Iesaki rakstu: 
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Jā, tieši jēdziens draudzīgas valsts kino uzņemšanai (film friendly) bija tas, kas vairākkārt izskanēja no ASV satiktajiem kino industrijas pārstāvjiem, kuri pēc mūsu tikšanās izrādīja interesi gan par mūsu valsts atbalstu ārvalstu filmu uzņemšanai, gan vizīti Latvijā.
Ko tad Latvija var piedāvāt? Pirmkārt, tie ir prasmīgi un starptautiski pieredzējuši filmu nozares profesionāļi, kuri var būt būtisks atbalsts augstas kvalitātes ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Ja aplūkojam statistiku, tad Latvijā ir reģistrēti 195 filmu producenti un studijas, kā arī ir pieejamas plašas kopražojumu un ražošanas pakalpojumu iespējas. Ne mazāk svarīgi – Latvijā varam piedāvāt arī augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām atbilstošu tehnisko nodrošinājumu.
Otrkārt, Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums un veiksmīga atrašanās vieta. Latvijas novietojums pasaules kartē ļauj no šejienes ērti nokļūt arī, piemēram, citos kino ražošanas centros reģionos. Tāpat varam lepoties ne vien ar skaistajām dabas ainavām, bet arī bagātīgu un daudzveidīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kas nereti kalpo kā veiksmīgs risinājums filmu uzņemšanai autentiskā vidē.
Treškārt, šī gada februārī valdībā apstiprinājām programmu valsts atbalsta sniegšanai ārvalstu filmu uzņemšanai. Tā ir tā dēvētā cash rebate sistēma, kurā valsts līdzfinansējums tiek izteikts kā noteikts procents no filmas uzņemšanas izmaksām. Šajā gadījumā tie ir 30% no projekta īstenošanas kopējām attiecināmajām izmaksām.
Ceturtkārt, lai kā mums reizēm pašiem šķistu, Latvijā attiecībā uz filmēšanu praktisko norisi iespējama salīdzinoši ātra lēmumu pieņemšanu jeb to, cik ātri iespējams saskaņot filmēšanas norisi kaut vai ikdienā blīvi apdzīvotās teritorijās.
Ieguvumi, ko varam piedāvāt ārvalstu kino uzņemšanai Latvijā, ir ne mazāki par tiem, kādu pienesumu Latvijas ekonomikai spēj sniegt šādu projektu realizācija. Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka līdz ar cash rebate sistēmu atbalstītie projekti tuvāko trīs gadu laikā kopējo eksporta apjomu Latvijā varētu palielināt par 72 miljoniem eiro. Līdz ar to ekonomiskā ietekme būtu trīs reizes lielāka pret valsts ieguldīto finansējumu (trīs gadu laikā valsts iegulda 24 miljoni eiro). Tāpat servisa, it sevišķi lielāku starptautisku projektu klātesamība, kāpina nozares profesionālās spējas, līdz ar to arī tās starptautisko konkurētspēju.
Nākamie veicamie soļi pēc komandējuma ASV ir skaidri. Jau šonedēļ kopā ar Nacionālā kino centra un nozares pārstāvjiem sēdīsimies pie viena galda, lai drīzumā organizētu ASV kino industrijas pārstāvju vizīti Latvijā. Esmu pārliecināta, ka Latvijā ne vien paši esam spējīgi radīt brīnišķīgu kino, bet esam valsts, kura izcilas kino uzņemšanas iespējas var piedāvāt arī citiem!
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
