Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir saprotama valdošo partiju nevēlēšanās būtiski mazināt pievienotās vērtības  nodokli pārtikai, jo tas var radīt robu valsts budžetā par vismaz 200 miljoniem eiro, kas nav maza summa, un ar pašreizējiem tēriņiem tiek uzskatīts, ka būtu grūti atrast, kur šos papildu līdzekļus ņemt. Taču brīdī, kad Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem plašais Krievijas tirgus īsti vairs nav pieejams, valstij ir jāpalīdz ražotājiem un pārstrādātājiem, un vienlaikus arī mazāk nodrošinātajai sabiedrības daļai, dodot iespēju ja ne par pārtiku tērēt mazāk, tad vismaz izvēlēties veselīgākus produktus.

Tas, ka PVN pārtikai samazināšana līdz 5% dos pozitīvu efektu visiem, domāju, vairs nav jāpierāda – piemērs ar cenu samazināšanu piena produktiem par 30% uzņēmumam Food Union deva realizācijas pieaugumu par 20%, kas nozīmē tikai to, ka daļa Latvijas iedzīvotāju tos ikdienā vienkārši nevar atļauties. Statistika ir skarba - patlaban Latvijas iedzīvotāji aptuveni 1/3 savu ienākumu tērē pārtikas iegādei, kamēr Eiropā vidēji pārtikas iegādei atvēlē tikai 13% no saviem ienākumiem.

Lielu daļu no izdevumiem par pārtiku veido tieši nodokļu daļa. Patlaban Latvijā ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai visā Eiropas Savienībā - atbilstoši Eurostat datiem Eiropas valstu vidū tikai Ungārijā un Dānijā ir augstāka PVN likme nekā Latvijā. Turklāt 13 Eiropas valstīs PVN pārtikai ir mazāk par desmit procentiem, četrās valstīs – Kiprā, Maltā Īrijā un Apvienotajā karalistē - tā vispār ir 0%, kamēr Latvijā tas ir 21%!

PVN samazināšana pārtikai atbalstītu arī Latvijas ražotājus, jo līdzsvarotu mūsu pozīcijas attiecībā pret importu, kas jau tagad Krievijas embargo dēļ ir pārpludinājis Latviju. Protams, nevar noliegt, ka daudzas zemnieku saimniecības darbojas tā sauktajā pelēkajā zonā un visbiežāk par nodokļu maksājumiem piemirst, un arī Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāte ir par vāju, lai kontrolētu visas zemnieku saimniecības, taču visvairāk cieš tie, kas vēlas būt godīgi pret savu valsti. Tā, piemēram, ja uz Latvijas tirgu ar savu produkciju atbrauc kaimiņvalsts zemnieki, viņiem PVN saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nav jāmaksā, un tādējādi viņu produkcija jau ir par 21% lētāka. Un pircējam, kas apmeklē mūsu tirgus, nevis iepērkas lielveikalos, šī starpība ir ļoti svarīga, tāpēc nereti tiek izvēlēti kaimiņvalsts produkti.

Uzskatu, ka PVN maksāšana un kases aparātu lietošana tirgos tirdzniecībai ar pārtikas produktiem būtu vispār jāatceļ, tā vietā nosakot saprātīgu tirdzniecības nodevu. Rezultātā importa un vietējo preču pārtikas cenas izlīdzinātos, savukārt mūsu iedzīvotājiem vietējā produkcija kļūtu pieejamāka. Jāatzīmē, ka arī Igaunijas un Lietuvas tirgos kases aprāti pārtikas preču tirdzniecībai nav nepieciešami un jaunas  nodevas ieviešana PVN un kases aparātu vietā izlīdzinātu visiem tirdzniecības apstākļus Latvijas tirgos, samazinātu maksājumus un vienkāršotu iekasēšanu, jo jāatzīst, ka daļa nodokļus maksāt izvairās - pašreizējā VID kapacitāte tos pat īpaši neaizskar.

Patlaban vairāk nekā 13,6 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju iniciatīva samazināt PVN pārtikai ar portāla Manabalss.lv starpniecību ir iesniegta Saeimā, diemžēl Finanšu ministrija ir jau paudusi savu negatavo nostāju pret to. Ticamāk, ka pašreizējais Saeimas sastāvs to nespēs izskatīt un pieņemt, jo jūnijā Saeima nolēma uzdot valdībai līdz gada beigām izvērtēt iespējas samazināt PVN likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un iesniegt Saeimai atbilstošus grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā vai atzinumu par šādas likmes samazinājuma neiespējamību, vienlaikus sniedzot aprēķinu par šāda samazinājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

Diemžēl no pārtikas mūsu valsts iedzīvotāji nevar atteikties, tiesa, var lietot neveselīgākus un lētākus produktus – gadījums ar piena produktu cenu samazinājumu uzskatāmi pierādīja, ka iedzīvotāji labprāt tos patērētu, ja vien varētu atļauties, un PVN likmes samazināšana pārtikai to var nodrošināt. Savukārt papildu patēriņš radīs labvēlīgu fiskālo efektu – Latvijas zemnieki un pārtikas ražotāji varēs pārdzīvot šo smago posmu, būs vairāk naudas nodokļu ieņēmumu veidā un Latvijas iedzīvotājiem būs darbs.

Jāatceras, kas mums valstī ir svarīgāks – vesela un maksātspējīga sabiedrība vai arī valsts kases piepildīšana ierēdņu algu nodrošināšanai? Valdības bieži ar vieglu roku mētājas ar daudziem desmitiem miljoniem eiro, kam vispār nav saprotama jēga, taču, tiklīdz runa ir par sabiedrības interesēm, pēkšņi sākas augsta moralizēšana par budžeta spiedīgo stāvokli. Jāatceras, ka valsts nav tikai tās budžets, jebkurai valstij ir arī sociālā dimensija, kas liek darīt arī ekonomiski neizdevīgo. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...