Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

“Raiņa bulvāris 19, pilsdrupas”?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
03.06.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politisko intrigu aizrautīgiem vērotājiem tiek kompensācija par fiksajām un samērā pliekanajām jaunā Valsts prezidenta raudzībām: krāšņi sazeļ kaislības ap Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām, tām izvēršoties vairāksēriju epopejā.

Trauksmainās sāgas būtību jau raiti un dziļi atsedza Jurģis Liepnieks, tomēr man traki gribas piemest savas "piecas kapeikas" prognozēm, kur tas viss novedīs.

Šķiet, visa ļaunuma sakne slēpjas tīri cilvēciskā cīņas azartā: vēlēšanu uzvarētāja Indriķa Muižnieka, tagadējā rektora, gūto balsu pārsvars (141 pret 128) zaudētājam nešķita pietiekami liels, lai pārliecinātu samierināties. Gundars Bērziņš, LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, izmisīgi vēlas gūt revanšu un panākt pārvēlēšanas, cenšoties piesaistīt palīgā spēkus ārpus augstskolas sienām un graut savu oponenta reputāciju sabiedrības acīs.

Pretējās puses "delikātie" draudi, ka viņa doktora darbu var pamatoti atzīt par plaģiātu, tāpat kā nedrošā atrašanās mantinieku plosītā Olainfarm padomes priekšsēža amatā, tikai uzkurbulē cīņas sparu. Turklāt te "trofeja" nozīmē ne tikai prestižu un stabilu posteni – arī tiesības pārzināt daudzmiljonu īpašumus un daudzmiljonu būvdarbus.

Bordānieši-potāpovieši, kā jau teikts pirms manis, savas bezkompromisa tiesiskuma izpratnes vārdā labprāt iejauktos strīdā, taču viņiem traucē (pagaidām?) augstskolas autonomija. Strīķesprāt, tāds LU statuss droši vien ir nesakauto oligarhu sadomāta viltība, taču diez vai tieslietu ministrs par to pārliecinātu visu koalīciju.

Muižnieka anonīmi aizstāvji noorganizēja Bērziņam precīzu un, manuprāt, pilnīgi apsveicamu sitienu zem jostas vietas. Žurnālistiem tika izplatīts ekrānšāviņš, kurā pildot dekāna gribu, fakultātes PR cilvēks mudina Bērziņa atbalstītājus turpināt celt skandālu sociālajos tīklos un piedāvājot tiem tiražēt vairākus trafaretus vēstījumus par notikušo vēlēšanu negodīgumu.

Manuprāt, ir lieki piebilst, ka saceltā jezga vairāk izposta nevis Muižnieka (kurš sabiedrībai cieši asociējas ar iespaidīgajām ēkām Torņkalnā), bet gan LU reputāciju. Cīņa par pili pamazām vien pārvēršas kautiņā par to, kam piederēs pilsdrupas. Tāpēc e-vēstules publiskošana trāpa mērķi, jo tā noteikti nepavairos Bērziņa piekritēju skaitu augstskolas mācībspēkos un studentos. Tiesa, esošie droši vien kļūs vēl kareivīgāki.

[Oponenta e-sarakstes publiskošana tiešām ir efektīvs un mūsu politiskajās cīņās sen akceptēts līdzeklis. To 1996.gadā ieviesa Olafs Brūveris, toreiz Saeimas svaigi ievēlēts Valsts cilvēktiesību biroja vadītāja – tiesībsarga amata priekšteča – amatā. Viņa vietniece Kaija Gertnere, vēloties šo krēslu sev, sāka dzīt intrigas, viņasprāt, lēnprātīgā un mīkstmiesīgā teologa noēšanai. Brūveris izrādījās gana ciets un paštaisns: viņš preses konferencē pats izdalīja žurnālistiem biezus žūkšņus ar jau padzītās dumpinieces un viņas "tīklojuma" lielmanīgās e-sarakstes – veiktas no darba e-adresēm un datoriem – izdrukām. Brūveris amatā netraucēti nostrādāja divus termiņus un, ja gribētu, tiktu ievēlēts vēlreiz.]

Ņemot vērā zem Muižnieka karoga pulcējušās LU Satversmes sapulces daļas strikti pausto apņēmību nosargāt viņa palikšanu amatā, drīzumā šajā konfliktā varētu sākties bērziņiešu inspirēta sadaļa "Ja netiek man, tad lai netiek nevienam". Tā, baidos, varētu būt jau tik interesanta, ka neviens Alma Mater absolvents vai tās kādreizējais students šajā apokalipsē nevarēs noraudzīties bez asarām.

Novērtē šo rakstu:

40
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi