Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā, ar kādu ātrumu un cik vienkāršoti Latvijas komercbankas slēdz kontus pilnīgi legālas uzņēmējdarbības komersantiem, atsaucoties uz Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas MONEYVAL rekomendācijām, būtu jādomā, ka bāleliņiem tik ierastā PVN atmazgāšana ir izdedzināta kā ar lodlampu.
Diemžēl tā nav un, cik noprotams, nebūs. Ja pāris gadus atpakaļ uzņēmīgi zēni, nodrošinājušies ar jumtu VID, dzenāja astronomiskas summas par nenotikušiem darījumiem aplī pa pasauli, izmantojot desmitiem valstu pārrobežu jurisdikcijas un simtiem čaulas uzņēmumu, tad pēc Latvijas finanšu sistēmas ''remonta'' process ir vienkāršots līdz trakās Paulīnes dullumam.
Kā informē avoti VID iekšienē, tad jaunie apstākļi banku sfērā bijuši par pamatu novatorisku tehnoloģiju izveidei. Šodienas PVN izkrāpšanas būtība ir novienkāršota līdz cirvja kātam.
Uzņēmums ''X'' veic aktīvu uzņēmējdarbību apmēram pusgadu, viss caurspīdīgs līdz brūtes peņuāra gaismas caurlaidei. Par šo periodu veidojas PVN parāds attiecībā pret budžetu. No 250 000 līdz 500 000 EUR. Saprotams, ka maksāts netiek ne cents.
Tad firmu pārdod investīciju fondam "Šmigli pigli'' vai investoram no Ukrainas Karpatu kalnu virsotnes, Moldovas vīnu laukiem utt. Tālāk seko maksātnespēja un jau ierastais, ka valsts atsūkā pati sev. Skaidro piķi savukārt kurjeri noņem bankomātos Suvalkos, kam tik tālu slinkums braukt, tepat kaimiņu Šauļos.
Uz ko balstīts viss knifs un panākumu atslēga? Tikai uz to, ka VID atbildīgās amatpersonas nekādi nereaģē 2-3-4-5 mēnešus, kamēr aug un krājas PVN parāds. Viss banāli un ļoti vienkārši.
Būtu interesanti iepazīties ar VID statistiku par šādiem humoriem un summām, piemēram, 2019. gada griezumā un par šā gada pāris mēnešiem. To, ka VID ne tikai "augša'' vēlas pelnīt un pelna, zina visi. Tomēr laiku pa laikam izlec infa, ka arī mazāka līmeņa darbinieki neatsakās ne tikai no kalniņa braukalēt, bet pat gatavi ragaviņas augšā vilkt.
2019. gada 16. augustā netā var atrast ziņu: „Piektdien tiesa lēmusi diviem aizdomās turētajiem noteikt drošības līdzekli - apcietinājumu.
VID darbiniece, kuras vīrs bija viens no organizētās noziedzības grupējuma dalībniekiem, vakar ir izbeigusi darba attiecības ar VID.
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš piektdien žurnālistiem sacīja, ka darba attiecības izbeigusī VID darbiniece bijusi vienas VID daļas vadītāja.
Podiņš gan pauda cerību, ka šī darbiniece nevarētu būt bijusi iesaistīta grupējuma darbībā. "Iestādei radās reputācijas riski, tā bija darbinieces izvēle iesniegt atlūgumu, " viņš skaidroja.
Jau ziņots, ka noziedzīgais grupējums darbojās laika posmā no 2017. gada janvāra līdz 2019. gada augustam. Iesaistītie izvairījās no PVN nomaksas, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, tādējādi nodarot valsts budžetam zaudējumus 645 784 eiro apmērā.”
Kreatīvi džeki pa pusotru gadu vēsā mierā nosper virs pusmiljona EUR faktiski valstij pienākošos budžeta līdzekļu un smīn bārdā. Savukārt citi džeki, kas reāli strādā, piemēram, lietuviešu firma Integria Administratīvā apgabaltiesā cīnījās ar mūsu VID par PVN pārmaksas 17749,54 EUR apmērā atmaksu par gaisa atsvaidzinātāju importu no Turcijas. Tiesu VID zaudēja. Lietas nr.: A420220318.
Trešie džeki no Agrowest Grain nopirka zirnīšus no kaut kādiem poļu žuļikiem ar nosaukumu Eurosit Sp. zo. o, kuri pa vidam zirnīšus pārkrāva leišu elevatorā "Pupu mizas'', kas jau desmit gadus nedarbojas. Visa rezultātā, neskatoties uz reāliem zirnīšiem, rajona administratīvā tiesa pasūtīja Agrowest Grain divas mājas tālāk. Ar šo humoresku var iepazīties lietā A42-00119-20/21.
Par ko liecina šie gadījumi? VID nežēlīgi čakarē par pāris tūkstošiem, ja iespējams pieķerties pie reālas, darbojošās firmas, kurai ir, ko zaudēt. Pie vienas vietas, ka darījumi faktiski notikuši. Vietējais uzņēmējs jau sen padarīts par situācijas ķīlnieku, kuram jāatbild ne tikai par sevi, bet arī darījumu partneri Eiropā, autopārvadātāju un vēl velns viņu zina, ko.
Visi atceras 2008. gada krīzi, Dombrovska veiksmes stāstu un citas tā laika peripetijas. Pateicoties visas pasaules melnās naudas atmazgāšanai Latvijā, Krievijas tranzītam un ES fondu izzagšanai mēs kaut kā izķepurojāmies. Šodien šo triju Latvijas tautsaimniecības atlantu vairs nav. Toties ir koronvīrusa ''Covid-19" pandēmija. Ir ārkārtēja situācija valstī, karantīna un sociālā pašizolēšanās.
Kas notiks ar Latvijas budžetu, ja ārkārtējā situācija nebeigsies 14. aprīlī, bet tiks pagarināta līdz, piemēram, 1. novembrim?
Visu šo laiku vieni uzkrās PVN parādu budžetam simtos tūkstošu, lai to banāli nočieptu, bet citi skraidīs pa tiesām par simtiem EUR? Kur Latvija ņems naudu medicīnas nozarei, ja vienlaicīgi ar ''Covid-19" būs inficēti desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju?
Jāatceras, ka PVN nav tikai karuselis vai koferi ar skaidro naudu mašīnu bagāžniekos no Suvalkiem, bet valsts kopbudžeta ienākumu %. Pat VID spiests atzīt: „Vairāk nekā ceturtdaļa jeb 25,6% (219,18 milj. EUR) no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem 2020. gada janvārī ir pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. Salīdzinot ar 2019. gada janvāri, tie ir par 5,06 milj. EUR jeb 2,4% lielāki.
Tomēr, ņemot vērā nodokļa atmaksas kāpumu, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, šī gada janvārī iekasētie pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi atpalika no plāna izpildes. Šī gada janvārī pievienotās vērtības nodoklis atmaksāts 106,18 milj. EUR apmērā, kas ir par 4,91 milj. EUR jeb 4, 8 %, vairāk nekā pagājušā gada janvārī.
Visvairāk atmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas palielinājušās nodokļu maksātājiem, kuri darbojas lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē, operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē vai pakalpojumu sniegšanas nozarē. ''
Cik no šiem tikai vienā mēnesī atmaksātiem 106,18 miljoniem EUR ir vienkārši nozagti valstij? Nozagti ar VID atbalstu, ja kas...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
