„Rail Baltica” projekta vadībā pieļautās kļūdas vairs nevar noslēpt. Kurš vainīgs, un vai kāds par to atbildēs?
Aivars Strakšas15.12.2023.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
„Rail Baltica” projekts ievelkas laikā, un izrādās, ka pēkšņi tas ir kļuvis trīs līdz četras reizes dārgāks. Noskatoties Jāņa Dombura raidījumu, rodas daži secinājumi.
- Tālis Linkaits, būdams satiksmes ministrs, kaut kādu iemeslu dēļ nesekoja projekta norisei, ignorēja RB Rail rakstiskos brīdinājumus par problēmām ar projekta ieviešanu.
- "Eiropas dzelzceļa līniju" vadība acīmredzami netiek galā ar saviem pienākumiem. It sevišķi jautājumos par nekustamo īpašumu atsavināšanu.
- Tālis Linkaits uzskatīja, ka viss ir kārtībā un nevirzīja jautājumus uz valdību, kas brīdinātu par riskiem termiņu un dramatiski pieaugušo izmaksu dēļ.
- Krišjānis Kariņš, būdams premjers, valsts stratēģiskās nozīmes projektam neveltīja nekādu īpašu uzmanību un nenodrošināja atbilstošu kontroli pār Satiksmes ministriju šajā jomā.
- trauksmi sāka celt tikai Tāļa Linkaita pēctecis ministra amatā Jānis Vitenbergs, kurš izvilka šo problēmu gaismā.
- Bēdīgais secinājums - kā finansēt Rail Baltica, sapratnes joprojām nevienam nav. Ir tikai cerības uz ES fondu naudu.
- Atbildīgo amatpersonu teiktajā nebija pārliecības par projekta pabeigšanu līdz 2030. gadam, un tas arī saprotams, jo naudas pagaidām nav.
- politiķi turpina būvēt sapņu pilis bez jebkādas sapratnes, kā tās apmaksāt. "Es uzskatu un es panākšu" ir tā kā par maz projekta realizācijai.
No nesenās vēstures - ja paskatās uz Linkaita darbībām Rail Baltica projekta sakarā, tad var ieraudzīt, ka projekta realizācijas vietā akcents tika uzlikts uz projekta apsaimniekošanu, jeb pareizu naudas līdzekļu apguvi.
Vispirms "Eiropas dzelzceļa līnijās", ieceļot valdes priekšsēdētāja amatā Kasparu Vingri, kura biogrāfijā nav nekādas norādes uz pieredzi un spējām vadīt šāda līmeņa projektus.
Otrkārt, kaut kādu dīvainu sakritību dēļ par Nekustamo īpašumu atsavināšanas un apsaimniekošanas departamenta vadītāju ieceļ Janu Upenieci, kas esot Linkaita padomnieka Uģa Upenieka sieva.
Varbūt vajadzētu uzņemties arī atbildību par paša iecelto "augstas klases speciālistu" darba rezultātu?
Tas kas man nekļuva skaidrs. Esot pasūtīts jauns projekta izmaksu/ienākumu vērtējums. Ko cer sagaidīt no šī vērtējuma, ja projekta izmaksas pieaugušas trīs līdz četras reizes, bet jau iepriekšējais aprēķins bija stipri pievilkts aiz ausīm. Vai ir redzami kādi ieguvumi, kas ir trīs līdz četras reizes lielāki, nekā sākotnēji plānots?
Ko darīs, saņemot šādu vērtējumu? Pārtrauks projektu?
P.S. Vispār jau tipiska kļūda. Nedrīkst uzsākt investīciju projektus, ja nav sapratnes, kā tos finansēs. Pieņēmums - gan jau kaut kā - parasti beidzas slikti. Gan privātajā, gan publiskajā jomā.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
