Ralfam Vīlandam nesmird vissmirdīgākā un asiņainākā nauda – lobē dzīvnieku spīdzināšanu un slepkavošanu
Pietiek lasītājs24.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bada laikā velns pat mušas ēd. Šī teiciena pamatotību apliecina PR nozares veterāna Ralfa Vīlanda kompānijas “Vilands Associates” rīcība, ķeroties pie lobisma pasākumiem dzīvnieku spīdzināšanas un nonāvēšanas atļaušanai Latvijā. Viņa vadītais uzņēmums kļuvis par lobisma partneri Latvijas Zvēraudzētāju asociācijai, lai Saeimā panāktu, ka deputāti nepieņem grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, ar kurām noteiktu, ka Latvija pievienojas tām valstīm, kur kažokzvēru audzēšana ir ar likumu aizliegta.
Kā zināms, biedrība „Dzīvnieku brīvība” rīkoja īpašu akciju “Mēnesis sprostā”, mēneša garumā ieslogot būri uz pārmaiņām dažādus cilvēkus pie Saeimas, lai uzrunātu tautas priekšstāvjus Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu pieņemšanai. Šīs likuma izmaiņas pašlaik iesniegtas izskatīšanai parlamentā. Lielāka Saeimas deputātu grupa aktīvi aizstāv un piekrīt prasībai, ka Latvija būtu viena no tām valstīm, kur dzīvnieku turēšana un nogalināšana kažokādu izstrādājumu iegūšanai būtu aizliegta.
Tomēr visus šos centienus iekustināt Saeimas deputātu sirdis mēslainē ar netīru dzīvnieku spīdzinātāju naudu grasās aizslaucīt Ralfs Vīlands ar savu PR un lobisma kompāniju “Vilands Associates”. Droši vien šajā sarežģītajā laikā, kad PR naudīgo klientu skaits sarucis, Vīlands nolēmis, ka nauda nesmird un pretēji saviem iepriekš sludinātajiem principiem piekritis piedalīties nehumānā pasākumā, lobējot dzīvnieku spīdzināšanu un zvērīgu nogalināšanu.
„Dzīvnieku brīvība” vairāku gadu garumā ir izglītojusi sabiedrību un demonstrējusi, cik nežēlīgos apstākļos fermās tiek turēti kažokzvēri, īpaši ūdeles, lai sabiedrisko domu nosvērtu par labu tam, lai dzīvnieku spīdzināšana, turēšana nepiemērotos apstākļos un nežēlīga nogalināšana Latvijā tiktu aizliegta.
Lielākā daļa jeb 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Jaunākās aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse jeb 63% Latvijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei. Dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei pilnībā neatbalsta 38,5% respondentu un drīzāk neatbalsta 24,9%.
Tomēr sabiedriskā doma Vīlandu itin nemaz neinteresē, ja vien ir iespēja tikt pie naudas. Tādēļ viņš ir gatavs iet pret sabiedrības interesēm un ar lobisma metodēm panākt, lai Latvija paliek nehumāna valsts, kurā spīdzina un nogalina kažokzvērus.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
