Rāvis nenoliedz, ka viņa uzņēmums mēģinājis ietekmēt sabiedrisko domu ar "viltus studentu" rakstiem
PIETIEK23.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne uzņēmums Skonto būve, ne arī tā īpašnieks, pazīstamais uzņēmējs Guntis Rāvis nenoliedz, ka ar "viltus studentu" rakstu palīdzību viņa vai uzņēmuma pārstāvji mēģinājuši ietekmēt sabiedrisko domu par labu Skonto būves interesēm iepirkumā par Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā 1.kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību.
Pietiek jau informēja, ka pēdējās dienās saņēmis vairākus rakstus, kuros to autori, uzdodoties par studentiem, ar vienādām pareizrakstības kļūdām un argumentiem kritizē lēmumu, ar kuru Rāvja uzņēmums Skonto būve zaudējis iepirkumā.
"Labdien! "Loti augstu vērtēju portālu PIetiek, tādēļ nolēmu savas pārdomas par pēdējo dienu aktualitāti - būvnieka izvēli LU akadēmiskā centra celtniecībai - nosūtīt Jūsu portālam. Ceru, ka manas pārdomas varēs izlasīt arī citi pietiek.com lasītāji Ar cieņu, Kira Osmina studente."
Šī bija viena no elektroniskā pasta vēstulēm (oriģinālrakstība saglabāta), ko Pietiek augusta vidū saņēma komplektā ar rakstiem, kuros kritizēts lēmums par LU Akadēmiskā centra pirmo kārtu.
Pietiek noskaidroja, ka nevienā Latvijas augstskolā studente ar šādu vārdu un uzvārdu nemācās, tāpēc lūdza "Kirai Osminai" norādīt, kurā mācību iestādē, kurā fakultātē, kursā viņa studē. "To es negribētu atšifēt, jo esmu LU studente un tas var sāpīgi atsauktis pēc tam uz studiju procesu, tādēļ arī uzvārds ir manas mammas, mevis manējais," atbildēja "Kira Osmina".
Tā kā Pietiek tajā pašā laikā bija saņēmis vēl pāris līdzīgas vēstules no izdomātiem autoriem, "Kirai Osminai" tika norādīts nodot Gintam Federam, kas pazīstams kā Rāvja "pelēkā PR" uzdevumu izpildītājs: ja vēl reizi portālam tiks piesūtītas šādas mēstules, Pietiek būs spiests personiski lūgt Rāvim, lai viņa nauda netiktu tērēta šādu aktivitāšu apmaksai. Līdzīgi aicinājumi tika nosūtīti arī citiem līdzīgo rakstu "autoriem".
Ne Rāvis, ne viņa uzņēmums Skonto būve nevēlējās atbildēt uz Pietiek aicinājumu komentēt aprakstītos faktus. Tā vietā Skonto būve atbildēja ar izvilkumu no uzņēmuma oficiālās preses relīzes, kurā norādīts uz uzņēmuma rūpēm par valsts budžeta līdzekļu likteni:
"SIA Skonto būve lūdz vērtēt LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu atbildīgajās uzraugošajās institūcijās. Iespējams, LU jaunā Akadēmiskā centra iepirkuma organizēšana saistīta ar apzinātu rīcību gūt personīgu labumu un projekta realizēšanu nāksies atmaksāt no valsts budžeta, nesaņemot paredzēto ES finansējumu, tāpēc Skonto būve pieņēmusi lēmumu vērsties uzraugošajās institūcijās - Administratīvajā rajona tiesā, Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. 14.augustā sūdzība nosūtīta Administratīvajai rajona tiesai, 19.augustā Izglītības ministrijai un Finanšu ministrijai, kā arī LIAA, kas uzrauga līdzekļu izlietojumu ES fondu līdzfinansētos projektos."
Uz Pietiek aizrādījumu, ka ir ticis lūgts Skonto būves un Rāvja skaidrojums par izdomātu personu izmantošanu uzņēmuma interešu aizstāvībā, ne Skonto būves oficiālās pozīcijas atreferējums, vienīgā uzņēmuma atbilde bija: "Nosūtītā atbilde izsmeļoši ietver Skonto būve pozīciju LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkuma jautājumā."
Kā zināms, pēc pārvērtēšanas līguma slēgšanas tiesības par LU Akadēmiskā centra Torņakalnā 1.kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību ar iepirkumu komisijas 12.augusta lēmumu tika piešķirtas pilnsabiedrībai LNK Industries Group ar piedāvāto līgumcenu - 14,89 miljoni latu. Skonto būve jau paziņojusi, ka šo lēmumu pārsūdzēšot.
Feders plašāku ievērību izpelnījās pirms diviem gadiem, kad izrādījās, ka viņa uzņēmums Baltijas Komunikāciju centrs Iekšlietu ministrijai bija piedāvājis izcenotas publikācijas un sižetus konkrētos medijos par tēmu "Valsts policijas darbinieks – profesionālis ar sirdi", atsevišķus jau publicētus sižetus pat uzdodot par uzņēmuma nopelnu.
Piedāvājumā cita starpā bija minēta "viedokļu līderu publicitāte raidījumos Tautas balss, SWH, Aktuālās ceturtdienas, Vesti, Čas, Sestdiena, Ir u. c.", kā arī prasīti "Ls 12 000 + PVN uz 6 mēnešiem par īpaši atbalstošu publicitāti LNT raidījumā Degpunktā – nedēļā viens sižets, kas uzsver policista neaizliedzīgo un profesionālo darbu".
Foto no uzrokas.blogspot.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
