„Rail Baltica” projekta atbildīgās personas (hronoloģiski)
Vilors Eihmanis29.01.2026.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Šajā publikācijā uzskaitītas katastrofālā situācijā nonākušā „Rail Baltica” projekta atbildīgās personas hronoloģiskā secībā.
STARPTAUTISKAIS LĪMENIS – RB Rail AS (kopuzņēmums)
2019–2021
RB Rail AS darbojas ar rotējošām valdēm un uzraudzības padomi, ko veido Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji.
2021. gada beigas
Kitija Gruškevica – pievienojas RB Rail AS kā Latvijas filiāles vadītāja. Atbild par Rail Baltica īstenošanu Latvijā un ieinteresēto pušu vadību.
2022. gada 17. novembris
Agnis Driksna – RB Rail AS valdes priekšsēdētājs (CEO).
Marius Narmontas – RB Rail AS valdes loceklis, COO.
Anrī Leimanis – RB Rail AS valdes loceklis, Chief ESG Officer.
Marc-Philippe El Beze – RB Rail AS valdes loceklis, Chief Technical Officer.
Marko Kivila – RB Rail AS valdes loceklis, Chief Procurement Officer.
2023–2024
Sandor Liive – RB Rail AS Uzraudzības padomes priekšsēdētājs.
Arenijus Jackus – Audit & Risk komitejas vadītājs.
Romas Švedas, Arnis Kākulis – Uzraudzības padomes locekļi.
Ligita Austrupe – Uzraudzības padomes locekle (Latvijas pārstāve).
2025. gada 20. maijs
Matīss Paegle – iecelts par RB Rail AS Uzraudzības padomes locekli (Latvijas pārstāvis).
2025. gada 30. maijs
Kitija Gruškevica – pēc savstarpējas vienošanās atstāj RB Rail AS valdes locekles amatu.
2025. gada 1. septembris
Marko Kivila – RB Rail AS valdes priekšsēdētājs (CEO).
Marius Narmontas – Chief Operating Officer.
Emilien Dang – Chief Technical Officer.
Thierry Boussillon – Chief Programme Management Officer.
Ojārs Daugavietis – Chief Financial Officer.
NACIONĀLAIS LĪMENIS – LATVIJA
2016–2019
Rokas Masiulis (LT) – paralēli ietekmē reģionālos lēmumus, kas skar Rail Baltica (konteksts Baltijā).
2020–2022
Tālis Linkaits – Latvijas satiksmes ministrs. Atbild par Rail Baltica politisko virzību un finansējuma lēmumiem.
2022–2023
Jānis Vitenbergs – Latvijas satiksmes ministrs. Vada Rail Baltica starpministriju koordināciju.
2023–
Evika Siliņa – Latvijas ministru prezidente. Politiskā atbildība par Rail Baltica pabeigšanu un valsts finansējumu.
2023–2024
Kaspars Briškens – Latvijas satiksmes ministrs; iepriekš strādājis arī Rail Baltica struktūrās stratēģiskā līmenī.
2024–2025
Ēriks Diļevs – Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) pagaidu valdes priekšsēdētājs. Atbild par Rail Baltica ieviešanu Latvijā kā nacionālais realizētājs.
2025–
Atis Švinka – Latvijas satiksmes ministrs. Atbild par Rail Baltica turpināšanu, pārfinansēšanu un starpvalstu sarunām.
NACIONĀLAIS LĪMENIS – LIETUVA
2016–2019
Rokas Masiulis – Lietuvas transporta un sakaru ministrs. Rail Baltica sākotnējās politiskās fāzes.
2020. gada 11. decembris – 2024. gada 12. decembris
Marius Skuodis – Lietuvas transporta un sakaru ministrs. Aktīva iesaiste Rail Baltica ieviešanā.
2024. gada 12. decembris –
Eugenijus Sabutis – Lietuvas transporta un sakaru ministrs. Pašreizējā politiskā atbildība par Rail Baltica Lietuvā.
NACIONĀLAIS LĪMENIS – IGAUNIJA
2024. gada 23. jūlijs – 2025. gada 10. marts
Vladimirs Svets – Igaunijas infrastruktūras ministrs. Rail Baltica ieviešana Igaunijā.
No 2025. gada 25. marta
Kuldar Leis – Igaunijas infrastruktūras ministrs. Pašreizējā politiskā atbildība par Rail Baltica projektu.
EIROPAS LĪMENIS
Catherine Trautmann – Eiropas Komisijas TEN-T Ziemeļjūras–Baltijas koridora koordinatore. ES politiskā un stratēģiskā uzraudzība Rail Baltica projektam.
Zemāk ir LATVIJA-ONLY versija, papildināta ar juridisko atbildību un lēmumu ķēdi.
Rail Baltica projekta atbildīgās personas Latvijā, juridiskā atbildība un lēmumu ķēde
I. Projekta institucionālais ietvars Latvijā
Rail Baltica projekts Latvijā tiek īstenots kā valsts nozīmes infrastruktūras projekts, kura politiskā, administratīvā un finansiālā atbildība ir sadalīta starp:
Latvijas Republikas Saeimu (likumdošana, budžets),
Latvijas Republikas Ministru kabinetu (politiskā un izpildvaras atbildība),
Satiksmes ministriju (nozares politikas veidošana un uzraudzība),
Eiropas Dzelzceļa līnijām, SIA (EDzL) – nacionālo ieviesēju,
RB Rail AS – starptautisko kopuzņēmumu (koordinācija ES līmenī).
II. Atbildīgās personas Latvijā (hronoloģiski)
1. Politiskā atbildība (izpildvara)
Tālis Linkaits
– Latvijas Republikas satiksmes ministrs (2020–2022)
– Politiskā atbildība par Rail Baltica virzību, finansējuma piesaisti un nacionālajiem lēmumiem.
Jānis Vitenbergs
– Latvijas Republikas satiksmes ministrs (2022–2023)
– Rail Baltica starpministriju koordinācija, projekta uzraudzība valdības līmenī.
Kaspars Briškens
– Latvijas Republikas satiksmes ministrs (2023–2024)
– Politiskā atbildība par Rail Baltica turpināšanu, pārskatīšanu un saziņu ar ES; iepriekš darbojies arī Rail Baltica struktūrās stratēģiskā līmenī.
Atis Švinka
– Latvijas Republikas satiksmes ministrs (no 2025. gada)
– Pašreizējā politiskā atbildība par Rail Baltica finansējumu, termiņiem un valsts pozīciju.
Evika Siliņa
– Latvijas Republikas ministru prezidente (no 2023. gada)
– Augstākā politiskā atbildība par valdības lēmumiem, budžeta prioritātēm un starpvalstu saistībām Rail Baltica projektā.
2. Administratīvā un izpildatbildība (Latvijas ieviešana)
Eiropas Dzelzceļa līnijas, SIA (EDzL)
– 100 % valstij piederoša kapitālsabiedrība
– Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā
– Atbild par projektēšanu, būvniecību, līgumiem, iepirkumiem un izpildi.
Ēriks Diļevs
– EDzL pagaidu valdes priekšsēdētājs (2024–2025)
– Tiešā izpildatbildība par Rail Baltica ieviešanu Latvijā noteiktajā periodā.
3. Starptautiskā koordinācija ar Latvijas pārstāvību
Kitija Gruškevica
– RB Rail AS Latvijas filiāles vadītāja (no 2021. gada beigām)
– Vēlāk RB Rail AS valdes locekle
– Atbildīga par Rail Baltica projekta uzraudzību Latvijā starptautiskā līmenī.
– Amatu atstāja 2025. gada 30. maijā.
Matīss Paegle
– RB Rail AS Uzraudzības padomes loceklis (no 2025. gada 20. maija)
– Latvijas pārstāvis uzraudzības līmenī.
III. Juridiskā atbildība (normatīvais pamats)
Latvijas pusē Rail Baltica projekta atbildība izriet no:
Satiksmes ministrijas nolikuma
– Ministrija ir politiski un administratīvi atbildīga par transporta infrastruktūras politiku.
Valsts kapitāla daļu pārvaldības likuma
– EDzL kā valsts kapitālsabiedrība atbild par saimnieciskajiem un finansiālajiem lēmumiem.
Komerclikuma
– Valdes locekļiem (EDzL un RB Rail AS) ir personiska atbildība par:
rīcību ar krietna un rūpīga saimnieka pienākumu,
zaudējumiem, kas nodarīti valstij vai sabiedrībai.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma
ES finansējuma regulējuma (CEF, TEN-T)
– Atbildība par nepareizu līdzekļu izmantošanu var radīt finanšu korekcijas un regresu.
IV. Lēmumu ķēde (atbildības hierarhija)
Saeima
→ pieņem valsts budžetu un normatīvos aktus.
Ministru kabinets / Ministru prezidente
→ apstiprina politiskos lēmumus un starpvalstu saistības.
Satiksmes ministrs / Satiksmes ministrija
→ politiskā atbildība, uzraudzība, uzdevumu došana.
Eiropas Dzelzceļa līnijas, SIA (EDzL)
→ praktiskā ieviešana Latvijā, līgumi, iepirkumi, būvdarbi.
RB Rail AS (ar Latvijas pārstāvjiem)
→ starptautiskā koordinācija, ES finansējums, kopējā projekta vadība.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
