Rasnačs par "līgavaiņa skapja" vadāšanu varētu saņemt simbolisku naudassodu, bet šoferis - tikt pie kriminālprocesa
PIETIEK05.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par savu rīcību, ar Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta direktora Ērika Rēķa starpniecību norīkojot auto vadītāju Ervīnu Kunci ar ministrijas mikroautobusu pārvest „līgavaiņa skapi” uz „līgavas” mājām, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu uzlikt tikai nelielu naudassodu, savukārt par grēkāzi varētu tikt „nozīmēts” auto vadītājs, pret kuru varētu pat sākt kriminālprocesu.
Ne tieslietu ministrs, ne viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs šonedēļ nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu – vai ministrs ir informēts par KNAB pārstāvja publisko izteikumu, ka ministrs saistībā ar sava "līgavaiņa skapja" pārvadāšanu varētu tikt sodīts tikai ar naudas sodu, savukārt saistībā ar attiecīgā autovadītāja rīcību varētu tikt sākts kriminālprocess.
Tikmēr KNAB oficiālais skaidrojums ir šāds - vērtējot tieslietu ministra Rasnača rīcību, ministrijas autotransportu izmantojot, lai pārvestu privāto skapi, birojs vēloties norādīt, ka saskaņā ar “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu” šāda rīcība – pretēji ministra apgalvojumiem, ka viņš tā drīkstējis rīkoties, jo tas bijis „ārkārtas izņēmuma gadījums” - netiek pieļauta.
KNAB skaidro, ka šī likuma 5.2 panta “Autotransporta izmantošanas noteikumi” otrā daļa nosaka, ka “publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu (turpmāk — darba pienākumi) pildīšanai”, bet šī panta trešā daļa nosaka, ka “autotransporta lietošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi”.
„Tas nozīmē, ka publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošs transports izmantojams tikai darba vajadzībām, amata pienākumu pildīšanai,” saistībā ar Rasnača „līgavaiņa skapi” norāda KNAB. Papildus tam birojs vēršot uzmanību, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 18.pants nosaka valsts amatpersonām ierobežojums rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu, paredzot, ka valsts amatpersona drīkst izmantot vai lietot publiskas personas institūcijas mantu un finanšu līdzekļus tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie likumos noteiktās atbildības.
Taču nekādu lielo sodu ministrs par savu rīcību varētu arī nesaņemt. „Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantu “Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana” - par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā - uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā,” skaidro KNAB.
Pavisam citāda atbildība varētu būt mikroautobusa šoferim, kuram ministrs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša Rasnača publiski sniegto skaidrojumu pēc šo faktu atklāšanās esot iedevis 20 eiro „degvielai”.
„Par prettiesisku rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326. 2 (Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana) un 3 (Prettiesiska labumu došana) pantos - par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarota tāda pati persona par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu,” skaidro KNAB.
Birojs gan arī norāda, ka publiski izskanējušās informācijas un faktu pārbaude turpinās, tāpēc KNAB skaidrojums par atbildību, kas varētu iestāties amatpersonām vai darbiniekiem, ja viņu darbībās tiktu konstatēts minēto pārkāpumu sastāvs, uzskatāms par teorētisku likuma normu skaidrojumu.
Tikmēr Rasnačs šonedēļ atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai viņš izjūt atbildību saistībā ar iespējamām sankcijām, kas var tikt vērstas pret autovadītāju, kurš bijis spiests pildīt savas tiešās priekšniecības rīkojumus un pārvest Rasnača „līgavaiņa skapi”.
Attēls - no paša Rasnača ievietotās foto galerijas viņa Facebook profilā.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
