Iesaki rakstu: 
Eiroparlamenta vēlēšanas būtiski atšķiras no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām ar to, ka mēs demokrātiskā kārtā izvirzīsim labi apmaksātu personu grupiņu darbam ārzemēs. Atšķirībā no mūsu pašu vēlēšanām tiešas, nepastarpinātas ietekmes uz ES lēmumiem par mūsu dzīvi regulējošu kārtību tam nebūs, lai ko arī kandidāti kampaņas karstumā nesagvelž. Mums šīs vēlēšanas pilda citas funkcijas, no kurām šeit piesaukšu divas.
Pirmām kārtām Latvijas deputātu sastāvam ir simboliska nozīme, mēs dosim ne tikai mandātu, bet arī praktisku iespēju izpausties starptautiskā publicitātes laukā. Skaidrs, ka margināļu ietekme uz likumdošanu ir, nu ja, margināla. Bet EP deputātam no Latvijas tikt ar savu viedokli pasaules komunikatīvajā telpā ir daudz vieglāk, nekā “lielo puiku” ierindas kareivjiem. Kurš tiks pie šādas iespējas, ir mūsu rokās un kājās (to, kuri aizies līdz vēlēšanu iecirkņiem), vai arī pakaļās (tajās, kas no dīvāniem neatrausies). Tā kā eirovēlēšanās aktivitāte mēdz būt ļoti zema, tas varbūtiski dod daudz lielākas iespējas Saeimas vēlēšanās izsvilptiem margināļiem, kuri spēs nodrošināt augstāku entuziasmu un attiecīgi dalību vēlēšanās.
Otrkārt, eirodeputāta mandāts nāk kompļektā ar ļoti luknu atalgojumu. Runa ir par sešciparu skaitļiem gadā, ofisiem, darbiniekiem, komandējumiem un viesnīcām, kompensācijām un vēl sazinko. Mums ir iespēja ietekmēt šīs naudas piešķiršanu tiem, kuri to ir pelnījuši par ilgu un izcilu darbu Latvijas labā. Kāpēc gan lai par Briseles naudu neizdarītu to, ko par savu nekad nevarēsim atļauties?
Secinājumi
1. Aiziet uz vēlēšanām.
Par spīti Att/Par uzkūdītās un jauno hunveibinu jestri atbalstītās, bezjēdzīgās CVK vadītāja maiņas izraisītajam haosam, par spīti tam – aiziet uz vēlēšanām un izvēlēties biļetenu, kurš nav no nepazīstamu frīku kluba.
2. Pielikt plusiņu tam cilvēkam, kurš ir pelnījis (neraugoties uz ilgajā vēsturē pieļautajām kļūdām, neraugoties pat uz politiski dažādiem uzskatiem) cienījamas vecumdienas par nopelniem Latvijas valsts labā.
3. Izsvītrot no zila gaisa nokritušus personāžus, kuriem ar partiju nav bijis sakara, kuri nav iepriekšējos gadus strādājuši attiecīgās partijas struktūrās un nav iepriekš nekur kandidējuši. Tā, piemēram, ja esi izšķīries par grūtu soli – balsot par NA, tad izsvītro žurnālistu, kas šai sarakstā nonācis aumež aizdomīgā kārtā. Savukārt, ja esi paņēmis populāro Att/PAR – obligāti svītro saraksta otro numuru.
Un lozungs noslēgumā.
Dalība vēlēšanās ir tiesības. Par “pilsoņa pienākumu” šai kontekstā kladzina tie, kas nesaprot, ka “pienākums” nodrošināt 99% dalību ir tur, kur vēlēšanas ir bez vēlēšanām, tas ir, bez izvēles. Tur šis “pienākums” dod leģitimitātes izkārtni.
Mums tas nav nepieciešams, jo vēlēšanas pagaidām ir puslīdz brīvas un puslīdz demokrātiskas. Mums ir tiesības izmantot šo iespēju. Bez augšminētajiem diviem apsvērumiem paliek vēl šis: lieto tiesības. Lai tās tev nepadara atkal par pienākumu.
Pacel pakaļu, aizej nobalso!
Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
