„Rasnača skapis” demonstrē Tieslietu ministrijā valdošo attieksmi pret valsts mantu un privātām vajadzībām

„Tas bija ārkārtas gadījums. Un tādā veidā steidzamības kārtā tas bija izņēmuma gadījums,” – šādos vārdos tieslietu ministrs otrdien pirms valdības sēdes skaidroja apstākļus, kas viņu piespieduši izmantot Tieslietu ministrijas bilancē esošo mikroautobusu Volkswagen Caravelle un tā vadītāju Ervīnu Kunci, lai no ministra iepriekšējās mītnes Pārdaugavā uz jauno mitekli centrā saskaņā ar paša versiju četrdesmit minūtēs pārvestu vienu nelielu skapi.

„Kas tāds bija noticis ar skapi, ka to nevarējāt pārvest ar privātu transportu? Un kas bija šī steidzamības kārtība?” – no šī jautājuma tieslietu ministrs paslēpās valdības sēžu zālē, un uz to nevēlējās atbildēt arī viņa preses pārstāvis Andris Vitenburgs, kurš iepriekš pildījis KNAB preses sekretāra pienākumus.

Iepriekšējā dienā, kad šis 30. marta notikums nāca gaismā, A. Vitenburgs ministra vārdā apgalvoja, ka skapja vešana esot notikusi pusdienas pārtraukumā, ilgusi nepilnu stundu un ministrs šoferim esot samaksājis 20 eiro „par degvielu”, nekādas atskaites par to neprasot un arī neinteresējoties, kā šī nauda tiks izmantota. Pie šīs versijas nu turas arī ministrs.

Taču gan tieslietu ministra preses pārstāvis, gan pats Dz. Rasnačs cenšas apiet vai noklusēt dažus būtiskus aspektus saistībā ar šo atgadījumu, kuri liek apšaubīt visas versijas pilnīgu patiesīgumu.

Tieslietu ministrs otrdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek uzdoto jautājumu – kā brīnumainā veidā viņam izdevies 40 minūtēs no centrā esošās Tieslietu ministrijas ēkas nokļūt Pārdaugavā (pēc Pietiek ziņām, Āgenskalnā), tur iekraut busiņā mēbeli, aizbraukt līdz centram (pēc Pietiek ziņām, Lāčplēša un A. Čaka ielu krustojumam), mēbeli izkraut, ienest dzīvoklī un vēl nokļūt atpakaļ līdz ministrijas ēkai.

Tāpat ministrs nevēlējās atbildēt uz citu jautājumu – uz kurieni gan viņš nogādājis „ārkārtējo izņēmuma skapi” un kam viņa jaunais miteklis pieder; tikai vēlāk viņš pavēstīja, ka skapi vedis uz savas "līgavas" mitekli. Šī minstināšanās un izvairīšanās arī ir saprotama – pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, iepriekš divreiz šķirtā ministra privātais skapis ar valsts auto ticis nogādāts citas augstas valsts amatpersonas dzīvoklī.

„Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (52) beidzamajā laikā ir tik labā fiziskajā formā, ka pa kāpnēm skrien kā jauns puika, un beidzot atrādījis arī plašākai sabiedrībai savu jauno mīlestību Aldu Ozolu, kura pie ministra sāniem zied kā roze superīsā minikleitā,” – tā pagājušā gada novembrī rakstīja Vakara Ziņas.

„Es... nē, nekādas citas mēbeles nav,” tagad Pietiek negribīgi atzīst dzīvokļa saimniece, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece A. Ozola. „Man nav informācijas”, „es tiešām neko nezinu”, „es nebiju noteikti klāt jebkurā gadījumā” – tas ir faktiski viss, ko ierēdne atbild uz jebkuru citu jautājumu, pirms atrod glābiņu ministrijas iekštelpās.

Līdz ar to nav īstas skaidrības par to, vai šis ir bijis vienīgais gadījums, kad Dz. Rasnačs personiskās iedzīves pārvadāšanai izmantojis ministrijas autotransportu. Arī uz šo jautājumu tieslietu ministrs neatbild, taču, vairoties no žurnālistiem, viņš vēlreiz norāda, ka šis esot bijis ārkārtas gadījums, kad viņam bijušas tiesības valsts auto izmantot.

Vai tā tiešām ir? KNAB par šo atgadījumu pagaidām nekādus plašākus komentārus nesniedz, taču pirms pieciem gadiem ir publicējis speciālu pārskatu, īpaši norādot, ka „viens no augstiem riskiem rīcībā ar valsts un pašvaldību mantu ir dienesta automašīnu izmantošana personīgajām vajadzībām” un ka likums skaidri nosaka - valsts iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports izmantojams tikai dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai.

Tiesa, KNAB gan minējis virkni izņēmuma gadījumu, piemēram, ja tiek sargāta valsts amatpersonu drošība vai ja amatpersona tiek nogādāta no darbavietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darbavietu, jo objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot. Taču šajos izņēmuma gadījumos nav neviena, kas kaut attāli būtu attiecināms uz nepieciešamību steidzami pārvest ministra privāto iedzīvi.

Galīgu skaidrību saistībā ar šo gadījumu viesīs KNAB pārbaude, taču pašlaik pieejamā informācija liek domāt, ka Dz. Rasnača vadītajā ministrijā attiecībā uz valsts mantas izmantošanu personiskām vajadzībām valda diezgan liela brīvība.

Jau divas nedēļas ministrija nav spējusi vai vēlējusies atklāt tās izmantoto dienesta auto (kopā tādas ir četras) maršruta lapu kopijas par šā gada pirmajiem pieciem mēnešiem. Tāpat ministrija nespēj ne uzrādīt kādu iekšēju dokumentu, kas reglamentētu ministrijas bilancē esošo automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām, ne paskaidrot, kādā veidā aprēķināts Dz. Rasnača it kā veiktais maksājums par auto.

Skaidrs gan ir tas, ka, pat ja tieslietu ministrs ir auto vadītājam izsniedzis 20 eiro „par benzīnu”, valsts auto izmantošana politiķim ir bijusi sīki izdevīga: piemēram, pārvākšanās uzņēmuma MNP pārvākšanās serviss pakalpojumi (ieskaitot krāvējus) maksā 40 eiro stundā. Busiņa vadītājs E. Kuncis Pietiek atzīst, ka par viņa līdzdalību kraušanā ministrs maksājis neko neesot: „Viņš vienkārši bija sarunājis ar manu augstāk stāvošo priekšniecību.”

Tieslietu ministrijas ētikas kodekss, kas ir spēkā jau kopš 2008. gada, gan skaidri nosaka, ka ministrijas darbinieku pienākums ir ministrijas telpas un inventāru neizmantot personīgiem mērķiem vai personīga labuma gūšanai, kā arī neizmantot darba laiku, kā arī padotā un vadītāja attiecības privātās dzīves problēmu risināšanai. Taču uz jautājumu, vai šo paša vadītās ministrijas ētikas kodeksu ir vismaz izlasījis, tieslietu ministrs Dz. Rasnačs atkal klusē.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu: