Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ēriks Marija Remarks reiz teicis, ka nauda nedara laimīgu, bet tā ārkārtīgi nomierina. Un kurš gan šajā trauksmainajā laikmetā, kur problēmu un raižu netrūkst, nevēlas par vienu izaicinājumu mazāk.

Pēdējā gadsimta laikā sievietes Eiropā ir darījušas daudz, lai kļūtu finansiāli neatkarīgākās – ieguvušas labu izglītību un arvien aktīvāk iesaistījušās darba tirgū. Pirmajā brīdī šķiet, ka sievietes ir visur – gan uzņēmumu un iestāžu vadītājas, inženieres, gan galu galā mūsu premjerministre. Tomēr dati ir nepielūdzami, sieviešu finansiālā labbūtība vēl stipri atpaliek no vīriešiem. Kāpēc ir svarīgi to izskaust? Lai iegūtu lielāku mieru un plašākas izvēles iespējas. Un ne tikai sievietes, bet arī vīrieši!

Jaunākie dati liecina, ka 2022. gadā sieviešu vidējais bruto atalgojums bija par 17,1% mazāks nekā vīriešu, turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir nevis uzlabojusies, bet plaisa ir vēl vairāk pieaugusi. Un tas noteikti nav izglītotības jautājums, jo Latvijā katrai otrajai jaunajai sievietei ir augstākā izglītība, kamēr augstskolu pabeidz tikai 28% vīriešu. Ar dažiem izņēmumiem līdzīga tendence ir vērojama arī citviet Eiropā – neskatoties uz augsto izglītotību, sievietes joprojām nespēj nopelnīt tikpat.

Noteikti daļa vainas ir tajā, ka sievietes retāk izvēlas studēt naudīgākās STEM nozares (zinātne, tehnoloģijas, inženierija un matemātika), tomēr tas nav vienīgais iemesls. Arī pati uz savas ādas esmu pieredzējusi to, ka sievietei ir jābūt divtik izglītotai, radošai un ambiciozai, lai pretendētu uz tādiem pašiem amatiem un atalgojumu kā vīrieši.

Tikai krietni vēlāk uzzināju, ka divos darbos mans atalgojums bija ievērojami mazāks nekā vīriešiem līdzīgās pozīcijās un tikai tāpēc, ka biju sieviete, ārzemniece. Te nu lomu spēlē dziļi apslēptie stereotipi par sieviešu un vīriešu profesijām un amatiem, neņemot vērā katra indivīda specifiskās zināšanas un prasmes.

Pētījumi liecina, ka būtisku robu sievietes karjerā iecērt bērna kopšanas atvaļinājumi, īpaši, ja tie ir vairāki. Lai gan Latvijā atbalsta sistēma ir viena no dāsnākajām Eiropā, nodrošinot iespēju ar mazuli palikt mājās līdz pat 1,5 gadiem, tomēr tas ir koks ar diviem galiem.

Pusotrs gads ir pietiekami ilgs laiks, lai "izkristu no aprites". Savukārt ātrāk atgriezties darbā, vismaz Rīgā, liedz bērnudārzu trūkums, bet privātos bērnudārzus vai auklīšu pakalpojumus ne visas ģimenes var atļauties. Turklāt lielākās rūpes, lai ģimene būtu paēdusi, apģērbta, izglītota un veselīga galvenokārt uzņemas sievietes. Tās ir neskaitāmas stundas neapmaksāta darba. Nereti, atgriežoties darba vietā, sievietei ir jāatgūst iekavētais, no jauna sevi jāpierāda, reizēm pat jāpacīnās par savas amata vietas saglabāšanu. Un te daudzas padodas, atstājot karjeru otrajā plānā, jo visu "pavilkt" un neizdegt reizēm patiešām ir grūti. Lai to risinātu, palīdzīga roka būtu nepieciešama, gan no darba devējiem, gan ģimenes locekļiem.

Arī mums pašām ir jākļūst drosmīgākām un uzstājīgākām. Nevienam nepatīk runāt par atalgojuma palielināšanu, taču, ja ir zināms, ka konkurējošos uzņēmumos vai kolēģiem maksā vairāk par līdzīga tipa darbu, sarunai ir pamats. Un kas gan slikts var notikt. Parasti rezultāti ir tikai divi – vai nu algas palielinājums tiek saņemts, vai arī situācija paliek nemainīga, tomēr būsiet mēģinājusi un, iespējams, nonāksiet pie jaunām atklāsmēm par savu darba devēju.

Jaunībā tā nedomāju, tomēr šobrīd mans viedoklis par dzimuma kvotu sistēmu ir mainījies. Proti, Eiropas prakse liecina, ka situācijas straujāku uzlabošanos šādi ir iespējams panākt. Tāpēc uzskatu, ka ES uzstādījums par kvotu ieviešanu dzimumu līdzsvara panākšanai sākotnēji biržā kotētajos uzņēmumus un pēcāk arī parējos ir pareizs un atbalstāms solis. Reizēm, lai panāktu izmaiņas, ir nepieciešams pārāk ilgs laiks, tāpēc neliela "revolūcija" jeb piespiedu mehānisms ir vajadzīgs. Tāpat ir jāatrod veidi, kā veiksmīgāk atbalstīt sievietes, kas vēlas attīstīt savus mazos biznesus vai veidot jaunuzņēmumus.

Jāatzīst, ka arī pašu sieviešu starpā nav "stilīgi" runāt par finansiālo labbūtību. Runājam par kleitām, kurpēm, izglītību, ēdieniem, ceļojumiem, bet nekad neesmu sēdējusi draudzeņu lokā, kur runātu par ieguldījumu stratēģijām, kā to mēdz darīt vīrieši. Piemēram: "Es nupat nopirku "Alūksnes putnu fermas" akcijas, kā jums šķiet vai šis bija prātīgs lēmums? Varbūt vajadzēja iegādāties "ZARA Investment holding" daļas? Kādu ieguldījumu stratēģiju jūs esat izvēlējušās?" Sievietēm ir arī mazāk iespēju un profesionālu klubu, kur pulcēties ar sev līdzīgām un apspriest izaicinājumus, piemēram, ar kādiem sastopas sievietes vadītājas.

Šis ir aicinājums arī medijiem veidot plašāku sarunu un sniegt padomus, kā sievietei dzīves laikā gudri pārvaldīt ne tikai savu ģimeni, bet arī savu kapitālu. Un tā nebūs sievišķības zaudēšana, jo galu galā jau latvju dainās mūsu sievietes ir raksturotas kā ļoti saimnieciskas un spēcīgas. Tas būs par ieguldījumu turīgākā nākotnē, gan sievietēm, gan vīriešiem!

Novērtē šo rakstu:

10
162

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi