs reizes lielāka pret valsts ieguldīto finansējumu (trīs gadu laikā valsts iegulda 24 miljoni eiro). Tāpat servisa, it sevišķi lielāku starptautisku projektu klātesamība, kāpina nozares profesionālās spējas, līdz ar to arī tās starptautisko konkurētspēju.
Nākamie veicamie soļi pēc komandējuma ASV ir skaidri. Jau šonedēļ kopā ar Nacionālā kino centra un nozares pārstāvjiem sēdīsimies pie viena galda, lai drīzumā organizētu ASV kino industrijas pārstāvju vizīti Latvijā. Esmu pārliecināta, ka Latvijā ne vien paši esam spējīgi radīt brīnišķīgu kino, bet esam valsts, kura izcilas kino uzņemšanas iespējas var piedāvāt arī citiem!






Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.