Iesaki rakstu: 
Putins, tiekoties ar pasaules informatīvo aģentūru vadītājiem, paziņojis, ka ASV dzelžainiem soļiem virzās PSRS ceļa virzienā, pieļaujot tipiskās “impēriju” kļūdas. Norādot, ka impēriju kļūdas ir tās, ka tām liekas, ka ir varenas un var atļauties “pagrēkot” un kļūdīties, Putins skaidroja, ka tieši pārliecība savā varenībā rada problēmas, jo tiek uzskatīts, ka visu var atrisināt. Tomēr pienākot laiki, kad rodas tādas problēmas, ar kurām vairs galā netikt.1
Jāatzīst, secinājums pilnīgi pareizs, bet adresāts gan pilnīgi nepareizs. Proti, Putina teiktajā viens no atslēgas vārdiem ir “impērija”. Tātad impērija (no latīņu: imperium — vara) ir tāda valsts pārvaldes forma, kurā lielas, spēcīgas valsts vara ir koncentrēta viena cilvēka — imperatora — vai nelielas grupas rokās. Impērijām ir raksturīga apkārtējo zemju un tautu pakļaušanas tieksme. Pakļauto teritoriju pārvaldi pēc iekarošanas veic centram pakļauti pārvaldnieki.2
Piepildot šo definīciju ar saturu, redzams, ka de facto šī brīža Krievija pilnībā atbilst impērijas saturam. Tas būtu: kā ASV, tā arī Krievija ir lielas valstis, tikai ASV gadījumā prezidentu vēlēšanas nav formāls process kā Krievijā, kur uzvarētājs zināms, un ASV Kongress lēmumus pieņem balsojot un diskutējot, un tie var arī neatbilst prezidenta viedoklim. Savukārt Krievijā nekas tāds nav pat iedomājams. Tātad – pārvaldes forma tieši Krievijai ir atbilstoša impērijas statusam.
Skatām tālāk – jautājums par vēlmēm pakļaut apkārtējās zemes un tautas. Nav kaut kā dzirdēts, ka pēdējo 100 gadu laikā ASV būtu mēģinājusi pakļaut sev Kanādu vai Meksiku. Savukārt, ja paskatāmies uz pēdējiem 100 gadiem Krievijas un PSRS vēsturē, tad rokām pietrūkst pirkstu, lai uzskaitītu visus gadījumus. Paši pēdējie – Ukraina un Gruzija. Nelielai atkāpītei, bet par šo pašu tēmu – Putins pretēji savulaik PSRS līderu apsolītajam tā arī negrasās Japānai atdot sagrābtās Kuriļu salas, līdz ar ko nav iespējams noslēgt miera līgumu.3
Tādējādi, vērtējot Putina teikto, izriet, ka viņš pats ir pasludinājis Krievijas sabrukšanu.
Ļoti interesanti, ka Putina teikto ir komentējusi Ķīna, pasakot, ka lielvalstu darbība un attieksme pret citām valstīm noteiks ne tikai viņu pašu kāpumu un kritumu, bet arī visas cilvēces likteni. Uzsverot, ka lielajām valstīm nevajadzētu uzbrukt, diskreditēt vai norādīt citām valstīm, kas darāms, arī “žvadzināt” ieročus, draudēt, iebiedēt, formēt dažādus grupējumus un izsaukt šķelšanos. 4
Ķīna vairāk vai mazāk tiek uzskatīta par Krievijas sabiedroto atsevišķos jautājumos, tamdēļ nav brīnums, ka tās paziņojumu kā tādu lielu atbalstu publicējuši arī Krievijas plašsaziņas līdzekļi. Viss jau būtu labi, bet paanalizēsim, ko tad Ķīna teica vai, pats svarīgākais, – nepateica. Ķīna nepateica, ka tās sakāmais attiecas uz ASV. Līdz ar to to var attiecināt uz visām lielajām valstīm.
Paskatīsim tālāk – kādas tad pazīmes nosauca Ķīna? Norādīšanu citām valstīm, ko un kā darīt. Protams, ka arī ASV aktīvi pauž viedokli par citās valstīs notiekošajiem procesiem, bet tā nesaka, ko tieši darīt, pretstatā Krievijai, kura nepalaiž garām izdevību pamācīt citas valstis, ko un kā vajag darīt.
Ja runājam par ieroču “žvadzināšanu”, tad tikai Krievija visu laiku lielās ar jaunu bruņojumu, sakot, ka pasaulē tam nav analogu. Protams, ka arī ASV kā jebkura valsts īsteno savu bruņojuma izstrādes politiku, bet to viņi nedara tik agresīvi un pompozi kā Krievija.
Parunāsim par dažādu grupējumu formēšanu, lai izsauktu šķelšanos. Pirmais, kas nāk prātā, – situācija Ukrainā. Tur Krievija iesaistījās ne tikai grupējumu izveidē, bet arī to apbruņošanā un visādā citādākā apgādāšanā. Nākamais – bēdīgi slavenā “Vāgnera grupa”5, kura skaitās paramiltāra vienība.
Tas nekas, ka Krievijā saskaņā ar tās normatīvo regulējumu automātiskos un citus par karabīnēm, bisēm un pistolēm “nopietnākus” ieročus drīkst izmantot tikai valsts dienesti. Ne viens vien ir redzējis televīzijas ekrānos, ka “Vāgnera grupas” kaujinieki ir apbruņoti līdz “zobiem”, kaut gan vispār Krievijā ir paredzēta kriminālatbildība par dalību algotņos. Proti, to nosaka Kriminālkodeksa 359.pants.6 Ja “Vāgnera grupa” nebūtu valdības un tieši Putina atbalstīta, vai kāds spēj iedomāties, ka viņi netiktu saukti pie atbildības? Īpaši, ja Krievijā pie atbildības sauc cilvēku, kurš viens stāv ar plakātu!7
Skatot visu augstāk minēto, izriet, ka arī Ķīna savā ziņā ļoti smalki ir pateikusi, ka tieši Krievija ir tā valsts, kura ir tuvu sabrukumam, jo tai piemīt visas nosauktās pazīmes. Par to, ka Ķīna labprāt ieņemtu Krievijas vietu, šaubu nav, un, kā jau agrāk minēts, daudzos jautājumos to faktiski ir izdarījusi, tikai Krievija un Putins to nav pamanījuši.
1 https://www.gazeta.ru/politics/news/2021/06/05/n_16063388.shtml
2 https://lv.wikipedia.org/wiki/Imp%C4%93rija
3 https://ria.ru/20210607/dogovor-1735936036.html
4 https://ria.ru/20210607/kitay-1736011550.html
5 https://www.tvnet.lv/6991109/vagnera-grupa-ka-vladimira-putina-ipasa-kaujas-vieniba
6 https://legalacts.ru/kodeks/UK-RF/osobennaja-chast/razdel-xii/glava-34/statja-359/
7 https://www.delfi.lv/news/arzemes/mosties-mums-atkal-ir-cars-pie-lenina-mauzoleja-aiztur-piketetaju.d?id=53274899
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
