Rasnačs: jums nav "nekāda pamata" uzdot jautājumus par manām izklaidēm darba laikā
PIETIEK02.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cilvēkiem, kuri pamana, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs darba laikā nodarbojas ar saziņu sociālajos tīklos vai jebkādu citu izklaidi vai privātu lietu kārtošanu, nav „nekāda pamata” uzdot jautājumus par šīm augstās amatpersonas nodarbēm, jo tas nozīmē, ka attiecīgajā laikā ir iestājies ministra „darba pārtraukums”, - šādu Rasnača skaidrojumu Pietiek sniedza viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Pietiek jau aprakstīja, kā Latviešu vēlētāju biedrības priekšsēdētājs Vilors Eihmanis bija fiksējis - tā vietā, lai rūpētos par maksātnespējas jomas sakārtošanu un citu būtisku problēmu sakārtošanu, tieslietu ministrs Rasnačs darba laikā sociālajos tīklos sarakstās ar žurnālisti Elitu Veidemani un dod derīgus padomus, piemēram, „ļaut zivtiņām paskrubināt pēdas”.
„Tur ir ļoooti viltīga saule. Piecepumā var iegrābties vienā rāvienā, kas var samaitāt visu ceļojumu. Esi piesardzīga!;) Iesaku katru dienu izmantot masāžu, ļaut zivtiņām paskrubināt pēdas, saēsties pasaulē garšīgākos mango, ananāsus un citus augļus!:) Jā, un vēl viens ieteikums. Labāk izmantot tikai WiFi interneta pakalpojumus. Ja izmanto mobilo internetu (modemu), var iegrābties milzīgos parādos...”
Kā bija novērojis Eihmanis, šādus sirsnīgus padomus tieslietu ministrs devis žurnālistei, kura atrodas Rajongā Taizemē. Turklāt vēlētāju biedrības priekšsēdētāja uzmanību bija piesaistījis tas, ka, spriežot pēc sarakstes veikšanas datiem, tieslietu ministrs ar žurnālisti „čatojis” darba laikā, kad viņam it kā vajadzētu veikt ministra pienākumus.
Taču izrādās, ka „parasto cilvēku” darba laiks nav domāts tieslietu ministram. Ejot kādreizējā Ministru prezidenta Viļa Krištopana pēdās, kurš teicās strādājam 24 stundas diennaktī, Rasnačs ar sava preses sekretāra starpniecību Pietiek paziņoja, ka viņa darba diena esot 15 stundas ilga – tā „sākas astoņos no rīta un beidzas vienpadsmitos vakarā”.
Līdz ar to jebkurš brīdis, kurā tieslietu ministrs tiek pieķerts nodarbojoties ar kādām izklaidēm, pilnīgi noteikti esot viņa „pārtraukums darbā” un „atpūtas laiks”.
„Savu darba laiku, paredzēto pārtraukumu darbā un atpūtas laiku šajās 15 stundās viņš plāno un organizē patstāvīgi. Tādējādi Jums nav nekāda pamata uzdot jautājumus par ministra darba pārtraukumā notiekošo,” Rasnača viedokli Pietiek skaidroja viņa preses pārstāvis.
Kā jau informēts, Eihmanis – vēl nezinot par Rasnača izpratni darba dienas un atpūtas jautājumos – bija vērsies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, gan Valsts kontrolē, norādot: „Cilvēkiem nav pieejamas taisnīgas tiesas. Ilgus gadus tiesas par to tiek kritizētas. Par to uz sūdzībām Dzintars Rasnačs pēc būtības neatbild. Lai gan kā ministrs no nodokļu maksātāju naudas saņem labu algu. Ministrs darba laikā čato ar Elitu Veidemani. Pa kuru laiku viņš strādā?”
Interesanti, ka šī izpratne par darba un atpūtas laikiem ministram ir radusies jau pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par viņa "līgavaiņa skapja" pārvešanu ar Tieslietu ministrijas auto, - tad ministrs skaidroja, ka pārvešanas process esot noticis pusdienas pārtraukumā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
