„Rail Baltica” būvētājiem nekāda biznesa plāna nebūs līdz pat nākamā gada beigām, viņi paši to arī neizstrādās

Kad pagājušā gada oktobrī par RB Rail valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori tika apstiprināta B. Rubesa, uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anti Moppels cildināja viņas „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā un profesionālās iemaņas”, kas ļaušot „pacelt gan kopuzņēmuma, gan Rail Baltica projekta attīstību nākamajā kvalitātes līmenī”.

Savukārt šā gada martā B. Rubesa medijiem apgalvoja, ka Rail Baltica ekonomisko izdevīgumu apliecinot pirms pieciem gadiem veiktais kompānijas AECOM veiktais pētījums, turklāt šogad un nākamgad vēl tikšot veikti dažādi rūpīgi pētījumi un aprēķini.

Taču pašlaik, kad kopš B. Rubesas apstiprināšanas amatā pagājuši jau desmit mēneši, ne tikai nav publiskoti jelkādi citi jaunās dzelzceļa līnijas iespējamā ekonomiskā izdevīguma vai neizdevīguma aprēķinu dati, bet ir arī atklājies, ka kopuzņēmuma vadībai ar B. Rubesu priekšgalā nav nekādas skaidrības par iespējamo dzelzceļa uzņēmējdarbību un attiecīgi „plusiem” vai „mīnusiem”.

Ir gan izlemts, kādam jābūt uzņēmuma biznesa plāna saturam: „Biznesa plāna mērķis ir definēt AS RB Rail darbības ietvaru, tajā paredzot tirgus pārskatu, uzņēmuma stratēģiju, biznesa modeli, finanšu plānu, mārketinga plānu, galvenos darbības rādītājus, risku analīzi u.c.. Tajā ir jāiekļauj uzņēmuma ienākumu, izdevumu, finanšu plūsmu aprēķini, ņemot vērā CEF finansējuma plūsmu laika posmā no 2016. līdz 2031. gadam.”

Taču uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore ar „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā” pati nevēlas nopūlēties ar biznesa plāna un stratēģijas radīšanu un izstrādi. Tā vietā uzņēmuma vadība ir gatava atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs.

31. augustā beidzas pieteikšanās termiņš RB Rail iepirkuma konkursam par kopuzņēmuma biznesa plāna sagatavošanu, kurā šāda summa tiek minēta kā orientējošais iepirkuma apjoms.

Pati B. Rubesa nevēlas atbildēt uz Pietiek jautājumu – ja reiz pašlaik uzņēmumam biznesa plāna vispār nav, kādi tad ir tie uzņēmuma plāni, uz kuru pamata viņa kā uzņēmuma vadītāja ir publiski nākusi klajā ar dažādiem paziņojumiem par Rail Baltica darbības sākumu un citiem nozīmīgiem jautājumiem.

Uz šo jautājumu neatbild arī Ilze Rassa, kas uzņēmumā ieņem amatu ar nosaukumu „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja”, taču viņa netieši atzīst – pašreizējai RB Rail vadībai šāda biznesa plāna izstrādei gluži vienkārši trūkstot zināšanu un kompetences. Pastāv dažādi „pārrobežu aspekti”, kuri „prasa izstrādātājam noteiktas zināšanas un prasmes”, skaidro I. Rassa.

RB Rail vadība atsaucas uz finansējuma atbalsta līgumu, kas parakstīts ar Eiropas Savienības Inovāciju un tīklu izpildes aģentūru, kurā noteikts, ka desmit gadu biznesa plāns ir jāsagatavo līdz nākamā gada beigām, bet nav teikts – kam tieši šis plāns jāizstrādā.

Līdz ar to uzņēmuma vadības viedoklis ir – šādas „īpašas ekspertīzes nodrošināšanai” esot nepieciešama „ārējo konsultantu piesaiste”, kas došot „iespēju atrast izcilākos ekspertus plašākā tirgū”, un par to tad arī no uzņēmuma un piesaistītajiem līdzekļiem tiks maksāti aptuveni 300 000 eiro (plus PVN).

Vai RB Rail vadītājas iepriekšējās darba vietās uzņēmumi (piemēram, Statoil) arī sava biznesa plāna – viena no vissvarīgākajiem kompānijas darbības dokumentiem, ja ne vissvarīgākā - izstrādi uzdeva veikt trešajām personām, bet, ja ne, kāpēc tā nolemts rīkoties attiecībā uz RB Rail? Sniegt tiešu atbildi uz šo jautājumu nevēlas ne B. Rubesa, ne uzņēmuma „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja”.

Tikpat izvairīga par to, ka šādu nozīmīgu dokumentu pati uzņēmuma vadība ir izrādījusies nespējīga izstrādāt, ir arī Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija, kas ir pastarpināta RB Rail kapitāldaļu turētāja atbildes uz šādiem jautājumiem. Tā neatbild ne uz Pietiek jautājumu, vai atbalsta uzņēmuma vadības viedokli, ka biznesa plāns jāsagatavo nevis labi atalgotajai uzņēmuma vadībai, bet gan ārpakalpojuma sniedzējam, ne uz jautājumu, vai tā atbalsta šādu rīcību arī attiecībā uz citiem uzņēmumiem, kuros ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja.

Tā vietā U. Auguļa preses pārstāvis Aivis Freidenfelds skaidro, ka „kapitālsabiedrības darbības rezultāti un efektivitāte tiek vērtēta atbilstoši stratēģijā plānotajam un faktiski sasniegtajam”, līdz ar ko „ministrijas interesēs ir, lai kapitālsabiedrības darbības stratēģija tiek izstrādāta ar vislielāko rūpību un kā gādīgam un rūpīgam saimniekam”.

„Ja kapitālsabiedrības vadība uzskata, ka tai pašu spēkiem nepietiek, lai nodrošinātu tās darbības stratēģijas izstrādi, tad tas tiek veikts piesaistot ārpakalpojumu, protams, izvērtējot kapitālsabiedrībai pieejamos finanšu līdzekļus,” piebilst satiksmes ministra pārstāvis.

Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas pārstāve Dalja Peredniene Pietiek apliecina, ka ministrija pašlaik nevēloties komentēt šo „uzņēmuma iekšējo lietu”, savukārt Igaunijas Ekonomikas lietu un komunikāciju ministrijas pārstāvis Mihkels Loide Pietiek apliecina, ka ārpakalpojumu sniedzēju piesaistīšanas princips ir akceptēts RB Rail padomē, taču vienlaikus aizrāda uz nepieciešamību B. Rubesai pildīt savus pienākumus: „Kompānijas izpilddirektorei ir jābūt vadošajai lomai biznesa plāna attīstīšanā.”

Pazīstamais uzņēmējs Normunds Bergs šo situāciju komentē šādi: „Es tagad ar savu atbildi sapostīšu dzīvi kādam liela uzņēmuma vadītājam un virknei konsultantu. Man personīgi ir ļoti negribīga attieksme pret jebkura veida konsultantiem, jo jebkura veida konsultanta visbiežākais pielietojums ir atbildības novelšana. Gan lielos uzņēmumos, gan valsts iestādēs, lai nebūtu jāuzņemas atbildība, labāk ir samaksāt konsultantam. Patiesībā, ja uzņēmuma vadība nav spējīga izstrādāt uzņēmuma stratēģiju vai plānu, tad tā nav kompetenta. Tas pats ir valsts iestādēs. Ja cilvēki to nevar, tad ir jāatlaiž. Var būt izņēmumi kādās ārkārtīgi šaurās, specifiskās nozarēs, piemēram, ISO ieviešana. Savā garajā dzīvē mēs esam reizi pa reizei konsultantus ņēmuši, nekad nekas labs nav sanācis.”

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē

Novērtē šo rakstu: