Rasnača ministrija mēģina panākt ētikas pārkāpuma lietas ierosināšanu pret Lato Lapsu
PIETIEK11.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Līgavaiņa skapja” vedēja Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija nolēmusi pamēģināt veiksmi ētikas jautājumu risināšanā un vērsusies Latvijas Žurnālistu asociācijā ar lūgumu ierosināt un izskatīt lietu par Ētikas kodeksa pārkāpumu saistībā ar Lato Lapsas publikāciju par vardarbību eksprokurora ģimenē. Taču no šīs ierosmes nekas nav izdevies, jo Rasnačam un viņa padomdevējiem pirms lūguma izteikšanas aizmirsies noskaidrot, vai Lapsa vispār ir šīs organizācijas biedrs.
No avotiem Tieslietu ministrijā Pietiek zināms, ka tās vadība Rasnača uzdevumā Latvijas Žurnālistu asociācijā ir vērsusies ar vēstuli Nr. 1-18/2936 par Lapsas publikāciju: lai gan tajā nebija minēti nekādi dati saistībā ar vardarbībā cietušajiem bērniem, ministrija tomēr paudusi viedokli, ka rakstā „sniegta tāda informācija, kas var būt par pamatu prettiesiskas darbības rezultātā cietuša bērna interešu apdraudējumam”.
Ar šādu pamatojumu Rasnača vadītā ministrija ne tikai aicinājusi žurnālistu organizāciju veikt „preventīvas darbības” un „izstrādāt vadlīnijas” mediju izpratnes veicināšanai cietušo tiesību aizsardzības nodrošināšanā, bet arī lūgusi tai ierosināt un izskatīt lietu par Ētikas kodeksa pārkāpumu.
Tomēr nekas no Rasnača ierosmes nav izdevies, jo pirms vēstules nosūtīšanas ministram un viņa padomdevējiem nav ienācis prātā noskaidrot, vai viņi ir izvēlējušies pareizo adresātu: Žurnālistu asociācijas ētikas kodekss ir saistošs tikai šīs organizācijas biedriem, un, tā kā Lapsa nav to vidū, Žurnālistu asociācija šai sakarā neko nevar pasākt.
Ne Rasnačs, ne viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs ceturtdien nevēlējās sniegt atbildi uz Pietiek jautājumiem – vai ministrs ir bijis tas, kurš iniciējis Latvijas Žurnālistu asociācijai nosūtītās vēstules Nr. 1-18/2936 sagatavošanu, vai pēc viņa iniciatīvas tajā tiek lūgts sākt ētikas kodeksa pārkāpuma lietu un vai pirms vēstules nosūtīšanas ir noskaidrots pareizais šīs ierosmes adresāts.
Interesanti, ka pats Rasnačs jau kopš 30. jūnija joprojām domā, ko atbildēt uz Pietiek jautājumu tieši par ētikas jomu saistībā ar viņa iedzīves pārvešanu uz nodokļu maksātāju rēķina. Šis jautājums bija šāds:
„Vai Jūs esat lasījis jūsu vadītās ministrijas ētikas kodeksu? Vai Jūs zināt, kas teikts tā 4. punktā? Tur teikts, ka ministrijas strādājošajam ir pienākums: 4.5. ministrijas telpas un inventāru neizmantot personīgiem mērķiem vai personīga labuma gūšanai; 4.6. neizmantot darba laiku, kā arī padotā un vadītāja attiecības privātās dzīves problēmu risināšanai. Vai atzīstat, ka neesat ievērojis šos ētikas kodeksa punktus?”
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
