Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pazīstamais „tēvzemiešu” politiķis, kādreizējais tieslietu ministrs, pašreizējais Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, šķiet, beidzot piemirsis smago psiholoģisko traumu, ko viņam savulaik radīja kāviens ar rabarberiem. Par to liek domāt Rasnača pēdējie izteikumi Twitter vietnē, kur viņš jau sācis runāt par boksa maču rīkošanu.

Tautas kalpa neviltotu un emocionāli krāsotu sašutumu izraisījis viņa Saeimas kolēģis, Saskaņas centra pārstāvis Andrejs Elksniņš – saskaņā ar Rasnača profilā publiski pausto pārliecību „neošovinists Andrejs Elksniņš atbalsta pedofilus, balsojot pret pedofilu apcietinājuma laika pagarināšanu”; emocionālā amatpersona pavēstījusi, ka „gribēju Elksniņu izacināt uz boksa maču, bet atcerējos, ka neesmu puišelis”.

Te nevar neatgādināt, ka Rasnača biogrāfijā jau ir bijušas skarbas vardarbības epizodes, kurās tagadējais Saeimas sekretārs, spriežot pēc viņa paša policijai sniegtajiem skaidrojumiem, bijis cietušā lomā. Citējam Rasnača paskaidrojumu par konfliktu ar nu jau bijušo dzīvesbiedri, kurš publicēts J. Rozes apgāda pirms dažiem gadiem izdotajā grāmatā Simt gudro galvu un citi zvēri:      

„Viņa paķēra no virtuves manus no laukiem atvestos rabarberu kātus (diametrā apmēram četri centimetri un aptuveni 40 centimetrus garus) un, apliecinot savu naidu un morālo vājumu, sāka sist mani no visa spēka pa seju un kaklu, un turpināja arvien skaļāk lamāties. Tas viss notika mūsu dēlu Marta un Valtera Reiņa, kā arī Ievas klātbūtnē. Es saglabāju mieru, nepretojos, vienkārši skaļi skaitīju, cik reizes viņa mani sit – viena, divas, trīs, četras...

Pēc tam rabarberi salūza, un Ārija Millere turpināja sist man ar rokām pa galvu un spert ar kāju man pa kājstarpi. Tā es izturēju līdz kādai desmitajai, vienpadsmitajai reizei, kad sāpes un pazemojums bērnu priekšā vairs nebija izturami, un mēģināju saturēt viņas rokas. Lai gan tas man izdevās, viņa vēl aktīvāk sāka spert man pa kājstarpi. Bērni kliedza un redzēja visu šo šausmīgo ainu.

Kad saskaitīto sitienu skaits jau bija krietni pāri divdesmit, uzskatīju, ka nepieciešams kaut ko darīt ar histērijā un prāta aptumsumā nonākušo sievieti. Tajā brīdī labi atcerējos Universitātes studiju laikā Kiršentāla teikto, ka līdzīgus histērijas gadījumus ir iespējams novērst tikai ar vienu no diviem līdzekļiem — histēriķis ir vai nu jāiežēlina līdz asarām, vai arī tam jāiesit pļauka, lai tas atjēgtos. Mēģināju Milleri mierināt, taču bezcerīgi. Tāpēc izvēlējos otru psihiatru ieteikto līdzekli — iesitu Ārijai Millerei pļauku.

Tam sekoja Ārijas Milleres agresivitātes noplakums, un viņa tūlīt skrēja pie tālruņa, lai zvanītu policijai. Kavēju šo viņas neapdomīgo rīcību, piespiežot tālruņa fiksācijas taustiņus. Tam sekoja Ārijas Milleres sitiens ar tālruņa klausuli man pa pieri (starp acīm, tuvāk kreisajai uzacij). Brūce no stiprā sitiena un klausules asajām kantēm bija ļoti dziļa, un no tās plūda daudz asiņu, kas pārklāja gandrīz visu seju.

Kamēr mēģināju apturēt asiņošanu, Ieva pēc Milleres lūguma izskrēja trepju telpā saukt policiju, bet Millere to mēģināja darīt pa tālruni. Ieradās divi pašvaldības policisti, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, fiksēja manus paskaidrojumus par Milleres agresīvo rīcību un aizgāja. Pēc šā notikuma, kad es biju pazemots un piekauts, nesūdzējos par Āriju Milleri nevienā iestādē, jo uzskatīju, ka šāda rīcība (sūdzēšanās par sievas vardarbību) ir vīrieša goda necienīga.”

Jāpiebilst, ka tai pašā grāmatā atrodami arī Rasnača bijušo kolēģu izteikumi no Saeimas tribīnes, kurās vieta atradusies arī nelaimīgajiem rabarberiem. „Kā man komentēt Rasnača kunga vairākos laikrakstos sniegtos paziņojumus, ka Tautas partijas deputāti esot mēģinājuši iznest kaut kādus materiālus un tos iznesuši. Es to nevaru komentēt, jo acīmredzot, ja kādu sieva regulāri sit ar slapjiem rabarberu kātiem, tad rādās ne tas vien,” savulaik izteicies Aleksandrs Kiršteins.

„Es saprotu, ka jūsu izpratnē vienlīdz viennozīmīgi ar „r” burtu sākas gan Rasnačs, gan rabarberi, gan reģistri, bet, ticiet man, manā izpratnē tā ir ļoti būtiska atšķirība,” savukārt vīpsnājis Jāzeps Šņepsts. „Manā skatījumā tik būtisks jumta likums ir jāraksta priekš uzņēmējiem, un, ticiet man, Rasnača kungs, tas nav rakstīts priekš jums, ne priekš manis kā deputāta, nav rakstīts šis likums arī priekš komercreģistra, bet tas likums ir rakstīts varbūt priekš rabarberu audzētājiem, lai viņi veiksmīgi varētu attīstīt savu biznesu, maksāt nodokļus un līdz ar to balstīt Latvijas valsts ekonomiku.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...