Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es gribētu atgādināt, ka tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nule sodījis ar 250 eiro soda naudu, šis nav pirmais likumpārkāpums, kurā viņš pieķerts. Nē, kungs jau ir recidīvists - pēc iepriekšējā likumpārkāpuma fiksēšanas pagāja trīs gadi, līdz „valstsvīrs” beidza stīvēties un samaksāja valstij 110 latu soda naudu.

Informējam, ka attiecībā uz Dz. Rasnača izdarīto administratīvo pārkāpumu 2008. gada 6. februārī tika pieņemts lēmums, kas noteica 110 Ls lielu naudas sodu. Šis lēmums tika pārsūdzēts. Naudas sods tika samaksāts 2011. gadā...

Tik lakoniski KNAB oficiāli komentē notikumus, kas savulaik sākās ar atklājumu, ka Dz. Rasnačs, ignorējot likuma normas, par savu Saeimas deputāta palīdzi pieņēmis savu tālaika sievu (laikam trešo) Antru Krastiņu.

Taču faktiski tas nozīmē, ka tagadējais tieslietu ministrs, neraugoties uz acīmredzamo likumpārkāpumu, kurā bija pieķerts, neparko nevēlējās samaksāt viņam KNAB uzlikto soda naudu un veselus trīs gadus, izmantojot arī tiesas, stīvējās, lai tikai tā viņam nebūtu jāmaksā. Tikai 2011. gadā Dz. Rasnačam soda naudu beidzot nācās nomaksāt.

Kad 2007. gadā KNAB vērsās Saeimā ar oficiālu iesniegumu, izrādījās, ka Dz. Rasnačs, vēloties iespējami daudz nodokļu maksātāju naudas paturēt „ģimenes lokā”, likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” bija pārkāpis gadiem ilgi.

KNAB informācijā tas, kā tagadējais tieslietu ministrs gadiem ilgi ignorējis pretkorupcija likumu, bija aprakstīts šādi:

„Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka no 2004.gada 21.jūlija līdz šim brīdim Dzintara Rasnača kā Saeimas deputāta palīga pienākumus veic Antra Krastiņa. Antra Krastiņa ir Dzintara Rasnača sieva (laulātā), līdz ar to ir uzskatāma par viņa radinieci likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 6.punkta izpratnē.

Antra Krastiņa tika pieņemta darbā saskaņā ar viņas 2004.gada 21.jūlija iesniegumu ar lūgumu pieņemt darbā, kuru no vīzēja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs. Saskaņā ar Saeimas Kancelejas 2004.gada 21.jūlija rīkojuma Nr.79-p, 9.§ Antra Krastiņa tika pieņemta darbā par Saeimas deputāta Dzintara Rasnača palīdzi, strādājot nepilnu darba laiku - 20 stundas nedēļā ar mēnešalgu Ls 156, un 2004.gada 21.jūlijā ar viņu tika noslēgts darba līgums Nr.82/2004.

2005.gada 11.janvārī ar Saeimas Kancelejas rīkojumu Nr.3-p viņai mēneša amatalga tika noteikta Ls 192,50 apmērā. 2005.gada 28.decembrī ar Saeimas Kancelejas rīkojuma Nr.l42-p mēnešalga tika noteikta Ls 222,50. Ar Antru Krastiņu noslēgtais darba līgums tika izbeigts 2006.gada 6.    novembrī, jo izbeidzās šā līguma termiņš.

2006.gada 7.novembrī Dzintars Rasnačs uzsāka pildīt 9.Saeimas deputāta amata pienākumus. Saskaņā ar Antras Krastiņas 2006.gada 7.novembra iesniegumu ar lūgumu pieņemt darbā, kuru novīzēja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs, Saeimas kanceleja 2006.gada 7.novembrī pieņēma rīkojumu Nr.l05-p, §10., ar kuru viņa tika pieņemta darbā par Saeimas deputāta Dzintara Rasnača palīdzi, strādājot nepilnu darba laiku - 20 stundas nedēļā ar mēnešalgu Ls 222,50.

2006.gada 7. novembrī ar viņu tika noslēgts darba līgums Nr.86/2006. 2006.gada 29.decembrī ar Saeimas Kancelejas rīkojuma Nr.l34-p mēnešalga tika noteikta Ls 258.

Ņemot vērā minēto, Dzintars Rasnačs kā Saeimas deputāts, 2006.gada 7.novembrī izsakot priekšlikumu par Antras Krastiņas iecelšanu amatā un novizējot viņas iesniegumus, kā arī uzdodot A. Krastiņai uzdevumus saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 196.pantu un kontrolējot minēto uzdevumu izpildi, ir pārkāpis likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmo daļu, jo ir veicis ar amata pienākumu saistītas darbības, kurās viņš pats un viņa radiniece (sieva) ir (bija) personiski un mantiski ieinteresēti.

Administratīvā atbildība par minētajiem likuma pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantā.”

Zīmīgi, ka, neraugoties uz acīmredzamo likuma pārkāpumu, Dz. Rasnačs pat viņam sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā ierakstīja: „Uzskatu, ka manis administratīvajai sodīšanai nav likumīga pamata.” Pagāja trīs gadi, līdz tagadējais tieslietu ministrs beidzot bija spiests sodanaudu samaksāt.

Un šis recidīvists ir mūsu tieslietu ministra amatā...

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...