Re, kā mēs feisbukā tikām galā ar „atmiņas ūdens” Pļaviņu

Kopumā mūsu sazvērniekus var iedalīt trīs grupās.

Viena ir vakcīnu pretinieki, un viņu galvenā Facebook lapa ir “Vakcīnrealitāte Latvijā”. To vada talantīga bijusī “Dienas” žurnāliste, regulāri publicējot “atmaskojošu” informāciju par vakcīnu kaitīgo ietekmi. Šī tēma kļuvusi sevišķi populāra tieši C-19 laikā, kad gaisā virmo dažāda informācija par topošo vakcīnu pret koronavīrusu.

Lapai nav ļoti daudz sekotāju (ap 4000), taču tās ieraksti ir populāri, jo tās atbalstītāji ir agresīvi un līdz ar to skaļi/pamanāmi. Līdzīga tendence ir novērojama daudzās Eiropas valstīs un arī ASV. Pētījumi rāda, ka šiem ierakstiem ir ietekme, jo pietiekami liela sabiedrības daļa tiem tic un, iespējams, atteiksies no C-19 vakcīnas. Tas nozīmē, ka nebūs iespējams maksimāli ierobežot vīrusu. (Tā kā vakcīna vēl nav radīta, nav zināms, cik % no sabiedrības vajadzētu vakcinēties, lai vīrusu ierobežotu un pasargātu riska grupas.)

Vienlaikus, manuprāt, anti-vakseru kustībai ir arī viena pozitīva iezīme - cilvēki sāk vairāk pieprasīt ārstiem skaidrot, kas ir kas, kas. Slikti - ja ar ārstiem vispār nerunā un no vakcīnām atsakās principā. Sevišķi žēl ir bērnu, kuriem nav iespēju izvēlēties.

Otrā sazvērnieku grupa ir “Gaismas tīmekļa” tīkls. Tā veidotājs Andris Ciekurs kļuva populārs, kad uzsāka kampaņu pret 5G antenām. Sirsnīgs, jauns vīrietis, kurš, kā izskatās, patiešām tic tam, ko saka. Viņš aicina vecākus protestēt pret 5G antenu uzstādīšanu pie izglītības iestādēm (ar panākumiem).

Pēdējā laikā Ciekura tēmu loks ir paplašinājies. Viņš iestājas arī par “ģimenes vērtībām” un cīnās pret bāriņtiesām, kas “atņem” vecākiem bērnus. Šī ir ļoti veca dezinformācijas tēma. Bieži izmantota Krievijas medijos un krieviski runājošo sociālajos tīklos. Mums par šo tēmu bija pētījums, kurā parādījām, kā starp Latvijas krieviski runājošajiem šo tēmu aktivizēja Vladimirs Lindermans, vēlāk to pārņēma pāris vecāku organizācijas un beigās - Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Rezultātā tika pieņemti tā sauktie “tikumības grozījumi” Izglītības likumā.

Par “ģimenes vērtībām” Ciekurs iestājas kopā ar Robertu Klimoviču un vēl pāris domubiedriem no kustības “Sabiedriskie Satversmes sargi”. Pēdējā viņu akcija bija pret Talsu bāriņtiesu. Klimovičs ir regulārs viesis TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas ir vienīgā televīzija, kas dod iespēju izteikties sazvērestību teoriju piekritējiem, saucot viņu pausto par “alternatīvu viedokli”.

(Domāju, ka TV24 ir grūtības piesaistīt saviem raidījumiem konkrētu jomu profesionāļus, bet sazvērnieki ir gatavi runāt vienmēr. Esmu atteikusies piedalīties TV24 “Preses klubā”, jo nevēlos ar savu klātbūtni piedot ticamību cilvēkiem, kas uzskata, ka, piemēram, Baltkrievijas prezidents Lukašenko ir labs valsts vadītājs (tā vienā no raidījumiem apgalvoja R.Klimovičs)).

Trešais un visprofesionālākais sazvērestību teoriju atzars ir Jāņa Pļaviņa vadītais “Memory water” tīkls. No malas izskatās, ka Pļaviņam šis ir labi aprēķināts biznesa projekts. Katrā ziņā viņš no savām aktivitātēm gūst arī finansiālu labumu.

Pirms Re:Baltica kļuva par Facebook faktu pārbaudītājiem, Pļaviņš publicēja savus uzskatus vairākās Facebook lapās. Kad Re:Check kolēģi uzlika pāris atzīmes par maldinošiem faktiem (mums nav tiesību neko dzēst!), Facebook samazināja Pļaviņa lapu redzamību. Lai diversificētu riskus, Pļaviņš izveidoja kanālu platformā Telegram un atsevišķu mājaslapu “mainampasauli.news”. Šajā lapā viņš publicē savus izdomājumus, sākot ar to, ka Bils Geits plāno cilvēku čipēšanu, bet firma, kas tirgo mēbeles, patiesībā nodarbojas ar bērnu tirdzniecību.

Šī lapa arī kļuvusi par platformu pārējo sazvērestību teoriju veidotāju ziņām. Piemēram, “Vakcīnrealitāte Latvijā” lūdza savus atbalstītājus lejuplādēt un publiskās vietās izlīmēt plakātu par vakcīnu kaitīgumu. Balvā tika solīta vegānu kūka, ko ražo Pļaviņa firma. Plus gan “Vakcīnrealitāte”, gan arī Ciekurs izveidoja paralēli savas mājas lapas un vēl jaunu FB grupu “Brīvības platforma”, kas arī pārpublicē pašu ražotās ziņas.

Īsumā - katrs sazvērnieku grupējums radīja vairākus jaunus kanālus ar mērķi pārpublicēt viens otra ziņas, lai panāktu lielāku redzamību (kas samazinājās, kad kopā ar “Delfi” uzsākām faktu pārbaudi).

Pļaviņš savu jaunizveidoto lapu izmanto, lai reklamētu savus produktus - īpašo “atmiņu ūdeni”, pārtikas piegādi un “Memory water” festivālu, kas ir Latvijas ezotēriķu salidojums - tajā uzstājas šeit jau pieminētie sazvērnieki, kā arī Uģis Kuģis, Pēteris Apinis, čakru atvērēji un auru lasītāji. Biļetes cena - 20 eiro.

Laba biznesa ideja, jo, kā rāda pētījumi, nabadzīgās valstīs kā Latvija, kur ir vāja pabalstu un psiholoģiskā atbalsta sistēma, cilvēki meklē mierinājumu un skaidrojumu pie pārdabiskiem spēkiem. Sievietei, kura cieš no vardarbības ģimenē, reālāk ir samaksāt 20 eiro par čakras atvēršanas seansu, nekā maksāt vismaz 400 eiro psihologam, kas palīdzēt apzināt problēmu un pamest varmāku.

To, ka Pļaviņam ir uzņēmēja talants, pierāda arī viņa spēja piesaistīt savam “atmiņu ūdenim” finansējumu no Eiropas Savienības (133 000 eiro). Pērn arī atklājās, ka Labklājības ministrija piešķīra Pļaviņa uzņēmumam sociālā uzņēmuma statusu, kas ļauj pieteikties uz speciāliem grantiem. Šo statusu var saņemt, ja uzņēmums nodarbina cilvēkus ar invaliditāti.

Raidījums “Nekā Personīga” noskaidroja, ka Pļaviņa uzņēmumā no 13 darbā pieņemtajiem cilvēkiem ar invaliditāti tikai viens saņēmis algu, kas lielāka par minimālo, bet deviņu personu mēneša alga nepārsniedza 35 eiro. Šo statusu Pļaviņa uzņēmums saņēma laikā, kad Labklājības ministriju vada partijas KPV LV ministre. Pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām Pļaviņš slēpti reklamēja šo partiju un KNAB viņu par to sodīja (5).

KPLV LV atbalstīšana nav vienīgā Pļaviņa koķetēšana ar politiku. Viņa ziņu lapā regulāri tiek citēti šīs partijas bijušais premjera kandidāts Aldis Gobzems, Linda Liepiņa un pārējie no dažādām partijām atbirušie radikālie deputāti - Jūlija Stepaņenko, Inguna Rībena.

Pirms pēdējām Rīgas domes vēlēšanām Pļaviņš veica “sociālo eksperimentu”, kurā aicināja cilvēkus piedalīties vēlēšanās. Saraksts tika iesniegts no savulaik “buldozera” Aināra Šlesera veidotās partijas “Vienoti Latvijai!” saraksta. Pļaviņš arī bija aktīvs Gobzema rīkotā piketa atbalstītājs, kurā piedalījās savulaik Šleseru atbalstošie “Jaunās paaudzes” un “Prieka vēsts” pārstāvji. Par Šlesera un Gobzema iespējamo saistību rakstījām jau pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām.

Īsumā: Ja antivakcīnu un “Gaismas tīmekļu” vadītāji tiešām no sirds tic tam, ko dara, tad Pļaviņa gadījumā nebūšu pārsteigta, ka pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām taps jauns politiskais spēks ar Gobzemu un viņa Saeimas domubiedriem vadībā. Pļaviņa un pārējo sazvērnieku izveidotie tīkli būs viņus atbalstoša platforma.

Tā kā Gobzema spēcīgākā puse ir tieši runāšana un solīšana (to sauc par populismu), tad viņa teiktā pavairošanai piesliesies arī “profesionālie Saeimas atlaidēji” (kas notiek jau tagad), jo šādi ieraksti parasti iegūst lielu popularitāti. Nesen pats savu “alternatīvo ziņu” lapu izveidojis arī pats Gobzems. Vai šādam politiskajam spēkam ir nākotne? Drīzāk teiktu, ka ne, ja vien nenotiks kas ārkārtējs, vai arī palīgos nepieslēgsies Šlesera draugi no baznīcām.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu: