Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Quo vadis, Rail Baltica?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
04.03.2015.
Komentāri (31)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo nedēļu laikā sākusies sabiedriskā apspriešana saistībā par vairākus miljardus eiro vērto Eiropas līmeņa projektu – jaunu dzelzceļa līniju Rail Baltica. Tā dosies cauri arī Latvijas teritorijai. Un, lai Latvija varētu to īstenot, būs nepieciešamas vairāk kā 1,3 miljardi eiro lielas investīcijas - aptuveni miljardu no tām mums tiek solīts finansēt no Eiropas struktūrfondiem.

Starp citu, tā arī īsti skaidri nav pateikts: vai visu šo solīto miljardu mums plāno piešķirt no Eiropas kopējā maciņa, kas paredzēts Eiropas infrastruktūras projektiem, vai tomēr daļu no tā mums var nākties segt arī no savas “nacionālās aploksnes” – no tā Eiropas struktūrfondu finansējuma, kas iedalīts Latvijai un ir jau paredzēts pavisam citiem tautsaimniecībai nepieciešamiem projektiem un vajadzībām.

Iespēja tikt pie miljardu liela pīrāga dalīšanas, protams, ir visnotaļ kārdinoša, jo sevišķi tiem, kuri dalīs un saņems pasūtījumus, lai “apgūtu” šo pīrāgu. Un šis process jau ir sācies.

 Nenoliedzami kāds labums no tā tiks arī plašākai sabiedrībai – caur papildu pieprasījuma stimulēšanu un nodarbinātību dažādās tautsaimniecības nozarēs, samaksātajiem nodokļiem, utt. Ieguvums būs, taču ir jāatzīmē, ka tam arī mums pašiem no saviem tautsaimniecības resursiem būs jāatrod un jāatstāj ieguldīti šajā projektā vairāki simti miljoni eiro, kā arī, protams, būs jāveic būtiskas izmaiņas teritoriju plānojumos un jāatvēl šim projektam apjomīgas teritorijas, kas būtiski un tieši aizskars daudzu cilvēku intereses, kuri dzīvo vai ir attīstījuši tajās savu saimniecisko darbību.

Nemaz nepieskaroties šī projekta realizācijas juridiskajiem aspektiem, atstājot to iztirzāšanai speciālistiem ar atbilstošu kompetenci, tomēr jāuzsver, ka jau pirmajā šī projekta apspriešanas sanāksmē sabiedrībā zināmi advokāti ir norādījuši, ka, “plānojot šo maršrutu ir pārkāpti visi iespējamie normatīvie akti - sākot no Satversmes un beidzot ar pašvaldības teritoriālplānojumu”.

Ir labi saprotams, ka tāda projekta īstenošana nav iespējama bez atsevišķu sabiedrības locekļu būtiska interešu aizskāruma. Šāda aizskāruma pamatotība tiek attaisnota ar to kopējo labumu, ko sabiedrība gūs no šī projekta realizācijas, lai gan konkrēti šis labums tā arī nav ticis sabiedrībai parādīts. Tomēr ar to tiek pamatots sabiedrībai piedāvātais risinājums un attaisnotas problēmas, kas cilvēkiem tiks sagādātas.

Mēs, protams, varam noticēt “uz vārda” šādiem apgalvojumiem, ka tie ir pamatoti un ka šis projekts ir kārtīgi pārdomāts un tiek īstenots sabiedrībai vislabākajā iespējamā veidā (tas gan rada nevilšus ironisku smaidu – atceroties, kā savulaik tika īstenots pasažieru vilcienu iepirkums, bankas Citadele pārdošana, u.c.).

Un tomēr, vai šajā gadījumā, kad gatavojamies uzņemties uz sevis šāda projekta realizāciju, kur būs ne tikai “jāapgūst” vairāk nekā miljardu lielas investīcijas, bet arī - pēc tam jāatgūst pašu ieguldītais un jāuztur šī infrastruktūra, vai tad tas nebūtu pašsaprotami nepieciešams: uzskatāmi pierādīt, nu, vismaz parādīt, sabiedrībai šī projekta izdevīgumu un pamatotību, neaprobežojoties tikai ar vispārējiem, ne ar ko nepamatotiem apgalvojumiem? Diez vai mēs esam tik turīgi, lai varētu atļauties tik vaļīgi rīkoties ar tik nozīmīgiem ieguldījumiem un saviem nākotnes plāniem.

Un tomēr pretēji veselajam saprātam un loģikai - tā tas tiek darīts!

Tā arī nav izdevies atrast nevienu, kurš spētu pamatot šī projekta ekonomisko izdevīgumu Latvijai – ne tikai to, kā draudzīgi tiks dalīta solītā Eiropas nauda, bet arī, kā pēc tam šī infrastruktūra tiks ekspluatēta un uzturēta. Savukārt, piesedzoties ar šī projekta ģeopolitiskajiem ieguvumiem, tiek noklusēti ar to saistītie riski – darbaspēka migrācija un Latvijas pieejamība bēgļu straumēm.

Saprātīgi būtu pieņemt, ka tomēr šāds pamatojums ir, jo kā gan bez tā kāds varētu atbildīgi uzņemties un vadīt šāda nozīmīga projekta īstenošanu? Un, tā kā šis projekts ir Satiksmes ministrijas atbildības joma, pamatoti būtu uzskatīt, ka tās rīcībā ir šāds pamatojums.

Pēc atkārtotiem pieprasījumiem man izdevās iegūt un iepazīties pilnā apjomā ar šo te Satiksmes ministrijā esošo projekta pamatojumu.

Tas tiešām ir apjomīgs, un to it kā ir izstrādājuši starptautiska līmeņa eksperti. Jau to ieraugot un pāršķirstot, rodas projekta pamatotības sajūta. Un iespējams, ka tas arī ir viss, ko ar šo pamatojumu ir darījuši atbildīgie par šī projekta virzību…

Lai gan pētījuma gala ziņojums, ko ir veikusi kompānija AECOM, ir veidots tā, lai šis pētījums virspusēji izskatītos kā respektabls un lietišķs pētījums, kas balstīts uz faktiskiem datiem, praktisko tehnisko un ekonomisko ekspertīzi un izstrādāts ar stingri zinātniskām metodēm, tomēr, iepazīstoties ar pētījumu detalizētāk, diemžēl ir jāatzīst, ka šāds priekšstats ir stipri pārvērtēts un neatbilst patiesībai.

Jāatzīst, ka gala ziņojuma struktūra ir nepārskatāma un izsekot tā iekšējai loģikai ir apgrūtinoši, kas norāda uz šī ziņojuma kvalitātes līmeni. Turklāt trūkst stingras sasaistes starp atsevišķām ziņojuma daļām, jo sevišķi attiecībā uz pētījumā izdarīto secinājumu un rezultātu pamatotību. Ziņojumā bieži nav iespējams izsekot izdarīto spriedumu un interpretāciju pamatotībai, izdarīto pieņēmumu un secinājumu pēctecībai, ziņojumā un tā pielikumos, nesaprotamu iemeslu dēļ, ir sniegta lieka, nevajadzīga un aprēķinos neizmantota informācija, informācija bez jebkādas nepieciešamības bieži atkārtojas, vietām tiek dažādi strukturēta, kas liedz iespēju savstarpēji verificēt tajā saturošos faktus, vietām informācija ir acīmredzami pretrunīga, ziņojuma izteiksmes forma – gramatiskie risinājumi un izteiksmes veids vedina domāt, ka sākotnējais ziņojuma teksts ir bijis latviešu valodā, vai ka šo ziņojumu nemaz nav sagatavojuši starptautiskie eksperti ar šim pētījumam atbilstošo kompetenci.

Pēc dziļākas iepazīšanās ar šo ziņojumu nākas konstatēt, ka AECOM veiktais pētījums satur būtiskus trūkumus, nepilnības, acīmredzamas kļūdas un neizskaidrojamas dīvainības, kādas nebūtu pieļaujamas šāda līmeņa pētījumiem. Piemēram: aprēķini tiek veikti balstoties uz patiesībai neatbilstošiem datiem un pieņēmumiem – daži, visiem viegli saprotami piemēri: prognozētais iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas, balstoties uz ko tiek rēķināta projekta izmantošanas atdeve: 2015 gadā tas ir paredzēts 2,2 miljoni (!), lai gan reāli tas jau ir mazāks nekā 2 miljoni un turpina samazināties. Projektā paredzētais sagaidāmais iedzīvotāju skaita kritums ir -0,5%, lai gan no paša projektā piesauktajiem datiem tas sanāk -0,56% apmērā, tātad, ja tas nez kāpēc tiek noapaļots līdz desmitdaļām. tad, noapaļojot to pēc matemātikas likumiem, vajadzētu iegūt -0,6%, nevis -0,5%, savukārt saskaņā ar reālajiem statistikas datiem, kuri koriģēti pēc 2011.gada tautas skaitīšanas, pareizi aprēķinātais iedzīvotāju skaita kritums sanāk –1,14% nevis -0,5%, kas projekta dzīves cikla laikā, piemēram, uz 2050. gadu dod vairāk nekā pusmiljona iedzīvotāju skaita atšķirību, salīdzinot ar pētījumā pieņemto, jeb gandrīz 30% lielu starpību!

Tāpat arī projekta reģionā esošo valstu kopprodukta izaugsmes prognozes tiek prognozētas nesamērīgi augstas (piemēram, Krievijai un Ukrainai IKP pieaugums šogad tiek prognozēts 3,5% apmērā). Tā kā pētījumā tās tiek tieši sasaistītas ar pārvadājuma pieauguma prognozēm, tādejādi, paaugstinot tās, tiek paaugstinātas pārvadājuma apjomu prognozes - pieņemot, ka tās pieaugs ar 60% pieaugumu pret IKP pieaugumu uz iedzīvotāju un ka tām būs 100% korelācija ar iedzīvotāju skaita izmaiņām - tāpēc tas tiek mākslīgi palielināts. Nekāds pamatojums šādai korelācijai, protams, netiek sniegts.

Un pat ar šīm manipulācijām, pat neskatoties uz to, ka aprēķinos tiek izmantots vistaisnākais, līdz ar to it kā visizdevīgākais maršruts (kurš pašlaik sabiedrības apspriešanai nemaz netiek piedāvāts, jo to īstenot nemaz nav paredzēts un iespējams!), šis pētījums un tajā veiktie aprēķini tik un tā nespēj pierādīt un pamatot Rail Baltica ekonomisko dzīvotspēju un ienesīgumu Latvijai – pat samazinot projekta izdevumu apjomu par ES solītā finansējuma apjomu, kurš sastāda 85% no visām izmaksām.

Lai to pamatotu, vēl tiek pieskaitīti visi iespējamie netiešie ieguvumi no šī projekta – piemēram: ieguvums no sagaidāmo ceļa satiksmes negadījumu samazinājuma, jo šī projekta rezultātā ir sagaidāma satiksmes intensitātes samazināšanās uz autoceļiem, negadījumi uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, līdz ar to samazināsies arī kaitīgie izmeši atmosfērā un būs mazāka ietekme uz klimata pārmaiņām, un tamlīdzīgi labumi. Šādi projekta ieguvumi pētījumā tiek monetarizēti un jau kā papildu ieņēmumi tiek iekļauti projektā, būtiski palielinot projekta ieņēmumus. Šie reāli neesošie projekta ieņēmumi ir apmēram 36% no visiem projekta „ieņēmumiem”! Tas ir nozīmīgs ieņēmumu apjoms no kopējā sagaidāmā ieguvuma no šī projekta realizācijas, taču nekur pētījumā nav paskaidrots, kādā veidā pats projekts atgūs šos ieņēmumus, kas saistīti ar šim “monetarizētajiem sociālajiem ieguvumiem”, lai projektam nodrošinātu rentabilitāti un dzīvotspēju, jo projekts pats šos ieņēmumus nesaņems, tātad, lai uzturētu šāda projekta dzīvotspēju, tas būs jāuzņemas vai nu valsts budžetam, vai dzelzceļa nozarei, tādejādi graujot tās konkurētspēju un iespēju attīstīties citos virzienos.

Turklāt pētījumā nav vērtēts projekta izdevīgums tautsaimniecībai kopumā, tas tendenciozi satur informāciju tikai par projekta iespējamo pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību, savukārt projekta negatīvā ietekme nav izvērtēta vispār! Pētījums pat nesatur informāciju, piemēram, par radītajiem kravu apjomu samazinājumiem pārējiem transporta veidiem (autopārvadājumi, ūdens transports, gaisa transports), nodarbinātības samazinājumu šajās nozarēs, novirzot projektā paredzētos kravu apjomus uz dzelzceļa pārvadājumiem.

Lai gan Rail Baltica projekts būs krietni dārgāka transporta iespēja Ziemeļu - Dienvidu koridorā, salīdzinot ar jau eksistējošo jūras transportu, var piekrist, ka šis projekts spēs atrast savu nišu, pateicoties konkurences priekšrocībai – kravas transportēšanas ātrumam. Tomēr cik liela tam ir perspektīva? Kādēļ gan visas Skandināvijas ostas savu kravu sūtītu nevis pa tiešo tālāk uz Eiropas ostām, bet gan uz Helsinkiem vai uz Tallinu, lai tur to pārkrautu un vestu tālāk ar dzelzceļu, kas rezultātā dos laika ietaupījumu, kurš ne vienmēr būs tik nozīmīgs kravas sūtītājam, lai par to piemaksātu?

Vēl jo vairāk būtu vērts aizdomāties, kāda būs niša Latvijas loģistikas centram pie šī projekta, ņemot vērā Latvijas niecīgo tirgu, attīstības potenciālu un šī projekta kapacitāti, kas nodrošinās iespēju mūsu kaimiņiem, lai nozīmīgākais kravu tranzīts uz citām valstīm (pamatā jau austrumu virzienā) veidotos caur tiem, nevis caur Latviju: caur Igauniju – nosmeļot mums kravu plūsmu no “ziemeļiem”, un Lietuvā – nosmeļot mums kravu plūsmu no “dienvidiem”.

Turklāt atšķirībā no Latvijas pārējās Baltijas valstis par to jau ir parūpējušās, lai, īstenojot Rail Baltica projektu tiktu stiprinātas arī to galvenā tranzīta koridora - austrumu-rietumu virziena iespējas, piemēram Lietuvai panākot, ka tiks izbūvēts Kauņa- Viļņa atzars. Bet mēs pat neiepīkstējāmies par to, ka arī Latvijai tad vajadzētu Rīgas – Daugavpils vai Rēzeknes atzaru, kas mums, izmantojot Rail Baltica, dotu nebijušas iespējas beidzot iepūst dzīvību Latgalē, jo nodrošinātu tās ērtu sasniedzamību.

Rezultātā tas viss rada reālus riskus, ka, realizējot šo projektu, tas būs izdevīgs Lietuvai un Igaunijai, bet Latvijai tas būs jāuztur, nesot zaudējumus – tādējādi nostādot mūsu tranzīta nozari neizdevīgā pozīcijā un apdraudot tās konkurētspēju, jo visdrīzāk naudas attīstībai un modernizācijai mums vairs nebūs.

Neskatoties uz visu augstāk minēto, mēs klusi un kāri degam nepacietībā ātrāk ķerties pie lielā pīrāga dalīšanas, bet, kas tur galu galā sanāks no tā visa, par to nevienam šeit nav īstas sajēgas, un tas nevienam arī nav svarīgi – jo tā jau būs citu galvas sāpe...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...