Iesaki rakstu: 
Pirms mēneša Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas veicējs – Gunta Rāvja uzņēmums Skonto būve – izplatīja paziņojumu, ka pēc papildu naudas piešķiršanas izsmelšanas process noris saskaņā ar grafiku, no dīķiem izsmelts 24 tūkstošu tonnu un līdz gada beigām tiks izsmelti visi 30 tūkstoši tonnu. Tomēr tagad uzņēmums prasa vēl 11 miljonus eiro, lai darbus pabeigtu. Ja iepriekš papildu finansējums tika prasīts sakarā ar jaunatklātām ķīmiskām vielām, tagad esot izrādījies, ka jāizsmeļ par 45% vairāk – 44 tūkstoši tonnu.
Ar skandāliem, aizdomām par korupciju un atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņa – valsts sekretāra Aleksandra Antonova atlaišanu apvītā epopejā Skonto būve iepriekš panāca, ka pērn gudrona dīķu sanācijai tika piešķirti prasītie papildu 16,5 miljoni eiro, lai gan kopējās projekta izmaksas sākotnēji bija paredzētas 20,3 miljoni latu (28,88 miljoni eiro). Papildu nauda tika prasīta, jo gudrona dīķu ķīmiskais sastāvs izrādījies citādāks, nekā bijis norādīts iepirkuma dokumentācijā.
Tomēr Skonto būvei naudas atkal ir par maz. Šoreiz naudas prasīšanai tiek izmantots cits pamatojums – izrādījies, ka izsmeļamās vielas dīķos ir krietni vairāk, nekā sākotnēji domāts un nekā iepirkuma dokumentos uzrādīts. Situāciju īpaši saspringtu padara apstāklis, ka Inčukalna sērskābo dīķu sanācijas projektu realizē ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu, un, lai nezaudētu Eiropas naudu, ir svarīgi projektu pabeigt paredzētajā termiņā – šā gada beigās.
Skonto būves sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Sokolova norāda, ka papildu līdzekļi 11 miljonu eiro apmērā ir nepieciešami tāpēc, lai šogad pilnībā pabeigtu projekta īstenošanu, nevis kā papildu izmaksas par esošā darba apjoma veikšanu. „Pretējā gadījumā ES fondu līdzfinansējums draud izgāzties,” uzsver uzņēmuma pārstāve.
Pēc viņas sniegtās informācijas, projekta īstenošanas gaitā aprēķināts, ka kļūda Valsts vides dienesta izsludinātajā iepirkuma konkursā, uz kura pamata tika iesniegts pieteikums un parakstīts līgums par darbu veikšanu, esot aptuveni 45% apmērā - dienvidu dīķī atrodas aptuveni 44 200 tonnu gudrona, nevis 30 200, kā norādīts VVD veiktajā priekšizpētē.
„Tātad ar uzņēmumu Skonto būve ir noslēgts līgums par darbu veikšanu apmērā, kas patiesībā ir gandrīz uz pusi lielāks. Līdz ar to 11 miljoni eiro ir nepieciešami tam, lai būtu iespējams veikt visa gudrona sanāciju, ne tikai par apjomu, kas norādīts līgumā ar uzņēmēju,” papildu finansējuma nepieciešamību pamato Skonto būve.
Uzņēmums uzsver, ka jau līdz maija beigām Skonto būve kopīgi ar vācu partneriem būs izsmēlusi un pārstrādājusi visu līgumā noteikto gudrona apjomu – 30 200 tonnu. „Par to, kas notiks pēc maija un ar atlikušajām 14 000 tonnām materiāla, šobrīd Valsts vides dienests nekādu lēmumu nav pieņēmis,” norāda Sokolova, piebilstot, ka maija beigās beigsies līgums arī ar vācu partneri - MUEG GmbH, kas veic materiāla piegādi un pārstrādi Vācijā.
Vācijas kompānijas pieredze ar līdzīgiem sanācijas projektiem Vācijā un citviet Eiropā rādot, ka pasūtītājs līgumu vienmēr noslēdz ar vienošanos par apmaksu “post factum” – pēc faktiskā apjoma, kurā ir norādīti plānotie, nevis faktiskie apjomi, lai izmaiņu gadījumā projektu varētu īstenot pilnā apmērā. „Kā zināms, tā tas nav noticis Latvijas gadījumā,” atgādina Skonto būves pārstāve.
Pēc uzņēmuma pārstāves teiktā, jāņem vērā arī fakts, ka pasūtītājs par šo problēmu ir informēts jau kopš februāra.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šīs dienas laikā tā arī neatbildēja uz jautājumu, vai Skonto būve lūdz papildu finansējumu gudrona dīķu projektam.
Kā jau ziņots, Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu sāka 2011.gadā, bet tikai 2012.gada februārī Skonto būve oficiālā vēstulē ziņoja, ka attīrīšana izmaksās dārgāk, nokavējot termiņu, kurā darbu izpildītājs varēja ziņot par neparedzētiem apstākļiem līguma izpildē. Pārvarot birokrātiskos šķēršļus, VARAM un valdība atrada risinājumu, kā piešķirt papildu prasīto finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā.
Līgums ar Skonto būvi par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju tika noslēgts vēl Vides ministrijas laikā 2010.gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir Valsts vides dienests (VVD), galvenais būvuzņēmējs - SIA Skonto būve, savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānija Mueg. Projekta izmaksas sasniedz 20,3 miljonus latu (28,88 miljoni eiro), no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi ir 14,2 miljoni latu(20 miljoni eiro), bet valsts budžeta finansējums - 6,1 miljons latu (8,68 miljoni eiro).
Dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 līdz 35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas. 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam tā uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk - dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.
Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumu 25 līdz 35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetru, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim - 139 hektāri.
Sērskābais gudrons pēc izskata ir melna, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku. Šo gadu laikā dīķos regulāri gājuši bojā dažādu sugu ūdensputni, kuriem gan sērskābes, gan naftas dēļ salīp spalvas, kas liedz putniem lidot.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
