Raksts, ko nobloķēja "Facebook" cenzori: impērisms, šovinisms, nacisms, putlerisms būtībā ir urliskas cilmes diagnozes, nevajag to sasaistīt ar patiesu, kopēju kultūras mantojumu

Krievi, krievu valoda, tās kultūras mantojums ir kļuvuši teju vai toksiski. Līdzīgi kā vācieši, vācu valoda un kultūra 1. un 2. pasaules karu laikā. Tie, kuri lasījuši zviedru ārsta un rakstnieka lielisko grāmatu “Stāsts par SanMikelu”, atcerēsies epizodi, kuri viņš un viņa draugi tika piekauti kādā Parīzes krogā, jo zviedru valodas dēļ tika sajaukti ar vāciešiem. Rakstnieks Munte ar draugiem - zviedru jaunlaulāto pāri tika pamatīgi ieklapēti un beigās nepatiesi ieslodzīti cietumā. (Par laimi policijas priekšnieks bija gana inteliģents un viņus ātri atbrīvoja.)

Bet, atgriežoties pie mūsdienām. Vispirms būtu labi saprast, ka cilvēkus nevajadzētu dalīt pēc tautībām, bet gan pēc viņu politiskajām izvēlēm. Cilvēka tautība nav un nevar būt diagnoze. Diagnoze var būt apzināta izvēle atbalstīt noziedzīgas un agresīvas ideoloģijas, režīmus – nacistu, putleriešu un viņiem līdzīgus.

Nacisti savā laikā nebija tikai un vienīgi vācieši, nacisti bija arī citās tautās un valstīs, tieši tāpat kā šodien visi krievi nav putlerieši, bet Putlera atbalstītājus var atrast arī citās tautās un valstīs.

Nenoliedzami bija un būs cilvēki, kuri savā pārliecībā ir tēraudcieti, viņu uztverē visi krievi ir putlerieši. Jāsaka, ka šie cilvēki tīši vai netīši piespēlē Putlera propagandai, kura Krievijā metodiski stāsta, ka “Rietumos visi ienīst visus krievus”. Un kā piemērus piemeklē cilvēkus Eiropā, tai skaitā Latvijā, kuri dusmīgi vaino visus krievus. Tā putlerieši mobilizē savu sabiedrību pret pašradīto “ienaidnieku aplenkumu”.

Te jāsaka - labi izprotu un rēķinos, ka daudzi ir dusmīgi, pat ļoti dusmīgi uz krieviem. Bet tomēr aicinu nenolaisties uz Hitlera vai Putlera līmeņiem, kad piederība kādai tautībai tiek pasludināta par ļaunu diagnozi. Civilizēta sabiedrība tieši un precīzi ar to atšķiras no noziedzīgām ideoloģijām un režīmiem, ka nenolaižas līdz plānprātīgi noziedzīgiem murgu līmeņiem. Nacistiem, putleriešiem, urlām nav tautības.

Un šis ir brīdis, kad jārunā par attieksmi pret krievu kultūru. Atceroties to pašu 2. Pasaules karu. Jā, nacisti runāja vācu valodā, šī noziedzīgā kustība bija ieperinājusies Vācijā. Bet vai tas nozīmēja, ka Gētes, Baha, Heses, Remarka, Manna un citu viņu komponistu, rakstnieku mantojums būtu jānoliedz, jāignorē?

Ar ko tieši mēs atšķirsimies no tiem pašiem nacistiem, kuri stiepa uz sārtiem “nepareizās” grāmatas un aizliedza spēlēt “nepareizu” tautību komponistu darbus? Vai tiem pašiem putleriešiem, kuri šobrīd ir sastādījuši savu aizliegto grāmatu un skaņdarbu sarakstus?

Patiesībā ir mazliet jocīgi, kad tiek runāts par “lielajām” kultūrām – piemēram, “lielo krievu kultūru” vai “lielo vācu kultūru.” Interesanti, kā tās lielums tiek noteikts? Ar ko, piemēram, itāļu, franču, spāņu, īru, somu vai japāņu kultūras būtu mazākas? Domāju, ka katra kultūra ir īpaša un katrai ir savs pienesums mūsu kopējam kultūras mantojumam.

Katrs autors, katrs darbs ir unikāls, un tas ir visu mūsu kopējais mantojums. Būtu šaurpierīgi to sabāzt kādas pašiedomātās kastītēs. Nenoliedzami, katram mākslas darbam ir izcelsmes vieta, tauta, kultūra, bet to nav jāsāk bāzt politiskās konjunktūras aprobežotajos rāmīšos. Arī tik dramatiskā laikā kā šobrīd. Mums jāsaprot, ka Putleram un putleriešiem nav ne mazākās saistības ar īstu un patiesu kultūru. Tai skaitā krievu kultūras mantojumu. Viņiem ļoti patīk ar to piesegties, piesavināties, izmantot, bet vai mums tam ir jāļaujas, akli jāseko?

(Tai pašā laikā, protams, jāspēj ar veselo saprātu pamanīt situācijas, kad krievu kultūras mantojums ir pašmērķīgi izmantots propagandas vajadzībām. Kā tas acīmredzami ir ar Puškina pieminekli, kurš Rīgā bija iestādīts mākslīgi un neiederīgi.)

Impērisms, šovinisms, nacisms, putlerisms būtībā ir urliskas cilmes diagnozes, nevajag to sasaistīt ar patiesu, kopēju kultūras mantojumu.

Novērtē šo rakstu: