Rasnača biroja vadītājas meita „nejauši” tiek pie šīgada treknākā maksātnespējas kumosa
PIETIEK27.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministra Dzintara Rasnača biroja vadītājas, viņam savulaik personiski simpātiskās Līgas Ādamsones meitai Aijai Lambertei jau atkal ir „nejauši” paveicies – viņa ir kļuvusi par SIA Lumenix fabrika maksātnespējas administratori. Lai gan uzņēmums nav plašāk zināms, tas tiek uzskatīts par šīgada pagaidām treknāko kumosu maksātnespējas jomā.
Informācijas avoti Tieslietu ministrijā Pietiek saistībā ar šo atgadījumu bez šaubīšanās norāda uz Maksātnespējas administrācijas īpašo statusu, - šī iestāde, kuras pirmais uzdevums ir „ieteikt administratorus tiesai”, ir nevis Tieslietu ministrijas, bet tieši tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde.
Pirms četriem mēnešiem laikraksts Dienas bizness saistībā ar citu maksātnespējas lietu jau publicēja apjomīgu pētījumu ar virsrakstu „Majoru lieta met ēnu uz tieslietu ministra biroju”, norādot, ka pastāv aizdomas par interešu konflikta iespējamību tieslietu ministra birojā, kas savukārt rada šaubas par Rasnača spēju apkarot ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumus.
Laikraksts norādīja, ka tieslietu ministra biroja vadītājas Līgas Ādamsones meita Aija Lamberte (agrāk Ādamsone) ir Vladimiram Barinovam piederošās SIA Viesnīca Majori administratore. Tieši šīs viesnīcas maksātnespējas lietu valstij piederošā AS Reverta un vairākas vadošās Latvijas finanšu institūcijas – Swedbank, SEB banka, Norvik Banka un Danske Bank – savulaik nosaukušas par vienu no septiņiem skaļākajiem ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumiem.
"Majori ir klasisks gadījums, kas sastāv no trim komponentēm. Viens ir juridiskās adreses maiņa, lai dabūtu, iespējams, kādu vēlamu labvēlību tiesā, kas apstiprina ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) pasākumu plānu, kuru izstrādā parādnieks. Otrs ir tā saucamie fiktīvie kreditori, kas, iespējams, ir arī šajā konkrētajā gadījumā. Trešais, ĀTAP plāna apstiprināšana tiesā, visticamāk, neiedziļinoties, vai plāns ir vai nav reāls, kreditori ir vai nav reāli," bija norādījis AS Reverta pārstāvis, zvērināts advokāts Andis Pauniņš.
Tiešām - SIA Viesnīca Majori ĀTAP pasākumu plāns bija izstrādāts 2010. gada 10. jūnijā, un tajā pašā datumā bija notikusi uzņēmuma juridiskās adreses maiņa no faktiskās atrašanās vietas Jomas ielā 29, Jūrmalā, uz kādu dzīvokli Ūnijas ielā, Rīgā. Tas, iespējams, bija darīts, lai panāktu piekritību tieši Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Savukārt sešas dienas pirms ĀTAP plāna izstrādāšanas par viesnīcas kreditoru bija kļuvusi Panamā reģistrēta ārzonas kompānija, un, tieši pateicoties ārzonas kreditoru balsīm, par maksātnespējas administratori bija iecelta Rasnača biroja vadītājas meita.
Pats Rasnačs toreiz bija paziņojis, ka viņu „neinteresē, kas kuram ir radagabals šajā situācijā” un ka „tikpat labi varat pajautāt par kādu advokātu vai notāru, kurš ir radinieks kādam ministrijas darbiniekam”.
Tiesa, jau pēc publikācijas Lamberte bija nomainījusi savas prakses vietas juridisko adresi uz Pulkveža Brieža ielu 15-9, Rīgā. Tāpat atklājās, ka pirms publikācijas Rasnačs bija mēģinājis draudēt tās autoram ar kriminālprocesu.
Savukārt Maksātnespējas administrācijas jaunā direktore Iveta Šteina Pietiek skaidro, ka Lambertes izraudzīšanā par Lumenix fabrikas maksātnespējas administratori ievērotas visas likumu prasības, - publicējam šo skaidrojumu pilnībā:
„Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 19.panta pirmo daļu administratoru aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā ieceļ tiesa šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai administratora amata kandidātu. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteikta.
Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumi Nr.1001 ,,Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu” (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam, juridiskās personas maksātnespējas procesam vai fiziskās personas maksātnespējas procesam.
Noteikumu 2.punkts noteic, ka Maksātnespējas administrācija administratora amata kandidātu konkrētam juridiskās personas maksātnespējas procesam vai fiziskās personas maksātnespējas procesam izvēlas un iesaka no administratoru amata pretendentu saraksta.
2017.gada 15.martā plkst. 16:07 Maksātnespējas administrācijā uz elektroniskā pasta adresi [email protected] saņemts Daugavpils tiesas 2017.gada 15.marta lēmums par SIA "Lumenix fabrika” maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu.
Saskaņā ar Noteikumu 7.punktu, lai subjektu sarakstā ievadītu ziņas par administrēšanai vakanto subjektu, Maksātnespējas administrācijā līdz kārtējās darbdienas plkst.12.00 tiek iesniegti noteikti dokumenti. Maksātnespējas administrācija pēc šo noteikumu 7.punktā minēto dokumentu saņemšanas, ņemot vērā to iesniegšanas laiku, līdz kārtējās darbdienas plkst.14.00 subjektu sarakstā secīgi ievada ziņas par administrēšanai vakanto subjektu.
2017.gada 16.martā maksātnespējīgais subjekts SIA "Lumenix fabrika” tika ievadīts administrēšanai vakanto subjektu sarakstā.
Pēc visu Noteikumu 7. un 8.punktā minēto darbību veikšanas Maksātnespējas administrācija no pretendentu saraksta secīgi izvēlas attiecīgo administratora amata pretendentu un savieto ar subjektu saraksta attiecīgo administrēšanai vakanto subjektu nejaušā secībā. SIA "Lumenix fabrika” sistēma savietoja ar secīgi izvēlēto administratora amata kandidātu – pēc administratoru kandidātu rindas tā attiecīgi bija Aija Lamberte. Ja izvēlētais kandidāts Noteikumos paredzētajā kārtībā un termiņos nav atteicies no attiecīgā maksātnespējīgā, Maksātnespējas administrācija šo kandidātu izvēlas un virza tiesai ieteikumu.
Noteikumos noteiktajā kārtībā Aija Lamberte no minētā procesa neatteicās, kas savukārt nozīmēja, ka Maksātnespējas administrācijai nebija tiesiska pamata viņu neieteikt.
Līdz ar to Maksātnespējas administrācija norāda, ka Aija Lamberte SIA "Lumenix fabrika” maksātnespējas procesā tika ieteikta, ievērojot visas minētās Noteikumu prasības.”
Mazpazīstamais uzņēmums Lumenix fabrika, par kura administratoru nu „nejauši” kļuvusi Rasnača biroja vadītāja meita, pamatoti tiek uzskatīts par šogad līdz šim treknāko maksātnespējas administrēšanas objektu.
2015.gadā uzņēmums Daugavpilī atklāja jaunu ražotni, paziņojot, ka tam „izdevies iekļūt Baltijā lielāko logu, durvju un stikla pakešu ražotāju vidū”. 2015. gadā tā apgrozījums pārsniedza četrus miljonus eiro, tam pieder arī meitasuzņēmums Igaunijā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
