Iesaki rakstu: 
Daudziem būtu jābeidz biedēt Latvijas sabiedrību ar to, ka Trampa/republikāņu ievēlēšanas gadījumā viss būs slikti.
1) ASV politiskā sistēma paredz, ka prezidentam ir problēmas pieņemt lēmumus, ja nav atbalsta Senātā un Pārstāvju palātā.
2) Republikāņi tradicionāli ir bijuši daudz kaujinieciskāk noskaņoti attiecībā pret globālajiem pretiniekiem. Daudzi ietekmīgi republikāņi velk vienlīdzības zīmi starp Ļaunuma impēriju PSRS un Ļaunuma impēriju Krieviju.
3) Trampa administrācijā strādās cilvēki, kuri ļoti labi izprot NATO stratēģiskās intereses Baltijas reģionā un Austrumeiropā.
Kas mūs sagaida?
1) ASV politika pret Krieviju republikāņu vadībā kļūs daudz asāka un izlēmīgāka. Nebūs redzama neizlēmība, kāda bija līdz šim.
2) ASV mēģinās izbeigt Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, bet prognozēju, ka tas notiks pilnīgi citādāk nekā tika publiski pausts. Noslēgums būs uz Ukrainai labvēlīgiem nosacījumiem.
3) Baltijas valstis un Polija kalpos par paraugu Eiropai kā vajag darīt. ASV izdarīs spiedienu uz Eiropas valstīm, kuras joprojām neiegulda 2% aizsardzībā un nesniedz pietiekamu atbalstu Ukrainai.
4) Ļoti iespējams, tiks īstenotas mērķtiecīgas Rietumvalstu investīcijas, lai samazinātu Krievijas un Ķīnas ietekmi atsevišķu NATO valstu ekonomikās.
5) Tiks būtiski samazinātas vai pat pilnībā apturēts spiediens ieviest Eiropas valstīs dažādas neoliberālās programmas - LGBT nostiprināšana likumdošanā, transdženderisma propaganda, masu imigrācijas akceptēšana.
6) Paredzu, ka Krievija tuvākos gados zaudēs ietekmi dažādās Āfrikas, Tuvo Austrumu un Centrālāzijas valstīs.
7) Ņemot vērā, Maska faktoru un ņemot vērā precedentu ar Argentīnas prezidentu - ASV būtiski samazinās valsts aparātā strādājošo skaitu, aizstājot tos ar automatizētām sistēmām. Līdzīgas reformas varētu notikt arī Eiropā.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
